Elektroenerģijas vidējā cena aprīlī Latvijā un Lietuvā pieauga par 9%

Kompānijas Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc konsekventa cenu samazinājuma, kas bija vērojams februārī un martā, Baltijas valstīs spot cenas aprīlī pieauga. Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos cenas bija vienādas – 43,52 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 9%, salīdzinot ar martu, savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena mēneša laikā pieauga par 5% – līdz 42,18 eiro par MWh. Ziemeļvalstīs vidējā spot cena aprīlī bija 40,57 eiro par MWh, kas ir par nepilnu eiro par MWh vairāk nekā martā.

Iepriekšējā mēnesī "spot" cenas Baltijas valstīs bija augstākas nekā Ziemeļvalstīs – Latvijā un Lietuvā par trim eiro par MWh augstākas, savukārt Igaunijā par nepilniem diviem eiro par MWh augstākas.

Prohorova skaidroja, ka aprīlī sausie un siltie laika apstākļi palielināja hidrobilances deficītu, taču samazināja patēriņu Ziemeļvalstīs un Baltijā. Spot cenas ik nedēļu bija atšķirīgas, kam iemesls bija izejvielu cenu izmaiņu svārstības un samazināta vēja staciju izstrāde, kas ietekmēja ražošanas izmaksas un noteica cenu veidošanos reģionā. Baltijas valstīs spot cenu ietekmēja pieejamās jaudas samazinājumi satarpsavienojumos "Estlink 1" un "Estlink 2" starp Somiju un Igauniju. Tajā pašā laikā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma pieejamā jauda bija 730 megavatu (MW), kas ir 73% no uzstādītās jaudas, bet Baltkrievijas–Lietuvas starpsavienojuma pieejamā jauda aprīlī bija 661 MW, kas ir par 31% mazāka nekā martā.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas aprīlī ietekmēja mainīgas laika apstākļu prognozes par siltāku un sausāku laiku. Hidrobilances deficīts palielinājās no 13,9 teravatstundām (TWh) mēneša sākumā līdz 19 TWh mēneša beigās. Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu izmaiņas ietekmēja arī dabasgāzes un emisijas kvotu tirgus cenu svārstības. Mēneša beigās nākotnes kontraktu cenas pieaugumu veicināja aukstāki un sausāki laikapstākļi maija sākumā.

Sistēmas nākotnes kontraktu ("Nordic Futures") cenas maija kontraktiem pieauga par 6% – līdz 40,25 eiro par MWh, kur slēgšanas cena bija 40,85 eiro par MWh. Sistēmas 2019. gada trešā ceturkšņa kontrakta vidējā cena palielinājās par 10% – līdz 41,27 eiro par MWh. Savukārt 2020. gada sistēmas futures vidējā cena aprīlī pieauga par nepilniem 6% – līdz 37,23 eiro par MWh, aprīli noslēdzot ar cenu 37,3 eiro par MWh.

Latvijas futures cena aprīlī bija vidēji 45,16 eiro par MWh, bet maija kontrakta slēgšanas cena bija 48,35 eiro par MWh. 2020. gada Latvijas futures cena aprīlī pieauga par 3% – līdz 44,28 eiro par MWh, savukārt mēneša beigās kotācijas cena bija 43,9 eiro par MWh.

Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 11% – līdz 2187 GWh. Tostarp Igaunijā kopējais patēriņš samazinājās par 6% – līdz 652 GWh, Latvijā patēriņš saruka par 10% – līdz 577 GWh, savukārt Lietuvā patēriņš samazinājās par 9% – līdz 958 GWh.

Prohorova skaidroja, ka aprīlī, samazinoties elektroenerģijas pieprasījumam, samazinājās arī elektroenerģijas izstāde. Kopējā mēneša izstrāde Baltijā bija 1362 GWh, kas ir par 19% mazāk nekā martā. Tostarp Latvijā izstrādes apmēri saruka par 27% – līdz 497 GWh, Lietuvā izstrāde samazinājās par 18% – līdz 295 GWh, bet Igaunijā elektroenerģijas izstrādes apmēri samazinājās par 11% – līdz 569 GWh. Aprīlī ģenerācija Baltijā bija 62% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, tostarp izstrādes attiecība pret patēriņu Latvijā bija 86%, Igaunijā – 87%, bet Lietuvā – 31%.

Sausie laika apstākļi aprīlī ietekmēja pieteces samazinājumu: mēneša vidējā pietece bija 711 kubikmetri sekundē, kas ir par 53% mazāk nekā 30 gadu vidējais Daugavas pieteces līmenis – 1524 kubikmetri sekundē. Zemākā pietece aprīlī 30 gadu periodā bija 2002. gadā – 639 kubikmetri sekundē. Aprīlī, samazinoties Daugavas pietecei, "Latvenergo" hidroelektrostaciju izstrāde bija 288 GWh, kas ir par 23% mazāka nekā martā, savukārt "Latvenergo" TEC izstrāde aprīlī samazinājās par 43% un bija 83 GWh.