Novembrī uzņēmēju noskaņojums pozitīvs tikai mazumtirdzniecībā
- Autors: Apriņķis.lv/CSP
Grafika - CSP
Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada novembrī pozitīvs ir tikai mazumtirdzniecībā. Pārējās nozarēs – būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā –, lai arī negatīvs, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir nedaudz uzlabojies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,6, un, salīdzinot ar oktobri, tas samazinājies par 1,5 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums novembrī, salīdzinot ar oktobri, pasliktinājies par 4,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 4,8). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pēc īslaicīga samazinājuma oktobrī šomēnes atkal ir uzlabojies par 4,1 procentpunktu, sasniedzot vērtību 5,0.
Raksturīgi sezonai izteikta uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās (par 12,3 procentpunktiem) novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs samazinājies līdz – 24,6. Automobiļu tirdzniecībā, kā arī to detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē konfidences rādītāji novembrī ir nedaudz zem nulles (attiecīgi - 0,4 un - 1,0).
Pakalpojumu sektorā novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija - 0,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 1,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.
Optimistiskākie novembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (18,6), apdrošinātāji (18,1), kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir datorprogrammēšanas pakalpojumi (15,5). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji novembrī ir gaisa transporta (- 41,7), izmitināšanas (- 27,0), kā arī sauszemes transporta pakalpojumos(- 19,4). Kopumā novembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 14 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 16 – negatīvs, vēsta CSP.
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija - 10,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 0,7 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs novembrī, salīdzinot ar oktobri, ēku būvniecībā samazinājies par 0,4 procentpunktiem un specializētajos būvdarbos – par 11,6 procentpunktiem, bet inženierbūvniecībā pieaudzis par 2,2 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija - 8,0. Salīdzinot ar oktobri, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 6,8 procentpunktiem), dzērienu ražošanā (par 5,6 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem).
Savukārt noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,3 procentpunktiem), pārtikas produktu, kā arī metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (abās nozarēs par 1,6 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām novembrī, salīdzinot ar oktobri, četrās nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 17 – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Kā informēja CSP, šāgada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 94,2 (iepriekšējā mēnesī arī 94,2). Novembrī tāpat kā iepriekšējos trīs mēnešos šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (93,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.