Pierīgas novadi – investoriem vilinoši ^{Apriņķis.lv}

Būtiski faktori, kas nosaka vietas izvēli

Pagājušā gada nogalē “Rīgas Apriņķa Avīze” jau rakstīja, ka visvairāk ārvalstu investīciju pēdējos gados piesaistījušas Pierīgas un Kurzemes pašvaldības. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegtās informācijas, Rīgas plānošanas reģions ir ārvalstu investoriem saistošs – tajā darbojas vairāk nekā 22 790 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu. Kopējais ārvalstu investīciju apjoms Rīgas plānošanas reģionā ir 6 333 037 253 eiro. Valstu dalījumā piecas lielākās investētājas Rīgas plānošanas reģionā ir Zviedrija, Krievija, Nīderlande, Lietuva un Kipra.                    

Pierīgas novadus dažādu apsvērumu dēļ izraudzījušies gan zviedru, gan krievu, lietuviešu un citu valstu investori. LIAA pārstāvis Kristaps Tālbergs skaidro, ka būtībā ir četri galvenie faktori, kas ietekmē investoru lēmumu par labu noteiktai lokācijas vietai, un tie ir cilvēkresursu pieejamība un mobilitāte, cilvēku prasmes un kompetences, biznesa vide un operatīvās darbības izmaksas, salīdzinot ar konkurējošām lokācijas vietām.

Ikviens uzņēmējs ir ieinteresēts sekmīgas uzņēmējdarbības norisē, tāpēc svarīgi ir tādi kritēriji kā darbaspēka pieejamība, produktīvs cilvēkresurss, sakārtota infrastruktūra, labvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, attīstīta transporta un enerģijas resursu infrastruktūra.

“Investoriem Rīga un Pierīga ir interesanta ar to, ka šajā teritorijā ir pieejami visi noteicošie faktori, lai veiksmīgi darbotos investīciju piesaistes jomā,” saka K. Tālbergs. “Būtiskākais izaicinājums ir apzināties to, ka lielākais konkurents attiecībā uz uzņēmēju (investoru) piesaisti nav nedz blakus esošie novadi, nedz pilsētas Latvijas ietvaros, bet gan pašvaldības citās Eiropas Savienības valstīs un ārpus tās. Līdz ar to novadu spējai savstarpēji sadarboties un risināt kopīgos jautājumus ir būtiska nozīme gan jaunu darbavietu radīšanā, gan dzīves un uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošanā.”

Pierīgas faktorus komentē bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

Iedzīvotāju skaits. Pierīga ir vienīgais reģions, kur iedzīvotāju skaits pieaug, un šajā reģionā kopumā dzīvo turīgākie Latvijas iedzīvotāji. Investorus piesaista iedzīvotāju pieprasījums, piemēram, pēc ēdināšanas pakalpojumiem, izklaides, tirdzniecības utt.

Pašvaldības. Pierīgā pašvaldības ir mazākas, līdz ar to vieglāk sasniedzamas. Mazākās pašvaldībās birokrātija ir mazāka, pašvaldības ir pretimnākošākas, attieksme – personiskāka. Mazā pašvaldībā ir vieglāk risināt problēmas.

Atrašanās tuvu Rīgai. Vislielākā ekonomiskā aktivitāte ir Ķekavas, Mārupes, Stopiņu un Babītes novadā, un šie novadi faktiski arī atrodas ģeogrāfiski vistuvāk Rīgai un lielajiem satiksmes mezgliem. Ģeogrāfiskajam novietojumam ir liela nozīme, un tas ir vienlīdz svarīgi gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, kas izvēlas uzņēmējdarbību veikt Pierīgā.

Vēsturiskie faktori. Ir novadi, kuros jau vēsturiski ir attīstītas konkrētas saimnieciskās nozares vai specifika. Tirdzniecība veiksmīgi attīstās novados, kas atrodas tuvu ceļiem uz Rīgu. Ražošana, kurai vajadzīgi īpaši izejmateriāli, veiksmīgāk attīstās tur, kur tuvu ir satiksmes mezgli.

Investori izvēlas Babīti un Ķekavu

LIAA pārstāvis Kristaps Tālbergs akcentē, ka investīciju vide Pierīgas novados lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību spējas veidot kvalitatīvu dzīves vidi saviem iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot gan kvalitatīvus atbalsta mehānismus uzņēmējiem, gan attīstot uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru, maksimāli samazinot administratīvā sloga riskus darbības uzsākšanai un īstenošanai.

Gan ārvalstu investoriem, gan vietējiem uzņēmējiem svarīga ir laba infrastruktūra. K. Tālbergs uzskata, ka arī pašvaldībām ir būtiska loma, jo to ziņā ir tādi faktori kā saistošie noteikumi, sakārtota infrastruktūra un zeme, darbaspēka prasmju nodrošināšana un atbalsts inovācijām. “Ļoti būtisks ir atbalsts un sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem,” saka K. Tālbergs. “Pašvaldībai jāizstrādā investīciju piesaistes stratēģija un pievienotās vērtības piedāvājums, kas ir saskaņā ar esošajām priekšrocībām un piemērots investoriem, kādus pašvaldība vēlas piesaistīt.”

Runājot par Babītes novada priekšrocībām, pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence akcentē sava novada ģeogrāfisko novietojumu un pietiekami labo infrastruktūru, kā arī atzīmē, ka būtiska ir pašvaldības institūciju attieksme (tostarp – pēc iespējas mazāk traucēt uzņēmējdarbību) un minimāla birokrātija.

Gan Babītes, gan Ķekavas novada galvenais trumpis ir ģeogrāfiskā lokācija, kas ir svarīgs faktors gan loģistikas un transporta nozares, gan ražošanas jomas investoriem. LIAA rīcībā ir informācija, ka Ķekavas novadā esošais uzņēmums SIA “Sanitex” apgrozījuma ziņā ir desmitais lielākais uzņēmums Rīgas plānošanas reģionā.

Pēc ārvalstu tiešo investīciju pamatkapitāla lielākais uzņēmums Ķekavā ir AS “SEB banka”. Ķekavas novads ir otrajā vietā ar investīcijām 224 387 822 eiro apmērā, savukārt Babītes novads ir desmitajā vietā ar 60 899 093 eiro investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā. Pēc ārvalstu tiešo investīciju pamatkapitāla Babītē lielākais investors ir Šveices uzņēmums “Divertimento Investment AG“ (SIA “Jūrmala Golf Course” un SIA “Baltic Resort Group”) ar 14 200 930 eiro investīcijām pamatkapitālā, vēsta LIAA, atsaucoties uz “Lursoft” datiem.

Babītes novada plusi un mīnusi

Pārtikas ražošanas uzņēmums “Orkla Foods Latvija” ražotni atvēris Babītes novadā. Uzņēmuma vadītāja Lolita Bemhena stāsta, ka Babītes novadā tā darbojas kopš 1992. gada (ar nosaukumu “Orkla Foods Latvija” – no 2015. gada).

“Kad 1992. gadā tika dibināts uzņēmums “Spilva”, tas ražošanu sāka bijušajā Bulduru sovhoztehnikuma konservu cehā Babītes novadā,” skaidro L. Bemhena. “Sākumā tas bija neliels cehs ar divām ražošanas līnijām, bet gadu gaitā uzņēmums attīstījās, ražošanā tika ieguldītas ievērojamas investīcijas, tika atklāti jauni ražošanas korpusi un jaunas līnijas.” 2015. gada decembrī tika pabeigta “Orkla” grupā ietilpstošo uzņēmumu “Spilva” un “Gutta” apvienošana vienā kompānijā, un kopš tā laika uzņēmums strādā ar nosaukumu “Orkla Foods Latvija”. Darbu turpina uzņēmuma ražotnes gan Babītes novada Spilvē, gan Ķekavas novada Valdlaučos.

Uzņēmuma vadītāja kā ieguvumu min Rīgas tuvumu un pozitīvi vērtē Babītes novada sakārtotās komunikācijas un infrastruktūru, vienlaikus atzīstot, ka jārēķinās ar salīdzinoši augstu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. “Ir ierobežota uzņēmuma teritorijas potenciāla paplašināšana nākotnē, jo visapkārt ir individuālā apbūve. Tāpat jāņem vērā, ka tuvākā apkaimē atrast darbiniekus par konkurētspējīgu atalgojumu nav vienkārši, jo bezdarba tur faktiski nav,” saka L. Bemhena un apstiprina, ka gadu gaitā ir izveidojusies laba sadarbība ar Babītes novada pašvaldību.

Ražo un eksportē arvien vairāk

Uzņēmuma vadītāja stāsta, ka ražotne Babītes novadā ir specializējusies un kļuvusi par “Orkla” grupas salātu mērču un majonēzes ražošanas ekselences centru. “Šo produktu ražošanai tiek novirzīta liela daļa investīciju, un Babītes novadā tiek ražots arvien vairāk produkcijas, kas ceļo uz eksporta tirgiem,” skaidro L. Bemhena.

Vadītāja atzīst, ka tas ir augsts novērtējums, kas panākts ar gadu gaitā izkopto darba kvalitāti un attīstīto ražošanu. “Līdz ar specializāciju no “Orkla” uzņēmumiem citās valstīs uz Babītes novadu ir pārcelta majonēzes un salātu mērču ražošana Igaunijas un Somijas tirgiem, bet no Lietuvas uz Latviju pārcēla sinepju, salātu mērču, majonēzes un tomātu mērču ražošanu Lietuvas tirgum.”

Uzņēmuma ražotnē Babītes novada Spilvē tiek ražoti vairāki simti produktu dažādās kategorijās. Apjomīgākās produktu grupas ir tomātu mērces un kečupi, majonēzes, salātu mērces, mārrutki, sinepes un citi. Lielākā daļa produktu ir pazīstami ar zīmolu “Spilva”, bet eksporta tirgos – arī ar citiem nosaukumiem. Savukārt uzņēmuma ražotnē Ķekavas novada Valdlaučos tiek ražots dzeramais ūdens “Everest” un “Rīgas kvasa dzēriens”.

Ķekavas novada trumpji

“Ķekavas novadu lielie investori saredz kā uzņēmumam ļoti izdevīgu un stratēģiski svarīgu atrašanās vietu,” saka Ķekavas novada domes pārstāve Vineta Vītoliņa. Novads atrodas blakus Rīgai un divu autoceļu maģistrāļu krustpunktā – Ķekavas apvedceļš nodrošina ērtu piekļuvi lidostai, savukārt autoceļš A7 ir daļa no starptautiskā autoceļa “VIA Baltica” (Igaunija–Latvija–Lietuva). Tas sekmē loģistikas nozares attīstīšanu novadā. “Šeit mājvietu atraduši tādi loģistikas centri kā “Dominante Park”, “Rimi Latvia”, “Maxima Latvija” un “Sanitex”,” uzskaita V. Vītoliņa.

Ķekavas novadā aizvien vairāk attīstās arī rūpnieciskā nozare. “Viens no vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā SIA “PAA” attīsta eksporta tīklu uz Rietumeiropu un Austrumeiropu, Skandināviju un Krieviju,” stāsta V. Vītoliņa, “savukārt pērn ražošanas ēku Daugmalē atvēra lielākā metāla apgaismes balstu, mastu un stiprinājumu rūpnīca Baltijā SIA “Tecnopali North Europe”.”

Vēsturiski spēcīga uzņēmējdarbības nozare Ķekavas novadā ir pārtikas ražošana. V. Vītoliņa stāsta, ka šobrīd lielākie pārtikas ražošanas “vaļi” novadā ir Ķekavas putnu fabrika, kafijas ražotne “Löfbergs Baltic” un konditorejas fabrika “Mario”.

“Löfbergs” Ķekavā – jau vēsturiski

Ķekavas novadā savu saimniecisko darbību veic “Löfbergs Baltic”. Uzņēmuma mārketinga speciāliste Saiva Jankovska teic, ka ir grūti vērtēt vai salīdzināt Ķekavas novadu ar citām pašvaldībām, jo uzņēmums šeit darbojas jau vēsturiski: “Kafijas ražotne Ķekavā darbojas kopš 1996. gada. Kopš 2010. gada esam “Löfbergs Coffee Group” meitasuzņēmums, kas pārstāv “Löfbergs” zīmolu Baltijā un Austrumeiropas reģionā, nodrošina pilna servisa apkalpošanu un profesionālus risinājumus “HoReCa” sektorā, kā arī kafijas ražošanu privātiem zīmoliem.”

Sadarbību ar Ķekavas novada pašvaldību uzņēmuma pārstāve vērtē pozitīvi. Jautāta, vai ir arī kādi trūkumi, ko novadā tomēr saskata uzņēmējs, S. Jankovska atzīst, ka kā galveno trūkumu ikdienā izjūt potenciālā darbaspēka piesaisti.

Tātad šī problēma ir aktuāla ne tikai Ķekavas un Babītes novada investoriem, un situācija, iespējams, varētu būt līdzīga arī citur Pierīgā.