Menu
 

EM piedāvā atcelt OIK no 2022.gada, piedāvājot valsts atbalstu "zaļās" enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem

  • Autors:  LETA
EM piedāvā atcelt OIK no 2022.gada, piedāvājot valsts atbalstu "zaļās" enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem Foto - arhīvs

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi valdības komitejā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, paredzot no 2022.gada atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), valsts atbalstu "zaļās" enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem.

EM izstrādātais konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" iekļauts pirmdien, 7.janvārī, gaidāmās Ministru kabineta komitejas sēdes dienaskārtībā.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā - ar 2022.gada 1.janvāri - atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam.

"Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus," uzsvēra ministrijā.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022.gada 1.janvāri esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz periodā līdz 2022.gadam īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar 2022.gada 1.janvāri valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgs saskaņā ar citu valstu pētījumiem, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.

Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, EM rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli (SEN).

"Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu," pauda EM.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) stāstīja, ka subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos.

"Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgstošs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm. Pilnībā nevaram izslēgt arī tiesvedības, jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām. Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai," sacīja Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs stāstīja, ka ir paveikts apjomīgs darbs, lai esošo OIK sistēmu Latvijā atceltu.

"Sākotnējais plāns ir daudzkārt izdiskutēts un precizēts, izsverot visus priekšlikumus, to ietekmi un sekas. Rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru, soli pa solim realizējot, no 2022.gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē," rezumēja Ašeradens.

EM organizētās OIK staciju pastiprinātās pārbaudes apliecina, ka ir pēdējais brīdis pielikt punktu esošajai OIK sistēmai. "Pārbaužu rezultātā esam atcēluši OIK atļaujas vairākiem desmitiem elektrostaciju, kā rezultātā novērsts potenciālais OIK kopējo izmaksu pieaugums 391 miljona eiro apmērā," informēja ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka 2018.gada septembrī EM nodeva saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai". Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstīja Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz 2018.gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.

Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.