Menu
 

ĀM: Nespējot sakārtot finanšu sektoru, Latvija jutīs tālejošas sekas ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi

  • Autors:  LETA
ĀM: Nespējot sakārtot finanšu sektoru, Latvija jutīs tālejošas sekas ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Foto - arhīvs

Nespējot sakārtot finanšu sektoru, Latvija jutīs tālejošas sekas ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, uzsvērts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018.gadā.

Sadaļā par nelegālo finanšu plūsmu ierobežošanu norādīts, ka situācija Latvijas finanšu sektorā un panāktais progress pastiprināti tiek un arī nākotnē tiks vērtēts starptautiskajās organizācijās. Tiek atgādināts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumā Latvijas finanšu sistēma vairākās jomās ir novērtēta ar vidējiem un zemiem efektivitātes rādītājiem, kā rezultātā valstij tiek piemērota pastiprinātas uzraudzības procedūra.

"2019.gadā visām atbildīgajām finanšu sektora uzraudzības iestādēm būs izšķiroši turpināt cieši koordinētu un saskaņotu darbu, lai nodrošinātu nepieciešamos uzlabojumus, tai skaitā praksē nodrošinot kontrolētu "ABLV" bankas likvidāciju. Neveiksmes gadījumā sekas Latvijai būs tālejošas ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, īpaši eksporta nozari, kapitāla izmaksām un drošības interesēm," teikts ziņojumā.

Tāpat ziņojumā skaidrots, ka cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanu ir starptautiskā miera un drošības apdraudējuma jautājums. Tas esot īpaši aktuāli laikā, kad notiek straujas pasaules ģeopolitikas izmaiņas.

"Jebkādi gadījumi, kad Latvijas finanšu sistēma tiek izmantota prettiesiskām un starptautiskos standartus vai sankciju režīmu pārkāpjošām vai apejošām darbībām, ir nepieļaujami. Lai arī primāri noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas un sankciju jautājumi attiecas uz finanšu institūcijām, tomēr tiem ir tieša ietekme uz drošību, uzņēmējdarbības vidi, Latvijas un tās uzņēmēju iespējām piesaistīt investīcijas un uz Latvijas valsts reputāciju kopumā. Stabila un efektīvi pārvaldīta finanšu sistēma ir nacionālās drošības jautājums," uzsvērts ziņojumā.

Ārlietu ministra ziņojumā norādīts, ka pastiprināta uzmanība šiem jautājumiem ir pievērsta no 2015.gada, kad Latvijas iestāšanās OECD sarunu ietvaros tika uzsāktas gan būtiskas izmaiņas Latvijas likumdošanā, gan finanšu sektora uzraudzības pieejā. 2018.gada notikumi ar "ABLV" banku liecinot, ka izmaiņas šajā nozarē ir nepieciešams veikt straujāk.

Vienlaikus skaidrots, ka līdz ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ir notikusi attīrīšanās no īpaši augsta riska banku klientiem, kas ir čaulas veidojumi. Būtiski ir samazinājies nerezidentu noguldījumu īpatsvars un dots ievērojams impulss Latvijā strādājošo banku darbības modeļa izmaiņām.

Notikumi arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs lieca, ka cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu nevar skatīt atrauti - tas ir izaicinājums Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm, teikts ziņojumā.

"Tomēr sadarbība un institucionālais ietvars ES līmenī nav bijis pietiekošs, lai atbilstoši reaģētu. Līdz ar to Latvija iestāsies par labāku pārrobežu koordināciju cīņā pret finanšu noziegumiem, kā arī par uzraudzības un kontrolējošo institūciju stiprināšanu ES līmenī," minēts ziņojumā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.