CSP: Pērn par 11,9% samazinājies Latvijas preču eksporta un importa apgrozījums
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2023.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2% mazāk nekā 2022.gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9% mazāk nekā 2022.gadā.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5%), Zviedriju (12,4%) un Igauniju (7%); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3%), Igauniju (12,2%) un Poliju (5,2%); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9%), Igauniju (14,3%) un Somiju (12,6%).
Pagājušajā gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 201 pasaules valsti. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievijas Federācija. To īpatsvars veidoja 48,4% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, uz Igauniju, Vāciju un Krievijas Federāciju – lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.
Pēc CSP datiem, 2023.gadā Latvijas izcelsmes preču eksports uz ES valstīm sastādīja 46,1% no kopējās preču eksporta vērtības uz ES valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Zviedriju (901,8 milj. eiro), Lietuvu (879,1 milj. eiro) un Vāciju (839,7 milj. eiro). Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES valstīm bija koks un koka izstrādājumi, kokogle; piena pārstrādes produkti, olas, medus; dzelzs un tērauda izstrādājumi.
Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; sauszemes transporta līdzekļi, to daļas. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (62,5%), Igaunijas (10,3%), Krievijas Federācijas (10,1%), elektroierīces un elektroiekārtas – no Lietuvas (14,4%), Ķīnas (12,4%), Polijas (10%); sauszemes transporta līdzekļi, to daļas - no Vācijas (33,4%), Igaunijas (17,4%), Polijas (9,7%).
Pērn uz Latviju tika importētas preces no 172 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Nīderlande. To īpatsvars veidoja 55,9% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas – satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas, Igaunijas un Nīderlandes – lauksaimniecības un pārtikas preces.
2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, eksports uz Ukrainu samazinājās par 9,5% un sastādīja 472 milj. eiro, uz Krievijas Federāciju – par 6,2% un veidoja 1,12 miljardus eiro, bet uz Baltkrieviju – par 7,5% un bija 170,3 milj. eiro. Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gadā visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 57,6 milj. eiro, savukārt uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums attiecīgi par 150,5 milj. eiro un 12,9 milj. Eiro, liecina CSP informācija.
2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu imports no Ukrainas pieauga par 4,4% un veidoja 299,3 milj. eiro, ko visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kāpums par 21,5 milj. eiro. Savukārt no Krievijas Federācijas imports samazinājās par 66,9% un veidoja 606,6 milj. eiro, no Baltkrievijas – par 41,8% un bija 173,4 milj. eiro. Importa samazinājumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa samazinājums par 789,8 milj. eiro, bet no Baltkrievijas – koka un koka izstrādājumu importa kritums par 119,2 milj. eiro.