Menu
 

Ogu raža – labāka nekā cerēts Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Daugmales pagasta “Malderu” smiltsērkšķiem nekas no nelabvēlīgajiem laika apstākļiem kaitējis neesot, un jau augusta vidū gaidāma pirmā raža. Arī no citurienes ievestie smiltsērkšķi “Malderu” saimnieci neuztrauc – viņa tos neuzskata par konkurentiem. Foto – malderi.lv, arhīvs Daugmales pagasta “Malderu” smiltsērkšķiem nekas no nelabvēlīgajiem laika apstākļiem kaitējis neesot, un jau augusta vidū gaidāma pirmā raža. Arī no citurienes ievestie smiltsērkšķi “Malderu” saimnieci neuztrauc – viņa tos neuzskata par konkurentiem. Foto – malderi.lv, arhīvs

Šā pavasara un vasaras laika apstākļi, šķiet, augļu un ogu ražai nav bijuši labvēlīgi: stipras salnas maijā, tad sausums, ilgstošas lietavas, stipra krusa… Prognozes bija skeptiskas. Taču tie smiltsērkšķu, cidoniju un zemeņu audzētāji, ar kuriem šonedēļ sazinājās “Rīgas Apriņķa Avīze”, vienbalsīgi apstiprināja – viņu saimniecībās nekas traģisks noticis neesot, un ogas turpinot gatavoties vai jau esot novāktas.

Turklāt no Lietuvas vai Polijas ievestās ogas mūsu audzētāji par konkurējošu preci neuzskata. Laikam latvietim tāda veselīga skepse, kā saka, jau gēnos. Tā teikt – slikti domā, labi būs.

Pirmā raža gaidāma jau augusta vidū

Izbrīvējusi dažas minūtes sarunai starp steidzamākajiem darbiem, smiltsērkšķu audzētāja Daira Maldere, kura saimnieko Daugmales pagasta “Malderos”, atzīst – nekas no diezgan nelabvēlīgajiem laika apstākļiem smiltsērkšķu plantācijai kaitējis neesot, un jau augusta vidū būšot pirmā raža.

“Ir bijis visādi, un arī sals mēdz smiltsērkšķiem kaitēt, bet šogad tas viss mūs nav skāris. Mums šogad ir paveicies!” Par ogām, kas tiek ievestas no Lietuvas vai Polijas un varētu konkurēt ar viņas audzētajiem smiltsērkšķiem, Daira neko neesot dzirdējusi, tādēļ par to neuztraucoties.

Augusta zemenes

Ģimenes saimniecībā Mālpils novada Sidgundā, kurā jau vairāk nekā 20 gadus audzē zemenes, arī viss esot kārtībā. Saimniece stāsta, ka šogad zemenes tiekot audzētas plauktiņos, virs zemes, kas esot pārklāti ar plēvi, tādēļ katrs plaukts ir kā maza siltumnīca.

“Tāpēc sausums, sals, lietusgāzes vai krusa ražu īpaši neietekmē, turklāt šī audzēšanas metode nodrošina, ka zemenes tiek aplaistītas, izmantojot zem stādījumiem ierīkotās caurulītes. Tādējādi raža tiek pasargāta, tāpēc šogad zemeņu bija pietiekami daudz un saldas. Protams, bija zemeņu ziedi, kas apsala, bet milzīgu skādi nejutām,” viņa rezumē. Un atklāj, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šīs vasaras zemeņu raža, izmantojot jauno audzēšanas metodi, bijusi lielāka.

Taujāta, kā viņas zemeņu pārdošanu ietekmē no Lietuvas, Polijas un Spānijas ievestās zemenes, ar ko joprojām ir pilns Centrāltirgus, zemeņu audzētāja atteic – itin nekā, jo “latviešu pircējs brīdī, kad pieejamas Latvijā audzētas zemenes, noteikti izvēlas tās”. To viņa novērojusi arī šogad, kad pieprasījums pēc plauktos audzētajām zemenēm bijis pietiekami liels, tādēļ saimniecība pat neesot spējusi pilnībā nodrošināt šādu daudzumu. “Nākamgad noteikti biznesu paplašināsim,” Ginta sola un piebilst, ka zemenes pavisam noteikti būšot iespējams iegādāties arī šonedēļ.

Pagājušā gada sausums kaitēja vairāk nekā šā gada kataklizmas

Ieva Ādamsone, kura kopā ar vīru audzē zemenes Krimuldā, smaidot teic, ka nedrīkstot salielīties, ka visas problēmas jau pagājušas, jo tad noteikti uznākšot kāda dabas kataklizma, taču pagaidām viņas zemenes visas dabas parādības esot “pārdzīvojušas” itin veiksmīgi.

“Mēs pat savas zemenes nebijām saseguši, jo kā rīdzinieki savu zemeņu lauku apkopjam tikai brīvdienās, tādēļ segt to nebija laika. Varbūt tā bija neprofesionāļu “cūcene”, bet tiešām nevaram sūdzēties.” Tiesa, pagājušovasar, kad Ieva dzimtas mājās bija iestādījusi jaunu zemeņu lauku, viņiem klājies daudz sliktāk, jo lielā sausuma dēļ aptrūcies ūdens zemeņu laistīšanai.

Par ievestajām ogām Ieva neuztraucoties, jo zemeņu audzēšana viņas ģimenei neesot iztikas avots: “Mēs cilvēkiem piedāvājam pašlasīšanu, un viņi priecājas, ka var izbraukt kopā ar bērniem ārpus Rīgas un parādīt, kā ogas aug dabiskos apstākļos – izpļautās vagās, starp smilgām un ziediem, par ko īpaši brīnās gados vecāki viesi – kā tā var audzēt?”

Tiesa, šogad “Ogu vagā” zemeņu raža ir beigusies, taču Ieva atzīst, ka tiekot plānots stādīt jaunu lauku, tādēļ nākamgad esot cerības ievākt lielāku dabiskos apstākļos audzētu ražu.

“Rāmkalniem” pietiek ar pašu cidonijām

Inčukalna novada “Rāmkalnu” atpūtas parka vadītājs Andis Jansons sarunā stāsta, ka pašlaik gaidāmo cidoniju ražu, no kuras atkal taps pircēju tik iecienītās cidoniju sukādes, prognozēt vēl nevarot – tas, cik daudz par ziemeļu citronu dēvēto ogu izdošoties ievākt, būšot skaidrs septembrī, kad cidonijas sāks nogatavoties.

“Protams, par visām dabas kataklizmām arī mēs sociālajos tīklos lasījām, taču, paldies Dievam, mūsu cidonijām tas viss gāja secen, un tās ziedēja ļoti skaisti. Arī nesenā krusa un stiprās lietusgāzes, kas citviet Latvijā postīja stādījumus, mūs neskāra, tādēļ ceram uz labu ražu.”

Par citzemju cidonijām – “Rāmkalnu” konkurentēm tirgū – viņi vispār neuztraucoties: “Mums pietiek ar savējām un tām, ko iepērkam no citiem audzētājiem,” nosaka Andis.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.