Banku ekonomisti: Jaunajai valdībai būs jāspēj vienoties par ambiciozākiem mērķiem ekonomikas attīstībā un aktīvāk tos realizēt

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka valdības darbs bija iestrēdzis jau labu laiku, jo daudzi stratēģiski svarīgi darba uz priekšu nevirzījās. Arī pārkārtot valdības darbu nevedās, kā dēļ premjera Krišjāņa Kariņa (JV) demisija ir šķietami loģisks iznākums. Tālāka mīņāšanās varbūt arī būtu politiski izdevīga, jo tiktu noturētas ietekmes sviras un izvairītos no riskiem, ko nozīmētu jaunas valdības veidošana, bet no attīstības viedokļa tas nozīmētu stagnāciju, uzskata ekonomists.

Viņaprāt, lielos vilcienos aizejošais premjers bija izvirzījis atbilstošas prioritātes. Tā ir izglītības sistēmas sakārtošana, veselība, darba spēks un kapitāla tirgus attīstība. Ļoti svarīgs uzdevums būs, lai iesāktā nodokļu pārskatīšana noslēgtos ar jēdzīgu rezultātu, uzsver Gašpuitis.

Tāpat, viņaprāt, aktīvāka rīcība prasītos investīciju piesaistē, investīcijās izpētē un attīstībā un programmās, kas sniegtu augstāku pievienoto vērtību, un demogrāfija. Svarīgi būs turpināt izlēmīgi rīkoties enerģētikas politikas formulēšanā un attīstībā, kas ir svarīgi privātā sektora izaugsmei, pauž Gašpuitis. Prezidentam izvirzot jaunās valdības vadītāju vajadzētu vadīties pēc tā spējas formulēt konkrētas prioritātes un nodrošināt progresu šajos jautājumos, uzskata Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka grūti spriest, vai Kariņa demisija palīdzēs ātri izveidot jaunu valdību. Par koalīciju skaitlisko sastāvu, viņaprāt, svarīgāk ir izveidot valdību, kas spēs vienoties par ambiciozākiem mērķiem ekonomikas attīstībā un aktīvāk tos realizēt. "Darāmo darbu Latvijā netrūkst, tādēļ gribētos mazāk vainīgo meklēšanu un vairāk aktīvu darbu. Gāzes cenu ievērojamais kāpums Eiropā pēdējās nedēļas laikā ir atgādinājums, ka enerģijas krīze vēl pilnībā nav pārvarēta. Saules enerģijas izmantošana Latvijā ir pieaugusi, bet, piemēram, vēju parku izveide norit salīdzinoši gausi. Tāpat, neskatoties uz augstajām siltumenerģijas cenām un dārgajiem budžeta atbalsta pasākumiem, ēku siltināšana notiek lēni un ir nepieciešams meklēt veidus, kā šo procesu paātrināt," pauž Āboliņš.

Ekonomists skaidro, ka Latvijai šobrīd ir pieejama apjomīgi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi un ir svarīgi tos izmantot investīcijām. Tāpat šobrīd pieteiktās nodokļu izmaiņas, ekonomista ieskatā, noteikti nav ļoti ambiciozas, lai arī nodokļu izmaiņas pašas par sevi noteikti nebūs pietiekamas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Piemēram, ēnu ekonomika joprojām Latvijā ir augstākā Baltijā. Kapitāla tirgus attīstība varētu palīdzēt piesaistīt papildu investīcijas un vienlaikus radīt konkurenci arī bankām, uzskata Āboliņš.

Visbeidzot, uzsver Āboliņš, ļoti aktuāls jautājums ir darbaspēka pieejamība. Iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā Latvijā samazinās, un daudzās jomās ir vērojams darbaspēka deficīts, tāpēc no migrācijas jautājuma, visticamāk, mēs izvairīties nevarēsim. Taču tas visu nerisinās un svarīgi būs arī turpināt reformēt izglītības, veselības un citas publiskā sektora nozares, jo valsts pārvaldes efektivitāte noteikti ir uzlabojama, piebilst Āboliņš.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka neskaidrība ir biznesa un ekonomiskās attīstības būtisks traucēklis. Jo skaidrāka nākotnes vīzija un labāka sadarbība starp koalīcijas partneriem valdībā, jo vieglāka dzīve uzņēmējiem. Lai ārējo investoru un reitingu aģentūru ieskatā valsts novērtējums būtu augsts un valsts aizņemšanās izmaksas - pēc iespējas zemas, līdztekus labiem makroekonomikas rādītajiem, nepieciešama stabila, nepopulistiska, paredzama un rīcībspējīga valdība.

Zorgenfreija atgādina, ka Kariņa vadībā ilgus gadus šī paredzamība tika nodrošināta, taču pēdējos mēnešus raksturojusi ļodzīga valdība, bez savstarpējas uzticēšanās, bez vienota mērķa un nākotnes vīzijas, kas biznesa un investoru acīs vairo neskaidrību. Kariņa demisija liks iziet no šī ieilgušā neskaidrības un "konsultāciju" posma. "Jautājums, kas un cik ātri nāks vietā. Jo plašāka koalīcija, jo grūtāk vienoties par skaidrām nākotnes prioritātēm, tādēļ, iespējams, ka mazāka nekā piecu partiju koalīcija var strādāt efektīvāk," uzskata Zorgenfreija.

Ekonomiste uzsver, ka svarīga jaunās valdības prioritāte ir nākamā gada budžets. Papildus tam, ja šobrīd notiekošā nodokļu politikas pārskatīšana rezultējas būtiskās nodokļu izmaiņās, jānodrošina, ka biznesam pēc iespējas ātrāk ir zināmi, skaidri un nākotnē paredzami spēles noteikumi. Jebkādas izmaiņas nodokļu politikā nedrīkst paziņot un pieņemt pēdējā brīdī. 

Svarīgi arī aktīvi strādāt pie birokrātiskā sloga mazināšanas un valsts pārvaldes darba efektivizācijas, norāda Zorgenfreija. Ilgākā termiņā ir jāstrādā pie strukturālajiem izaicinājumiem - darbaspēka trūkuma problēmas un imigrācijas politikas, kā arī produktivitātes celšanas, kas iekļauj gan investīciju kāpināšanu, gan arī darbaspēka veselības un prasmju uzlabošanu. 

Tāpat ekonomiste norāda, ka būtiski ilgtermiņa izaicinājumi ir arī attiecībā uz enerģētikas politiku, zaļo kursu un digitalizāciju, kur trūkst attīstības vīzijas, kas savukārt neļauj uzņēmumiem plānot savus ilgtermiņa ieguldījumus. Pie šī visa strādājot, jāpatur prātā, ka Latvijā ir vieni no Eiropā augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem, un sociālā atbalsta sistēma nav tik efektīva kā citās valstīs. Tas ir jāmaina, lai mazinātu sabiedrības sašķeltību un polarizēšanos, piebilst Zorgenfreija.

Jau ziņots, ka pirmdien Kariņš paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata. Viņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien, 17.augustā, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja "Jaunās vienotības" (JV) valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Līdz ar Kariņu demisionēšanu būs kritis viss Ministru kabinets, tādējādi paverot ceļu jaunas valdības izveidošanai ar JV, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" kā tās potenciālo kodolu.