Menu
 

Plānojam skolēnu darbu vasarā Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare
Siguldas novadā iezīmējas jauna tendence – darbavietu pieteikts tik daudz, ka tās, visticamāk, nebūs iespējams aizpildīt. Foto – Sigulda.lv un pixabay.com Siguldas novadā iezīmējas jauna tendence – darbavietu pieteikts tik daudz, ka tās, visticamāk, nebūs iespējams aizpildīt. Foto – Sigulda.lv un pixabay.com

Jūnijs, jūlijs un augusts ir mēneši, kad skolēniem ir salīdzinoši daudz brīvā laika, un viens no veidiem, kā lietderīgi izmantot vasaras mēnešus, ir algots darbs. To var meklēt dažādos veidos, piemēram, aptaujājot paziņas vai caurskatot darba sludinājumus. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka jaunieši labprāt izvēlas arī valsts un pašvaldību piedāvātās vasaras nodarbinātības programmas.

Jau tagad ir iespēja pieteikties, piemēram, uz Carnikavas vai Siguldas novada pašvaldību finansētajām programmām. Carnikavas novadā pieteikumus pieņem no 1. aprīļa līdz 31. maijam Sociālajā dienestā, savukārt Siguldā – no 10. līdz 30. aprīlim Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvaldē. Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajai programmai skolēnu pieteikšanās tiks uzsākta maijā, un katram reģionam būs savs reģistrēšanās sākuma datums.

NVA un pašvaldību programmām nosacījumi atšķirīgi

Skolēnu vasaras nodarbinātības programmas piedāvā gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), gan pašvaldības, taču tās vairākos aspektos atšķiras. NVA programmas laikā tiek apmaksāta puse no skolēna algas, bet, piemēram, Siguldas novadā pašvaldība sedz skolēna algu pilnā apmērā, uzņēmējiem jānomaksā tikai sociālais nodoklis.

Vēl viena atšķirība – NVA nepiedāvā darbu 13–14 gadus veciem bērniem. Gan Carnikavas, gan Siguldas novada pašvaldības programmās darbavietas tiek nodrošinātas arī šai vecuma grupai. Siguldā šā vecumposma skolēni var strādāt pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, savukārt Carnikavā visiem bērniem, kuri vēlas strādāt, tiek sameklēts darbs sadarbībā ar pašvaldības aģentūru “Carnikavas Komunālserviss”. Carnikavas pašvaldības skolēnu vasaras nodarbinātības programma finansējumu privātiem uzņēmumiem neparedz.

“Carnikavas Komunālserviss” kā vasaras darba devējs

Carnikavas pašvaldības tīmekļa vietnē lasāms, ka pašvaldības finansētajā skolēnu vasaras nodarbinātības programmā priekšroka tiek dota bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, pārējiem – rindas kārtībā.

Taču Carnikavas novada Sociālā dienesta vadītāja Daiga Landsmane stāsta: “Noteikumos rakstīts, ka priekšroka ir bērniem no maznodrošinātas ģimenes, bet realitātē strādā absolūti visi, kas ir pieteikušies. Skolēnu nodarbinātības programmai ir jau kādi astoņi deviņi gadi. Skolēnu skaits, kas piesakās, turas robežās no 58 līdz 64. Šogad plānojam dot darbu 60 bērniem, un viņi strādās piecās grupās pa 12 skolēniem katrā. Programmas pirmajos gados grupas bija lielākas, bet tad sapratām, ka mazākās grupās darbs ir efektīvāks. Nevienam strādāt gribētājam neatsakām, pašvaldības deputāti vienmēr rod iespēju piešķirt papildu finansējumu, ja nepieciešams. Pagājušajā gadā tie bija aptuveni 8000 eiro.”

Daiga Landsmane arī paskaidro, ka pašvaldības finansētā skolēnu vasaras nodarbinātības programma nekādā veidā nav saistīta ar privātajiem uzņēmējiem: “Visus darbus nodrošina pašvaldības aģentūra “Carnikavas Komunālserviss”. Piedāvājam darbu skolēniem vecumā no 13 gadiem. Jauniešus, kam ir 17 un vairāk gadu, parasti aicinām izmantot NVA programmu, kurā piedalās uzņēmēji. Arī paši uzņēmēji parasti izvēlas vecāko klašu skolēnus, savukārt mēs dodam iespēju strādāt arī jaunākiem bērniem.”

Skolēniem tiekot piedāvāti darbi, kam nav nepieciešamas īpašas prasmes, taču reizēm tie ir arī visnotaļ atbildīgi darbiņi, piemēram, dalība svētku organizēšanā. “Mazie bērni dara dažādus palīgdarbiņus, piemēram, piedalās kapu sakopšanā, krāso soliņus, ravē apmalītes, saved kārtībā bruģētos celiņus, mazgā pieminekļus. Kad pie mums notiek Nēģu svētki un Zvejnieku svētki, iesaistām skolēnus svētku organizēšanā. Darbs notiek četras stundas dienā divas nedēļas. Programmas dalībnieki nevar paši izvēlēties darbus, ko darīt, darbiņi viņiem tiek iedalīti, taču bērni var izvēlēties laika periodu, kurā strādāt.”

Gan Carnikavas, gan Siguldas novadā skolēni palīdz arī teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbos.

Siguldā darba devēju skaits pieaug

Siguldas skolēnu vasaras nodarbinātības programmai šogad aprit desmit gadu. Šovasar 372 darbavietas piedāvās 50 uzņēmēji un 20 pašvaldības iestādes un struktūrvienības. 13 un 14 gadus veciem skolēniem būs iespēja strādāt divas nedēļas pašvaldības iestāžu un struktūrvienību nodrošinātajās darbavietās. Savukārt jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem darbavietas mēneša garumā nodrošinās novada uzņēmēji. Darboties gribētāji novada uzņēmumos strādās vienu mēnesi nepilnu darba dienu – četras stundas dienā. Siguldas novada pašvaldība projekta īstenošanai paredzējusi 67 000 eiro.

Pašvaldības Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Sandra Ķirule stāsta: “Mums katru gadu ir jauni izaicinājumi. Viens no šā gada jaunumiem ir elektroniskā pieteikšanās. Ir jāiet līdzi laikam, taču paralēli darbosies arī līdzšinējā pieteikšanās sistēma. Šogad uzņēmēji piedāvā ļoti daudz darbavietu, taču tik daudz skolēnu no 15 gadu vecuma, visticamāk, nepieteiksies. Sākam domāt, ka, iespējams, nākotnē vajadzēs ieviest kritērijus, pēc kuriem vērtēt uzņēmuma piedāvātās darbavietas, jo visas nespēsim iekļaut programmā.

Šogad programmai pieteikušies deviņi jauni uzņēmumi. Visus jaunos dalībniekus apciemojam, pārbaudām. Pie pārējiem uzņēmumiem mēdzam braukt ekspedīcijās izlases veidā bez iepriekšējas pieteikšanās. Lielākā daļa Siguldas novada uzņēmumu izvēlas mūsu, nevis NVA programmu, jo tā viņiem ir ērtāka un finansiāli izdevīgāka. Uzņēmēju, kuri piedalās pašvaldības programmā, skaits ar katru gadu pieaug.”

Siguldā bērniem ir dota iespēja izvēlēties, kādus darbus viņi vēlas veikt, – aizpildot pieteikumu, skolēniem prioritārā secībā jāatzīmē trīs vēlamās darbavietas, izvēloties no pašvaldības apkopotā vakanču saraksta.

Sandra Ķirule piebilst: “Ir bijuši gadījumi – tie ir apmēram septiņi astoņi procenti –, kad nespējam nodrošināt to darbu, ko skolēns ir izvēlējies, jo jāņem vērā daudzi aspekti – galvenokārt tas, kad skolēns var strādāt un kad uzņēmējam darbinieks ir vajadzīgs, taču vienmēr cenšamies meklēt risinājumu, lai visas iesaistītās puses būtu apmierinātas. Uzņēmēji paši arī var izteikt vēlmi nodarbināt tos jauniešus, ar kuriem ir pozitīva pieredze no iepriekšējiem gadiem. Pagājušajā gadā ieviesām skolēnu darba novērtējuma anketas, kuras uzņēmēji iesniedza reizē ar apmaksājamajiem rēķiniem, – domājams, arī tas palīdzēs darbavietu sadalē.”

Ņemot vērā citu gadu pieredzi, Siguldas pašvaldība aicina vecākus un skolēnus uz publisku sarunu 17. aprīlī plkst. 18.00 Siguldas novada Jaunrades centrā, lai, darbu uzsākot, nebūtu nekādu neskaidrību. “Iepriekšējos gados ir bijuši zvani no vecākiem, kuriem bija palikuši neatbildēti jautājumi pēc tam, kad bērns jau bija uzsācis darbu. Tādēļ šogad mēs jo īpaši atgādināsim dažas lietas. Piemēram, kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu. Vecāki paši ir atbildīgi par skolēna algas nodokļu grāmatiņu, pašvaldība viņu vietā to saņemt nevar. Izvēloties, kurā laika periodā strādāt, jāņem vērā, ka minimālā stundas likme atšķiras atkarībā no mēneša, to nosaka Ministru kabineta noteikumi,” skaidro Sandra Ķirule.

Valsts ieņēmumu dienests arī atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, ja tas strādā vasaras brīvlaikā.

Valsts darba inspekcijas ieteikumi

Par to, lai skolēnu vasaras darbs atbilstu likuma normām, ir atbildīga arī Valsts darba inspekcija (VDI). Savas kompetences ietvaros, dodoties pārbaudēs uz uzņēmumiem, tā īpašu uzmanību pievērš nepilngadīgo personu nodarbināšanai, īpaši vasaras periodā, kad vairākums bērnu vēlas uzsākt savas pirmās darba gaitas.

VDI pārstāve Megija Ekkerte informē: “Veicot pārbaudi uzņēmumos, VDI uzrauga, vai darba devējs ir ievērojis visas likuma un normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo personu nodarbināšanu, piemēram, vai bērnam ir noteikts atbilstošs darba laiks, veikta darba aizsardzības instruktāža, darbs nav saistīts ar īpašiem darba vides riskiem, nav saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu vai tirdzniecību u.c. Bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā ir aizliegts. Bērns likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

Normatīvie akti nosaka, ka ir aizliegts nodarbināt bērnu līdz 13 gadu vecumam (izņēmuma gadījumos bērna nodarbinātību līdz 13 gadu vecumam paredz Darba likuma 37. panta 3. daļa). Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem aizliegts nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku, piemēram, dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi u.c. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst strādāt nakts laikā un virsstundas.

Svarīgi atcerēties, ka nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc medicīniskās apskates pie ģimenes ārsta. Tā ir jāveic katru gadu. Tāpat arī darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt, vēlams rakstveida formā, vienu no vecākiem par darba vides riskiem.”

Valsts darba inspekcija ir konstatējusi arī pārkāpumus. “Visbiežāk pārkāpumi ir saistīti ar nepilngadīgo personu nodarbināšanu darbos, kurus nepilngadīgais veikt nedrīkst. Bieži šie pārkāpumi tiek izdarīti darba devēja nezināšanas dēļ, tāpēc VDI atgādina, ka darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”.

Bērni no 13 gadu vecuma drīkst darīt, piemēram, šādus darbus: dārzu ravēšana un laistīšana, ražas novākšana, laukumu un skvēru sakopšana, kurjera darbu veikšana, preču saiņošana un iepakošana, pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām u.tml. Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.

Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu. Tāpat VDI saņem sūdzības par darba samaksas neizmaksu nepilngadīgai personai, tāpēc aicina – ja tiesību pārkāpums ir noticis, nekavējoties vērsties Valsts darba inspekcijā un par to ziņot.”

Noderīgu informāciju par darba iespējām vasarā jaunieši var atrast Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē www.vdi.gov.lv. Vērtīgu informāciju var atrast arī vietnēs www.stradavesels.lv (informācija par drošu darba vidi) un atkrapies.lv, kurā apkopoti praktiski padomi darba meklēšanai.

Vecāku pieredze

Kristera mamma Lana Prikule: “Kad dēls strādāja, viņam bija 15 gadi. Bija iespēja strādāt divas nedēļas, lai gan, ja būtu iespējams, viņš labprāt būtu strādājis arī ilgāk. Kristers strādāja Kalngalē un bija ļoti apmierināts ar darbu. Dēla pienākumos ietilpa palīdzēt teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbos. Bija ļoti jauki tas, ka nebija nekur tālu jābrauc, darbs bija tuvu mājām. Uz darbu Kristers brauca ar divriteni. Nebija divu domu, ka varētu nestrādāt. Arī tā pirmā naudiņa, kas bērnam tiek, ir adekvāta. Šogad pašvaldības programmā Kristers neplāno piedalīties. Viņš ir iestājies skolā, un viņam darbu piedāvā uzņēmums, kur viņš gāja praksi.”

Karīnas Annas mamma Edīte Lapiņa: “Šobrīd meitai ir 17 gadi, viņa divas vasaras strādāja, izmantojot Siguldas pašvaldības piedāvāto programmu. Vienu gadu Karīna Anna strādāja Siguldas bērnudārzā “Pīlādzītis” pie bērniņiem, viņai tur ļoti patika, un arī dārziņa darbinieki bija apmierināti ar viņas darbu. Savukārt pagājušajā vasarā viņa strādāja pilsdrupās tūrisma centrā. Reizēm likās nedaudz garlaicīgi, ka jāsēž uz vietas. Taču Karīnai Annai ļoti patīk valodas, un, kad nāca tūristi, viņa varēja izpausties, un tas meitai ļoti patika. Bet teikšu, kā ir, – jaunieši vienmēr grib nopelnīt vairāk. Tāpēc šogad meita meklē darbu, kur būtu lielāka alga. Taču kopumā pašvaldības programmu vērtēju pozitīvi, viss bija ļoti labi noorganizēts.”

Secinājumi

Lai gan skolēnu nodarbinātības programmas abos novados būtiski atšķiras vairākos aspektos, kopumā jāuzteic pašvaldību pienesums skolēnu vasaras darba vietu nodrošināšanā, jo visiem bērniem, kuri vēlas strādāt, darbs tiek piedāvāts un nevienam netiek atteikts. Runājot par skolēnu darba atbilstību likuma normām – Valsts darba inspekcija stāsta, ka īpašu uzmanību pievērš nepilngadīgo personu nodarbināšanai, it īpaši vasaras periodā, taču līdz šim nedz Siguldas, nedz Carnikavas novadā VDI pārbaudes skolēnu vasaras darbavietās nav veiktas un arī sūdzības nav saņemtas.

Kopumā darbavietu piedāvājums un pieprasījums rakstā aplūkotajos novados ir līdzsvarā, skolēnu, kuri piesakās darbam, skaits katru gadu ir apmēram viens un tas pats. Taču šogad Siguldas novadā iezīmējas jauna tendence – darbavietu pieteikts tik daudz, ka tās, visticamāk, nebūs iespējams aizpildīt. Tas nepārsteidz, jo valstī daudz kur novērojams darbaspēka trūkums, un skolēni, kaut īslaicīgi, bet var šo robu aizpildīt, turklāt uzņēmējiem finansiāli izdevīgā veidā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.