CSP: Pērn par 1,6 % samazinājies dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2023.gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 6,2 % iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas iegūti, aptaujājot iedzīvotājus no katras simtās Latvijas mājsaimniecības.
Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz 7 no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, nespēj segt komunālos maksājumus, nelielu naudas summu tērēt tikai sev vai atļauties vaļasprieku, savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām utt.
Kaut arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa (59,9 %) iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2022. gadā – 58,1 %).
Pēc CSP datiem, nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 29,6 % 2022. gadā līdz 32,9 % 2023. gadā), savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (no 25,8 % 2022. gadā līdz 27,7 % 2023. gadā) un laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (no 6,7 % 2022. gadā līdz 7,7 % 2023. gadā), kā arī segt neparedzētus izdevumus (no 44,6 % 2022. gadā līdz 45,5 % 2023. gadā).
Savukārt ir mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena (no 8,4 % 2022. gadā līdz 5,3 % 2023. gadā) un savām vajadzībām lietot vieglo auto (no 13,7 % 2022. gadā līdz 10,8 % 2023. gadā), arvien vairāk norādot, ka vieglo auto nelieto citu iemeslu nevis naudas trūkuma dēļ (no 17,9 % 2022. gadā līdz 20,1 % 2023. gadā). Nedaudz mazāk palicis arī to, kuri norāda, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus (no 6,2 % 2022. gadā līdz 4,8 % 2023. gadā).
CSP arī informēja, ka pagājušajā gadā mazāk nekā puse iedzīvotāju (49,4 %) varēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām (kopš 2022. gada kritums par 1,8 procentpunktiem). Gandrīz katrs piektais to nevarēja atļauties naudas trūkuma dēļ (17,5 % 2022. gadā un 17,4 % 2023. gadā) un trešdaļai šo iespēju liedza citi iemesli nevis naudas trūkums (31,3 % 2022. gadā un 33,3 % 2023. gadā).
