Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt līdz 20% no kopējā tirgus

Tiesa, viņš atzīmēja, ka oficiālie dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Vērzemnieks arī sacīja, ka naudas izteiksmē nelegālajam tirgum ir tendence pieaugt, jo arī pats azartspēļu segments, jo īpaši tiešsaistes spēlēs, ir pieaugošs. "Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets," prognozēja Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka minēto iemeslu dēļ svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai, jo, lai arī pastāv iespēja sevi iekļaut aizlieguma reģistrā, kura minimālais termiņš ir gads, būtiska loma ir arī paša cilvēka vēlmei ārstēties. "Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis," komentēja Vērzemnieks.

Tāpat viņš pauda, ka Latvijā patlaban nav šādu datu, bet daļa, kas netiek legāli spēļu zālēs vai spēlēt internetā, pāriet uz nelegālo azartspēļu spēlēšanu. "Skaidrs, ka viņa pašizslēgšanās neko nerisina," sacīja Vērzemnieks.

Līdztekus Vērzemnieks skaidroja, ka jau patlaban, tāpat kā fiziskajās spēļu zālēs, kazino, pirms ieej azartspēļu vietnē, cilvēkam sevi ir jāidentificē. Internetā ir reģistrācija, pārbaudot identitāti un dokumentus, ar vienu bankas kontu. Līdztekus zemes spēlēs tiks ieviesta viedā karte, ar kuru persona identificēsies, varēs sekot līdzi spēlēšanas vēsturei, cik spēlē, cik liek laimestus, cik zaudē, cik bieži spēlē un kad.

Vērzemnieks sacīja, ka uzņēmumiem būs vienots kritēriju kopums, bet katrs veidos savu sistēmu. "Piemēram, ja iepriekš esi spēlējis trīs reizes nedēļā no septiņiem līdz astoņiem vakarā, bet pēkšņi sāc spēlēt katru dienu četras stundas pēc kārtas, tad sistēma pievērš tam uzmanību, jo tā ir nobīde no normas," atzīmēja organizācijas prezidents.

Taujāts par to, vai šo sistēmu regulēs uzņēmums, Vērzemnieks norādīja, ka uzņēmumam ir jāizveido sistēma, savukārt to uzraudzīs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Ja inspekcija manīs, ka no uzņēmuma puses nav sekojusi kāda darbība, tad sekos soda mehānisms.

"Sistēma nebūs vienota. Ja veido vienotu sistēmu, tad tas būtu jādara valstij. Šobrīd valsts šo pienākumu uzliek uz uzņēmuma pleciem un katrs uzņēmums veido savu sistēmu," skaidroja Vērzemnieks.