"Zaļā sertifikāta" ieguvēji: Ikviens tūrists ir eksporta prece ^{Apriņķis.lv}

Ballīšu tūrisms un pirts procedūras

“Baldones meža mājas” saimniece Zane Ulmane stāsta, ka uz mērķi – Zaļo sertifikātu – gājusi visai apzināti, iepriekš aizpildot “Lauku ceļotāja” anketu un izpildot nepieciešamos kritērijus, ko vērtējusi komisija. “Protams, ka man tas patīk!” viņa ar smaidu atzīst.

Taujāta par viesu nama specializāciju, Zane Ulmane pastāsta, ka tā ir brīvdienu māja ģimenēm vai draugu grupām, taču “nu jau galvenokārt orientējamies uz ārzemju tūristiem, tā saukto ballīšu tūrismu un arī pirts procedūrām”. Tiesa, ar Zaļo sertifikātu vien viesus piesaistīt nevar, taču “tas ceļ manu pašapziņu, un es saprotu, ka varu to izdarīt”, piebilst Zane.

Stāstot par tūristu plūsmas ģeogrāfiju, viņa atklāj, ka visvairāk “Baldones meža mājā” viesojas vācieši, taču šeit ierodas viesi arī no ASV, Beļģijas, Skandināvijas, Somijas, Polijas, Čehijas. “Manuprāt, vieni no pasaulē labākajiem tūristiem ir holandieši – ļoti atvērti un sirsnīgi cilvēki. ”

Vēl Zane novērojusi kādu pēdējā laikā aktuālu tendenci – brīvdienu mājas piedāvātos pakalpojumus aizvien biežāk izmanto tā sauktie jauno laiku ārzemju latvieši, kuriem Latvijā vairs īsti nav, kur palikt, taču atvaļinājumu viņi labprāt pavada dzimtenē. “Ja mēs skaitītu tos, kuri šeit ierodas kā tūristi, tie noteikti būtu pāris simtu cilvēku, bet ballētāju noteikti ir daudz vairāk,” rezumē Zane Ulmane un piebilst – ja būtu iespēja aprunāties ar Valsts prezidentu par tūrisma nozares niansēm, viņai šķistu svarīgi atgādināt, ka valstiskā līmenī ikviens tūrists ir eksporta prece.

“Mēs visi, kas uzņemam tūristus, nodarbojamies ar eksportu. Nauda par šiem pakalpojumiem nāk uz Latviju un paliek šeit. Tāpēc būtu svarīgi saprast, ka ne tikai viesnīcas, bet arī mēs, mazie uzņēmēji, kas darbojamies laukos, esam ne mazāk svarīgi. Ja mēs ārzemnieku izvilinām no pilsētas ārā uz laukiem, varbūt mūsu pienesums Latvijas ekonomikai nav milzīgs, taču tas ir ļoti būtisks visai Latvijai  kā valstij. Tāpēc arī sagaidām cieņu un respektu.”

Taujāta par nākotnes plāniem, Zane Ulmane atklāj, ka tā varētu būt pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konsultējoties ar viesiem. “Mēģinu veidot sadarbību ar citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, lai saviem viesiem varētu piedāvāt plašākas izklaides iespējas, piemēram, pārgājienu maršrutus, zirgu izjādes, meistardarbnīcas. Bet iet grūti, jo piedāvājumam jābūt pastāvīgam. Nevar tā, ka šodien gribu un strādāju, bet rīt negribu un nestrādāju.”

Tā kā “Baldones meža māja” atrodas novadā, kas slavens ar savām dūņām, “Rīgas Apriņķa Avīze” painteresējās, vai viesiem plānots rīkot ekspedīciju arī uz purvu pēc šī ekskluzīvā produkta. “Tad jau vispirms viņiem jāizstāsta, kas tas ir!» smej Zane. “Latvijas cilvēki saprot, kas ir dūņas, bet ārzemniekiem būs grūti izskaidrot, kas tas par zvēru un ko ar to iesākt.”

Gatavi piedāvāt plašu programmu

“Saņemt Zaļo sertifikātu, protams, ir patīkami. 2015. gadā šo kvalitātes zīmi saņēmām pirmo reizi un tagad turpinām iesākto – saudzējam resursus, veidojam videi draudzīgu tūrisma piedāvājumu gan lieliem, gan maziem,” par savu uzņēmējdarbību stāsta viesu nama “Gungas” direktore Ilze Dzirkale, atgādinot, ka viņas vadītā iestāde ir īpaša ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, kurā ietilpst gan Latvijas tautas tradicionālais dzīvesveids, gan ēkas un sadzīves piederumi, tostarp mēbeles, darba rīki un daudzas citas lietas, turklāt “Gungas” var lepoties ar lielisku latviešu mākslinieku gleznu galeriju – darbi izvietoti teju ikvienā mājā un numuriņā.

Lūgta pastāstīt par viesu nama aktivitātēm, I. Dzirkale atklāj, ka “Gungās”, tāpat kā citos līdzīgos viesu namos, apmeklētājiem tiek piedāvāti visdažādākie pasākumi – bērnu nometnes, kāzas, dzimšanas dienu ballītes, jogas retrīti, sporta spēles, korporatīvie pasākumi. “Vasarās rīkojam brīvdabas kino vakarus, savukārt rudenī – piedzīvojumu “Spoku taku” visai ģimenei. Mūs raksturo daudzveidība,” rezumē Ilze Dzirkale.

Viņa arī novērojusi, ka pērn, kad tika svinēta Latvijas simtā dzimšanas diena, bijusi lielāka tendence rīkot dažādus ģimenes saietus: “Radi no dažādām valstīm sabrauca pie mums, lai latviskā vidē baudītu dabu un ģimenes kopā būšanu. ”

Stāstot par tūristu ģeogrāfiju, Ilze norāda, ka viesu namā, kas atrodas Dūņezera krastā, iegriežas gan individuālie ceļotāji, kuri šeit atbrauc tikai uz pirts rituāliem, gan tūristu grupas no Baltijas valstīm, tūristi no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Šveices un, protams, arī no Latvijas. Savukārt par nākotnes plāniem viņa lakoniski saka: “Plānojam turpināt iesākto, augt un attīstīties.”