Menu
 

KP atļauj "Augstsprieguma tīklam" iegūt izšķirošu ietekmi pār "Conexus"

  • Autors:  LETA
KP atļauj "Augstsprieguma tīklam" iegūt izšķirošu ietekmi pār "Conexus" Foto: www.conexus.lv

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) iegūt faktisku izšķirošu ietekmi pār AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), aģentūru LETA informēja KP pārstāve Zane Gorškova. KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma atļaut AST iegūt faktisku izšķirošu ietekmi pār "Conexus".

AST ir vienīgais elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniedzējs Latvijas teritorijā, kura 100% akcijas pieder Latvijas Republikai, to turētāja ir Finanšu ministrija (FM). Savukārt "Conexus" ir vienīgais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu sniedzējs Latvijā.

Atbilstoši KP saņemtajam ziņojumam AST kopš šī gada 1. janvāra ir faktisks balsu vairākums "Conexus" lēmējinstitūcijās. Tomēr KP secināja, ka AST ar balsu vairākumu pamatotā ietekme "Conexus" tirgus dalībnieku apvienošanās kontroles regulējuma kontekstā nav uzskatāma par ilgstošu un pastāvīgu, kas ir priekšnoteikums, lai uzņēmumam atzītu faktisku izšķirošu ietekmi. Vienlaicīgi KP vērtēja, vai faktiskas izšķirošas ietekmes iegūšana nākotnē varētu radīt kaitējumu konkurencei.

Izvērtējot uzņēmuma sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka faktiskas izšķirošanas ietekmes iegūšanas gadījumā apvienošanās nemazinās konkurenci un neradīs un nenostiprinās dominējošo stāvokli nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama KP atļauja. Tādējādi KP nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētāji cieš ilgtermiņā, jo tiem tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu. 

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka patlaban AST pieder 34,36% “Conexus" akciju, bet pārējie akcionāri ir Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" ar 34,1%, "Marguerite gas I S. r.l." ar 29,06%, savukārt pārējie akcionāri jeb neidentificēto akcionāru uzrādītāja akcijas veido 2,48%.

Ievērojot Enerģētikas likuma prasības, līdz 2017. gada beigām "Gazprom" bija jāpārdod sev piederošās "Conexus" akcijas, tomēr tas joprojām nav izdarīts. Neskatoties uz to, ka "Gazprom" joprojām ir "Conexus" akcionārs ar iespēju saņemt dividendes, tomēr Krievijas gāzes koncernam nav balsstiesības.

Patlaban balsstiesības "Conexus" padomē ir "Augstsprieguma tīkla" pārstāvjiem Ilzei Bērziņai, Sanitai Greizei un Ilmāram Šņucinam, kā arī "Marguerite Fund" pārstāvjiem Viljamam Pīrsonam, Gijomam Rivronam un Martinam Sičelkovam. "Conexus" padomi vada Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Conexus" ir dibināts 2016. gada 22. decembrī, reorganizācijas rezultātā no "Latvijas gāzes" nodalot pārvades un glabāšanas darbības virzienus. "Conexus" ir slēgta akciju sabiedrība. Kompānijas lielākais akcionārs ir "Augstsprieguma tīkls" (34,36%), kamēr "Gazprom" pieder 34,1%, bet "Marguerite Gas" – 29,06%.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.