CSP: Pērn bijusi zemākā graudaugu ražība pēdējo piecu gadu laikā

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkstošiem hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā – 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkstošiem tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 miljonu tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

Pēc CSP datiem, ziemas kvieši veidoja 69,5% no visas graudu kopražas (2022.gadā – 69,0%). To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 14,4% (no 49,9 centneriem 2022.gadā līdz 42,7 centneriem 2023.gadā), samazinoties arī to sējumu platībai par 7,0 tūkst. hektāru jeb 1,6%. Ziemas kviešu kopraža sasniedza tikai 1,9 milj. tonnu, kas ir par 352,8 tūkst. tonnu jeb 15,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Lai gan vasarāju graudaugu sējumu platība 2023.gadā pieauga par 20,2 tūkst. hektāru jeb 7,5%, to vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 24% (no 28,0 centneriem 2022.gadā līdz 21,3 centneriem 2023.gadā), kas bija zemākā ražība kopš 2010.gada (19,9 centneri). Vasarāju graudaugu kopraža samazinājās par 137,7 tūkst. tonnu jeb 18,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko galvenokārt veidoja kviešu un miežu kopražas kritums – attiecīgi par 49,8 tūkst. tonnu jeb 16,6% un 42,9 tūkst. tonnu jeb 23,6%.

Pērn kopumā iepirkts 2677,2 tūkst. tonnu graudu, kas ir par 85,6 tūkst. tonnu jeb 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Ievērojami samazinājās arī graudu vidējā iepirkuma cena – no 286,59 eiro par tonnu 2022.gadā līdz 208,39 eiro 2023.gadā.

84,8% no iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2022.gadā - 85,0%), no kuriem 71,7% bija pārtikas kvalitātes (2022.gadā - 74,7%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājās no 77,7% 2022.gadā līdz 66,2% 2023.gadā.

2023.gadā par 5,4 tūkst. tonnu jeb 1,5% samazinājās rapša sēklu kopievākums, platībām samazinoties par 5,7%. Lai gan ziemas rapša vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 23,1 centnera 2022.gadā līdz 22,7 centneriem 2023.gadā, pieaugot ziemas rapša sējumu platībai par 1,8 tūkst. hektāru jeb 1,3%, sēklu kopievākums 2023.gadā palielinājās par 12,6 tūkst. tonnu jeb 3,9%.

Kartupeļu stādījumu platība pēdējo 13 gadu laikā ir būtiski samazinājusies – no 30,1 tūkst. hektāru 2010.gadā līdz 14,0 tūkst. hektāriem 2023.gadā. To kopraža 2023.gadā bija 258,1 tūkst. tonnu, kas ir par 11,4 tūkst. tonnu jeb 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 18,3 centneriem jeb 11,0% un sasniedza 184 centnerus no viena hektāra, kas ir augstākā ražība pēdējo trīs gadu laikā (2020.gadā – 208 centneri).

Kā vēsta CSP, 2023.gadā kopumā tika izaudzētas 111,0 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 4,5 tūkst. tonnu jeb 3,9% mazāk nekā 2022.gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājās par 2,1 tūkst. tonnu jeb 2,1%. Lai gan ražība atklātā lauka dārzeņiem pieauga par 6,8 centneriem no viena hektāra jeb 4,3%, to kopraža samazinājās par 4,5 tūkst. tonnu jeb 3,9%.