"SEB bankas" vadītāja: Nākamgad situācija ekonomikā turpinās būt ļoti trausla

Viņa norādīja, ka 2023.gada sākums bija zīmīgs ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu turpināt strauji paaugstināt procentu likmes, kas zināmā mērā arī noteica šā gada fokusa tēmas un publisko diskusiju virzienu. 

"Mēs pieredzējām līdz šim nebijušu kāpumu - pusotra gada laikā likmes no negatīvām pieauga līdz 4%, kas likumsakarīgi īstermiņā kāpināja gan kredītņēmēju maksājumus, gan banku peļņu, gan ietekmēja arī biznesa vidi, ienesot lielāku piesardzību. Vienlaikus jāatceras, ka tieši šie arī bija ECB politikas mērķi, lai slāpētu inflāciju," sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, lai gan inflācija mazinās un ekonomisti prognozē, ka ECB likmju samazināšanu varētu sākt nākamā gada pirmajā pusē, neiztika bez sakāpinātas politiķu uzmanības un mākslīgas iejaukšanās mājokļu kreditēšanas tirgū.

"Jā, banku peļņa pieauga, bet vienlīdz būtiski saprast, ka naudas cenas pārnešana uz patērētājiem prasa laiku - jau šā gada vidū Latvijas noguldījumu likmes bija starp augstākajām Eiropā. Peļņas pieaugumu pieredzējām dažus ceturkšņus un nākamajā gadā redzēsim citu ainu. Šī ir daļa no ekonomikas cikliskuma pamatlietām - banku darbība, tostarp peļņa un kapitāla atdeve ir jāvērtē ilgtermiņā un te nu jāsaka, ka finanšu nozare nebūt nav priekšgalā," sacīja Tetere, piebilstot, ka vēsturiski pēdējos piecu, desmit gadu laikā vidējā atdeve, ko Latvijas banku kapitāls ir ienesis, ir 7%, kamēr vidēji nozarēm Latvijā šī atdeve ir 12-15%.

Viņa arī uzsvēra, ka demokrātiskā valstī tam, ja kāds sektors pelna, nebūtu jābūt problēmai. "Tomēr politiskā ambīcija par katru cenu kaut ko izdarīt, rezultātā noveda pie šaura risinājuma, kas nevis kaut ko risina, bet drīzāk rada problēmu. Politiķi lēmuši atbalstīt teju visus hipotekāros kredītņēmējus, kas vēl vairāk padziļinās plaisu starp turīgiem un mazāk turīgiem cilvēkiem, tāpat šis lēmums ir pretrunā ar eirozonas kopējo mērķi mazināt inflāciju - papildu šādas naudas iepludināšana inflācijas mazināšanu padarīs ilgāku," teica "SEB bankas" vadītāja.

Tetere arī minēja, ka privātpersonu kreditēšanā kopš vasaras beigām ir vērojama sabremzēšanās - kopš politiķi aktualizēja jautājumu par iespējamo atbalstu, pieprasījums samazinājās ļoti būtiski. "Jebkura šāda veida mākslīgi radīta sabremzēšanās atstās ietekmi ilgtermiņā - paies laiks līdz atkal atgriezīsimies pie tā, ko saprotam ar normālu kreditēšanu. Šobrīd mēs stāvam uz vietas, kamēr kaimiņi turpina iet uz priekšu. Šis bija nevajadzīgs, sasteigts, īstermiņa solis, kas Latvijas tuvošanos kaimiņiem padarīs ilgāku," viņa teica.

Vienlaikus Tetere norādīja, ka 2023.gads bija noguldījumu un investīciju finanšu pratības gads - gan uzņēmumi, gan privātpersonas augošo likmju laikā arvien vairāk sāka interesēties par iespējām kapitālu vairot. "Noteikti jāpiemin arī valsts krājobligāciju stāsts, kas vērtējams pozitīvi un dod pienesumu sabiedrības kopējai finanšu pratībai - cilvēki mācās, izmanto jaunus risinājumus, vairāk domā par ilgtermiņa labklājību," viņa piebilda.

Tetere prognozēja, ka 2024.gada pirmajā pusē ECB, visticamāk, sāks samazināt EURIBOR procentu likmes, saglabājot pieņemamo inflācijas līmeni 2%. "Tomēr EURIBOR visdrīzāk nostabilizēsies pozitīvā zīmē un negatīvas procentu likmes vairs nesagaidīsim. Tas, protams, uzskatāmi parādīs, ka banku pelnītspējas pieaugums iepriekšējos ceturkšņos būs bijusi īstermiņa svārstība," viņa teica.

Tāpat "SEB bankas" vadītāja prognozēja, ka situācija ekonomikā turpinās būt ļoti trausla un jebkurš, pat neliels satricinājums, var radīt piebremzēšanos. "Raugoties uz nākamo gadu, būtiski, lai nav mākslīgu īstermiņa manevru, kas vienmēr negatīvi ietekmē gan uzņēmējus, gan ārvalstu investīcijas, gan ekonomikas attīstību. 2024.gadā būtiski sadzirdēt uzņēmēju vajadzības, mazināt birokrātiju, atbrīvot būvniecības procesu no nevajadzīgiem administratīvajiem šķēršļiem, kas kavē aktīvāku ekonomikas augšanu," pauda Tetere.

Viņa arī pauda, ka 2024.gadā vēlētos redzēt straujāku kreditēšanas kāpumu, inovatīvākus projektus, kā arī iniciatīvas, kas saistītas ar energoefektivitātes jautājumiem un virzību uz zaļo ekonomiku. Te būtisks jautājums gan klimata mērķu sasniegšanai, gan kreditēšanas uzrāvienam ir Rīgas daudzdzīvokļu māju siltināšana - ir jāiet uz priekšu straujiem soļiem, jāsmeļas pieredze no veiksmīgām pašvaldībām Olainē, Siguldā, Valmierā. 

"Rīga ir atsevišķs stāsts Latvijas izaugsmes sekmēšanā - bieži vien, investoram izvēloties savas uzņēmējdarbības vietu, sacensība notiek nevis starp valstīm, bet starp pilsētām. Rīgai ir dabas dotas stratēģiskas priekšrocības, tomēr, salīdzinot ar Viļņu un Tallinu, Rīgas potenciāls nav izmantots. Rīgai ir jābūt Latvijas ekonomikas motoram - ir jārada labas programmas investoriem un uzņēmējiem, lai viņi būtu ieinteresēti šeit īstenot savu uzņēmējdarbību, citādi būs grūti tikt līdzi kaimiņu izaugsmes tempam," sacīja Tetere.

Tāpat viņa minēja, ka arī kapitāla tirgus attīstība ir būtisks, stratēģisks virziens, kas jāturpina. Tas nozīmēs daudzveidīgākus finansējuma avotus uzņēmējiem, veidos spēcīgāku ekonomiku, kā arī ļaus iesaistīties iedzīvotājiem un raisīs interesi par investīciju tēmu un līdzdarbošanos Latvijas uzņēmumu izaugsmē.

"Arī ilgtspējas tēmas no dienaskārtības nepazudīs - tā sāks izskatīties arvien praktiskāk un taustāmāk. Nākamajā gadā arvien vairāk būs jāstrādā pie datiem un ziņošanas. Šogad esam aktīvi konsultējuši klientus, palīdzam izvēlēties ziņošanas veidus, kritērijus, sniedzam padomus, kā labāk gatavoties nākotnes zaļajam finansējumiem. Te izšķiroši svarīga būs savstarpējā sadarbībā starp banku, uzņēmumiem un valsti," sacīja Tetere.

Viņa piebilda, ka līdzās ekonomikas tēmām arvien būtiskāk 2023.gadā iezīmējās finanšu pratības būtiskums. "Mums kā sabiedrībai kopumā nepieciešams vairāk domāt par rīcību ilgtermiņā, saprast, kā strādā ekonomika, kā vairot kapitālu. Jāmācās vairāk apdrošināties pret ilgtermiņa riskiem - to uzskatāmi izgaismoja arī augsto procentu likmju nestie izaicinājumi," teica Tetere. 

Viņa akcentēja, ka šogad iezīmējās arī uzticēšanās jautājums jeb tās trūkums valsts-uzņēmēju-sabiedrības attiecībās. "To var saprast, jo pastāvīgi izskan informācija par neefektīvu saimniekošanu vai tiek pieņemti sasteigti un reaģējoši lēmumi. Tas kopumā rada nestabilu iespaidu par valsts ekonomiku, bez skaidri definētas proaktīvas attīstības stratēģijas. Būtu vairāk jādomā, kā cilvēku uzticēšanos valstij, iestādēm, lēmumu pieņemšanas procesiem stiprināt. Redzam, ka neuzticēšanās un finanšu pratības robi nodara lielu postu mums pašiem - krāpniecības tēma kļūst arvien plašāka, cilvēki gatavi ticēt izdomātiem stāstiem un atdot līdzekļus svešiniekiem," klāstīja Tetere.