Menu
 

Foto: Divi duči objektu Pierīgā sacentīsies par Latvijas būvniecības Gada balvu Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Savrupmāja Mārupē. Pasūtītājs “SBS Engineering”. Projekts Andrejs Daukšis, Elvijs Sprudzāns, “Sustainable building systems”. Būvnieks “SBS Engineering.” Savrupmāja Mārupē. Pasūtītājs “SBS Engineering”. Projekts Andrejs Daukšis, Elvijs Sprudzāns, “Sustainable building systems”. Būvnieks “SBS Engineering.” Foto - publicitātes

Konkursam “Latvijas būvniecības Gada balva 2018” iesniegti kopskaitā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā. Pieteikumi ir iesniegti 10 nominācijās un aptver visu iespējamo objektu tipoloģiju. Balvas pretendentu vidū ir arī divi duči jaunieceltu un rekonstruētu būvju Pierīgas novados un Jūrmalā.

2018.gadā nodotas ekspluatācijā vairākas rekonstruētas inženierbūves. Uz Gada balvu citu starpā pretendē arī rekonstruētais Ikšķiles aizsargdambis, autoceļa Rīga – Mārupe (P132) pārbūve un Lauku ielas rekonstrukcija Salaspilī.

Jauno dzīvojamo ēku segmentā aktīvs ir bijis gan privātais segments, ka demonstrē vairākas elegantas privātmājas, gan arī publiskais sektors, kur dominē gan elitāras dzīvojamās ēkas, gan ekonomiskās klases dzīvokļu mājas. No Pierīgas kandidātu skaitā iekļautas privātmājas Ādažu novadā un kādā neprecizētā vietā Pierīgā, savrupmāja un pirts Daugmalē, savrupmāja Mārupē un daudzdzīvokļu ēka Jūrmalā, Rīgas ielā.

Jaunas inženierbūves nominācijā pieteikumi iesniegti par vairākiem skatu torņiem, tajā skaitā Baldones novada Riekstukalnā, kā arī Mežaparka skatītāju lauka pārbūvi, no jauna izbūvētiem tiltiem u.c.

Liela konkurence ir nominācijā “Koka būve”, kur sacenšas gan pasīvās privātmājas, gan sabiedriskas ēkas, gan gājēju pastaigu takas, turklāt arī latviešu būvnieku rokām radītas būves Zviedrijā. Pierīgu šajā nominācijā pārstāv kāda privātmāja, gājēju taka Carnikavas novada Garciemā, putnu parka estrādes jaunbūve Kalngalē, Klaušinieku mājas restaurācija Turaidas muzejrezervātā, savrupmāja Mārupē un divu dzīvokļu savrupmāja Babītes novada Mežārēs.

Publiskās ārtelpas objektu nominācijā ir vairāki piemēri, kas orientēti uz vides pieejamības radīšanu. Vērojama jaunu stadionu būvniecība, tajā skaitā Baldones vidusskolas un Mārupes vidusskolas stadionu pārbūve, dažādu atraktīvu vides objektu izveide, piemēram, atpūtas taka Piejūras parkā Carnikavā, kā arī jauno dzīvojamo kvartālu labiekārtojuma radīšana, piemēram, bērnu rotaļu laukums ar autostāvvietām Ikšķilē, Pārbrauktuves ielā.

Salīdzinoši maz 2018. gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas un loģistikas centri. Viens no nedaudzajiem ir industriālais objekts “VGP Park Ķekava” Ķekavas novadā.

Rekonstrukcijas nominācijā iezīmē tendenci atjaunot vēsturisko mantojumu un tam pievienot vides pieejamību. Uz balvu šajā kategorijā pretendē “Citadeles biroji” Jūrmalā, Piestātnes ielā, Ikšķiles vidusskolas pārbūve, Siguldas kultūras centra pārbūve, kā arī Siguldas pils kompleksa muižas mājas, dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas pārbūve.

Visbeidzot nominācija “Sabiedriska ēka jaunbūve” demonstrē visplašāko objektu tipoloģijas klāstu un aptver visu Latviju. Balvai izvirzīto objektu skaitā ir Dubultu kultūras un izglītības centrs un mūzikas skola, pirmsskolas izglītības iestāde Ikšķilē, Irbenāju ielā, un Klaušenieku mājas restaurācija/rekonstrukcija Turaidas muzejrezervātā.

Konkursa rīkotāji atzīmē, ka kopējais apgrozījums būvniecības nozarē 2018. gadā Latvijā ir bijis aptuveni divi miljardi eiro: “Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. No arhitektūras kvalitātes aspekta pārliecinoši estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti. Tomēr ir atsevišķas pašvaldības, kuras mācējušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, piemēram, Jūrmala.”

Konkursu “Latvijas būvniecības Gada balva 2018” organizē nevalstiskā organizācija biedrība “Building Design and Construction Council”. Konkursa žūrijā darbojās: publiciste Agrita Lūse, mikroklimata eksperte Ērika Lešinska, būvuzraugs Leonards Dubkēvičs, Latvijas Restauratoru biedrības pārstāvis Ronalds Lūsis, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Ligita Silkāne, būvuzraugs Jānis Zolbergs, būvinženieris Igors Šenbergs, kultūras ministres padomnieks, arhitekts Jānis Dripe, arhitekts un publicists Jānis Lejnieks, koka būvju eksperts Kristaps Ceplis, inženierbūvju eksperts Kirils Loškarjovs un būvkonstrukciju projektētājs Kārlis Vilkaušs.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.