CSP: Septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās uzņēmējdarbības jomās
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada septembrī pēc sešiem mēnešiem atkal uzlabojies visās jomās: mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvs, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, lai arī nedaudz uzlabojies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,1, un, salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, ir samazinājies par 5,0 procentpunktiem, noslīdot līdz negatīvai vērtībai - 2,3. Arī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums strauji (par 15,7 procentpunktiem) pasliktinājies un pirmo reizi šī gada laikā ir negatīvs (- 3,3).
Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 6,7 procentpunktiem, bet joprojām ir pozitīvs (1,5). Taču nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš šī gada sākuma ir saglabājies pozitīvs, un arī septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 2,1 procentpunktu.
Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 4,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.
Optimistiskākie septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas nozarē (25,0), datorprogrammēšanā (18,3), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (17,1). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji septembrī ir telekomunikāciju (- 12,7) un apsardzes pakalpojumu (- 12,9) nozarēs, kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu (- 12,9). Kopumā septembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm pusei uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet pusei negatīvs, liecina CSP dati.
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija - 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem.
Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 11,2 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs: inženierbūvniecībā par 11,9 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 0,9 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos par 8,1 procentpunktu.
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija - 8,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,1 procentpunktu.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 1,3 procentpunktiem). Noskaņojums pasliktinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,9 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 4,1 procentpunktu) un mēbeļu ražošanā (par 6,4 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām septembrī, salīdzinot ar augustu, 13 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 8 nozarēs – samazinājums, bet 2 nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
2023.gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 96,2 (iepriekšējā mēnesī 94,7). Septembrī tāpat kā augustā šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (92,8), vēsta CSP. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), par pamatu ņemot 15 dažādās sezonāli koriģētās rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.