"Latvijas valsts mežu" apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 21,3%
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.
Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.
Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.
LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.
Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.
Uzņēmumā norāda, ka kvalitatīvu meža koku stādu realizācijas apjoma palielināšanai būtiska ir stādu uzglabāšana saldētavās, tādēļ turpinās stādu šķirošanas un uzglabāšanas kompleksa būvniecība Mežvidu kokaudzētavā, ko iecerēts nodot ekspluatācijā 2023.gada nogalē.
Publiskotajā informācijā norādīts, ka 2023.gada pirmajā pusgadā LVM investēja 22,7 miljonus eiro, tostarp 13,7 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūras atjaunošanā un koka vairogu brauktuvju izveidē, bet 8,7 miljoni eiro - produktu attīstībā un pamatlīdzekļu atjaunošanā. Pirmajā pusgadā ekspluatācijā nodoti 15 kilometri meža ceļu, kā arī atjaunotas un pārbūvētas meža meliorācijas sistēmas 1800 hektāru platībā.
LVM vadība norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, mazinājušies apjomi ieguves rūpniecībā, tostarp koksnes un īpaši zāģētās produkcijas ražošanas nozarē, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē.
LVM 2023.gada sešos mēnešos kopumā realizēja 296 000 kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, kas ir par 348 000 kubikmetru mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā.
Tikmēr koksnes tirgos 2023.gada pirmajā pusgadā bija vērojams pieprasījuma kritums. Samazinājušās celulozes un papīra produkcijas realizācijas iespējas, bet enerģētiskās koksnes segmentā pircēju aktivitāte bijusi nogaidoša, teikts LVM darbības pārskatā.
Uzņēmumā norāda, ka atsevišķiem LVM koksnes produktiem, tostarp šķiras skujkoku zāģbaļķiem, lapu koku taras klučiem un tehnoloģiskai koksnei, bija nepieciešamas atkārtotas izsoles apjomu realizācijai.
Savukārt saistībā ar mizgraužu ierobežošanas pasākumiem, LVM nācas pārplānot cirsmas un nepieciešamo sortimentu izstrādi. Uzņēmuma skaidro, ka tā kā palielinājās bojātu koku cirsmu izstrādes apjomi apmaiņā pret atjaunošanas cirtes vai krājas kopšanas cirtes cirsmām, palielinājās arī tehnoloģiskās koksnes grupas produktu īpatsvars un samazinājās zāģbaļķu grupas produktu īpatsvars.
Jau ziņots, ka 2022.gadā LVM apgrozījums bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes.