EM: Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā jāfinansē no valsts budžeta

Viņš skaidroja, ka ES struktūrfondi ir labi piemēroti lieliem infrastruktūras projektiem, taču inovācijām tos īsti izmantot nevar, jo inovāciju ieviešanā veiksmīgs var izrādīties viens no desmit mēģinājumiem, taču par katru neveiksmīgu mēģinājumu, ja tajā izmantota ES nauda, var draudēt sods. "Tāpēc EM nāks un prasīs papildu budžeta naudu pētniecībai un attīstībai," uzsvēra Lapiņš. 

Pēc viņa minētā, šogad iztrūkst 179 miljonu eiro valsts investīciju inovācijās, bet kopumā iztrūkst aptuveni divu miljardu investīcijas inovāciju ieviešanā ekonomikā. Vienlaikus Lapiņš atzina, ka budžetā jau ir audzēts ieguldījums pētniecībā un attīstībā, piemēram, sedzot šā gada investīciju iztrūkumu 179 miljonu eiro apmērā, kā arī nākamgad šīm vajadzībām paredzēts vēl vairāk līdzekļu. 

Tāpat Lapiņš atzina, ka birokrātija ir galvenais šķērslis inovāciju ieviešanā, un jaunajā plānošanas periodā ņemti vērā uzņēmēju ieteikumi kā mazināt birokrātiju. Kā vienu no piemēriem birokrātijai Lapiņš minēja statistikas anketas par uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kurās uzņēmumiem ir jāaizpilda sešas lappuses, bet, ja pirmajā lappusē tiek ierakstīta "0", tad pārējās nav jāaizpilda. Lapiņš pauda uzskatu, ka, vienkāršojot statistikas anketu aizpildīšanu tikai aptuveni 300 lielajiem uzņēmumiem, Latvijas statistikā ieguldījums pētniecībā un attīstībā būtiski uzlabotos un tuvotos vismaz Eiropas vidējam līmenim.

Jau ziņots, ka Valsts kontroles veiktajā (VK) revīzijā, kurā vērtēts, kā atbildīgās ministrijas plāno un īsteno inovāciju atbalsta politiku, secināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Ekonomikas ministrijas (EM) darbības, plānojot politiku 2014.-2020.gadam, nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 miljona eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem būtiski ietekmētu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (NIPP2020) noteiktos mērķus - uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. Revīzijā īpaši vērtēti tie atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzņēmumos attīstīt inovācijas, tā veicinot to konkurētspēju un produktivitāti.

VK norāda, ka Latvijā inovāciju attīstība ir lielā mērā atkarīga no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam inovāciju atbalsta pasākumiem Latvijā izmantots 681 miljons eiro publiskā līdzfinansējuma, taču sasniegt NIPP2020 noteiktos mērķus - uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti - nav izdevies.

Lai gan EM un IZM atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju plānošanu, revīzijā konstatēts, ka politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. Tas rada risku, ka arī 2021.-2027.gada plānošanas periodā netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" skaidroja, ka atbildīgās institūcijas regulāri identificē minētās problēmas savos informatīvajos ziņojumos un koncepcijās, taču tās atkārtojas gadu no gada un netiek risinātas. "Piemēram, viena no problēmām, kas regulāri tiek identificēta, ir problēma piesaistīt finansējumu, aizdevumus šādiem projektiem. Protams, ir Eiropas fondi, ir publiskais finansējums, bet tas, kur mēs arī atpaliekam būtiski, ir privātais finansējums, un faktiski mēs neredzam, ka šai problēmai tiktu meklēts risinājums. [..] Protams, izmantojam "Altum" līdzekļus, bet tur nav īsti redzama šī sasaiste - visiem ir pieejams šis finansējums, bet, vai tas ir tieši tēmēts uz inovācijām un konkurētspēju, to mēs šajā revīzijā neatradām," sacīja Irklis. Inovāciju atbalsta pasākumiem 2021.-2027.gada plānošanas periodā piešķirts 721 miljons eiro.

Inovāciju atbalsta pasākumiem jāspēj būtiski ietekmēt politikas mērķu sasniegšanu. VK revidenti norāda - valstī īstenotie inovāciju atbalsta pasākumi ir solis pareizajā virzienā. Tomēr, nenovēršot trūkumus, riskējam nesasniegt ne inovāciju attīstību plānotajā apjomā, ne tautsaimniecības attīstības mērķus. Proti, EM un IZM identificējušas problēmas iepriekšējā plānošanas periodā un plānojušas konkrētus uzdevumus to novēršanai, taču aktuālajos plānošanas dokumentos galvenās problēmas, kas kavē inovāciju attīstību, paliek nemainīgas.

Pastāv arī vairākas problēmas, ko periodiski min dažādos plānošanas dokumentos vai to īstenošanas izvērtējumos, bet par kuru risināšanu nav informācijas. Piemēram, NIPP2020 minēts, ka finanšu sektors nav gatavs finansēt uzņēmumu investīcijas pētniecības un attīstības jomā, bet revidenti nav konstatējuši nekādus pasākumus, lai šīs problēmas risinātu.

Revīzijā, padziļināti vērtējot EM politikas attīstības plānošanu un tam izvēlētos atbalsta pasākumus, secināts, ka pasākumu īstenošanā sasniegti plānotie rādītāji - tas liecina par uzņēmumu ieinteresētību un spēju īstenot projektus un sasniegt noteiktos iznākumu rādītājus. Tāpat konstatēts, ka Latvijā uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta pasākumi saturiski ir līdzīgi citās ES valstīs īstenotajiem pasākumiem. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam tiek piedāvāts krietni plašāks pasākumu grozs nekā izvērtējumā iekļautajās valstīs - Horvātijā, Slovākijā, Polijā un Čehijā.

Tomēr VK min, ka, lai gan salīdzinājumā ar 2014.gadu inovāciju sniegums uzlabojas, Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no Igaunijas un Lietuvas. Statistikas dati rāda, ka Latvijas uzņēmumi arvien mazāk iegulda līdzekļus produktu un procesu inovācijās: 2020.gadā izdevumi produktu un uzņēmējdarbības procesu inovācijām turpināja sarukt - salīdzinājumā ar 2018.gadu samazinājās par 39,4 miljoniem eiro jeb aptuveni 20%.

Inovāciju veicināšanas atbalsta pasākumu īstenošanā iesaistīta EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un uzņēmumus pārstāvošie nozaru klasteri un kompetences centri.