Menu
 

Saeima konceptuāli atbalsta šī gada valsts budžeta projektu

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Saeima trešdien pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja šī gada valsts budžeta projektu un grozījumus 14 likumos, kas saistīti ar budžetu. Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā, par valsts budžeta projekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas deputātus iepriekš informēja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš.

Saeimas preses dienests norāda, ka 2019.gada budžeta projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu daudzām nozarēm. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem.

7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.

Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai divu procentu apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro. Tāpat papildus trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.

Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai, bet 11,4 miljoni – pedagogu algu palielināšanai.

10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljoni paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Papildus trīs miljonus plānots piešķirt, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem.

2,7 miljoni paredzēti, lai no šī gada 1.jūlija varētu palielināt īpašas kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro paredzēts, lai varētu palielināt pabalstu par katru adoptēto bērnu, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.

Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 tūkstošus eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paraolimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā paredzēts novirzīt 400 tūkstošus eiro.

Ēnu ekonomikas mazināšanai šogad plānots ieviest papildu pasākumus, lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību un skaidras naudas apriti nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu atsavināšanas gadījumos. Savukārt komercpārvadājumos ar vieglo automobili plānots noteikt avansa maksājumu. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanas jomā.

Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri pārtraukuši mācības un strādā.

Debatēs opozīcijas deputāti pārmeta valdības partijām priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu budžeta piedāvājumā, vēsta aģentūra LETA. Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādījis, ka budžeta projekta kontekstā rodas vairāki jautājumi: "Kad, piemēram, tiks pildīts Jaunās konservatīvās partijas solījums par minimālo pensiju 200 eiro apmērā šogad, kā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimuma algām un pensijām 500 eiro mēnesī?" taujāja politiķis.

Agešins norādīja, ka dabasgāzei šī partija esot solījusi cenas samazināt par 30%, ārstiem – algu vismaz 1700 eiro "uz rokas", bet medmāsām - vismaz 800 eiro. Arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) esot solījusi palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, vērsa uzmanību opozīcijas politiķis. Viņš pauda viedokli, ka budžeta projekts kopumā sociālajā jomā izskatās ļoti vāji.

Savukārt ekspremjers, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) apgalvoja, ka retorika par "tehnisko budžetu" no koalīcijas puses ieviesta, lai attaisnotu, kāpēc netiek pildīti pirms vēlēšanām dotie "nereālie solījumi". Viņš vaicāja, vai koalīcijas deputāti ir aizdomājušies, "cik daudzi no jums sēž šeit tāpēc, ka cilvēki noticēja, ka tūlīt elektrības cenas būs zemē, (..) ka būs "500, 500, 500", mums nebūs nodokļu, viss būs ļoti labi". Kučinskis norādīja, ka vairāki cilvēki Saeimā netika ievēlēti, jo ZZS bezatbildīgi neatļāvās solīt to, ko nevar izdarīt.

Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica 21.marta pulksten 17.00, savukārt galīgajā lasījumā par šī gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots lemt 3.aprīlī.

1 komentārs

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.