Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā pusgadā – 4,6% no IKP

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs norādīja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu konts normalizējas - deficīts 2023.gada otrajā ceturksnī bija 4,1% apmērā no IKP, proti, par darījumiem citu valstu rezidentiem samaksāts par 416 miljoniem eiro vairāk, nekā saņemts Latvijas ekonomikā. 

Tāpat viņš atzīmēja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad otrajā ceturksnī bija mazāks nekā pirmajā ceturksnī un mazāks par iepriekšējo gadu otrajos ceturkšņos redzēto. 

"Cīņā ar augsto inflāciju celtās procentu likmes turpina bremzēt Eiropas tautsaimniecības, tādējādi šā gada pirmajā pusē eirozonas ekonomika stagnējusi. Starp Latvijas lielākajām tirdzniecības partnervalstīm izceļams Vācijas un Zviedrijas vājais sniegums, kas krietni mazinājis pieprasījumu pēc Latvijas precēm," norādīja Mirošņikovs. 

Viņš arī informēja, ka pieprasījuma kritums pasaules tirgū nesis sev līdzi cenu kritumu dažādām precēm un izejvielām, kas, lai arī vēl nav līdz galam bijis novērojams veikalu plauktos, jau redzams ārējās tirdzniecības statistikā.

Šogad otrajā ceturksnī preču eksporta vērtība piedzīvojusi vērienīgu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinoties par vairāk nekā desmito daļu, atzīmēja Mirošņikovs, piebilstot, ka viss vērtības kritums ir uz reālo apjomu rēķina - gada laikā eksporta cenas ir samazinājušās par 5%, deviņu mēnešu lejupslīdei apstājoties šogad jūnijā, attiecīgi nedaudz vairāk kā puse no pārmaiņām skaidrojama ar faktisko apjomu kritumu. 

Viņš skaidroja, ka preču eksporta vērtības kritumu galvenokārt veidoja divas preču grupas, kuras 2022.gadā piedzīvoja neredzētus augstumus cenu un apjomu ziņā - koksnes izstrādājumi un minerālprodukti, tostarp dabasgāze, naftas produkti un arī elektroenerģija. Abām preču grupām šogad ir krietni zemākas cenas - kokmateriāliem ir zemāks pieprasījums tirdzniecības partnervalstu būvniecības bremzēšanās dēļ, tikmēr enerģētikā situācija šogad ir krietni uzlabojusies, salīdzinot ar milzīgo neskaidrību pagājušajā gadā. 

Savukārt pieaugums ir vien atsevišķās preču kategorijās, piemēram, pārtikas produktiem - izteikti pieaudzis alkoholisko dzērienu eksports, tāpēc ka joprojām ir ļoti aktīva šo preču tirdzniecība ar Krieviju, norādīja Latvijas Bankas ekonomists.

Mirošņikovs piebilda, ka preču importā arī vērojams vērtības kritums, kas gan ir nedaudz mazāk straujš kā eksportā. Kritumu arī galvenokārt noteica minerālproduktu, koksnes, arī dažādu metālu un to izstrādājumu tirdzniecība. 

"Kopumā gan drīzāk var runāt par atgriešanos pie ierastākiem līmeņiem - pandēmijas laika piegādes ķēžu traucējumi un milzīgais pieprasījums sāka norimt vien pagājušā gada beigās. Arī starptautiskās sankcijas dažādu materiālu importam no Krievijas un Baltkrievijas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Patlaban no šīm valstīm koku, metālu, dabasgāzes un citu preču imports vairs nav iespējams, kamēr pirms gada vēl bija pēdējais mirklis to iespēt. Tādēļ drīzāk ir noticis nevis liels kritums, bet gan atkāpjamies no netipiski augstās vērtības pirms gada un atgriežamies pie normālākiem apstākļiem, cenu līmeņa un pieprasījuma," skaidroja Mirošņikovs.

Savukārt pakalpojumu eksporta tendences gada otrajā ceturksnī noteica gaisa transporta pakalpojumu un braucienu izaugsme, pauda Mirošņikovs, pieļaujot iespēju, ka pozitīvāk nekā gadu iepriekš uz braucieniem mūsu reģionā raugās ārvalstu tūristi. Piepalīdzējis arī, piemēram, pasaules hokeja čempionāts Rīgā maijā. Līdz ar to turpina augt arī apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga", arī "airBaltic" sasniedzis labus rādītājus. 

Pēc viņa minētā, izaugsmi turpina arī profesionālie, vadībzinību un citi saimnieciskie pakalpojumi. Savukārt starp transporta nozarēm vājāk klājas dzelzceļa un autotransportam, atspoguļojot Krievijas kravu kritumu. Gada laikā pakalpojumu imports audzis nedaudz straujāk par eksportu. Augsta joprojām ir dažādu saimniecisko pakalpojumu importa vērtība, kāpusi arī tūrisma aktivitāte uz ārvalstīm, augot gaisa transporta un braucienu importa vērtībai. "Protams, daļu pieauguma veido izmaksu pieaugums, tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, neziņa par ģeopolitisko situāciju reģionā nedaudz ir mazinājusies," piebilda Latvijas Bankas ekonomists.

Vienlaikus ārvalstu tiešās investīcijas 2023.gada otrajā ceturksnī sasniedza 3,9% no IKP. Pārliecinoši lielākā daļa investīciju veikta profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu un apdrošināšanas darbībās un apstrādes rūpniecībā. 

"Tiešo investīciju ieplūdes vērtējamas kā salīdzinoši augstas, jo joprojām turpinās Krievijas investīciju aizplūšana (aptuveni 1,3% no IKP otrajā ceturksnī), attiecīgi citu valstu investīciju aktivitāte ar uzviju kompensē šo investīciju zudumu," uzsvēra Mirošņikovs.