Menu
 

Kas notiek Imanta Ziedoņa, Vijas Artmanes un Anšlava Eglīša mājās? Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Dzejnieka Imanta Ziedoņa paša celtajā vasaras mājā “Dzirnakmeņi”, Murjāņos kopš 2015. gada darbojas muzejs, ko apsaimnieko fonds “Viegli”. Šeit vasarās notiek arī kino un mūzikas vakari. Foto – Una Griškeviča, Arturs Jenots, Kristiānas Dimiteres arhīvs Dzejnieka Imanta Ziedoņa paša celtajā vasaras mājā “Dzirnakmeņi”, Murjāņos kopš 2015. gada darbojas muzejs, ko apsaimnieko fonds “Viegli”. Šeit vasarās notiek arī kino un mūzikas vakari. Foto – Una Griškeviča, Arturs Jenots, Kristiānas Dimiteres arhīvs

Pagājušajā gadā, gatavojot stāstus “Rīgas Apriņķa Avīzes” rubrikai “Neparastā Pierīga”, apbraukāju visus Pierīgas novadus; daudzos ir dzimuši un dzīvojuši ievērojami cilvēki: rakstnieki, aktieri, mākslinieki, mūziķi. Tādēļ mums šķita interesanti uzzināt, cik daudzu piemiņai tagad ir iekārtoti memoriālie muzeji un kas tajos notiek.

Šoreiz savu ieskatu jeb “inventarizāciju” sākām Sējas novadā, Murjāņos, kur ir gan dzejnieka Imanta Ziedoņa (1933–2013) muzeja vasaras rezidence “Dzirnakmeņi”, gan nākamā mēneša jubilāres – izcilās latviešu aktrises Vijas Artmanes (1929–2008) – vasaras māja “Dārziņi”.

“Dzirnakmeņos” dzejnieka piemiņa ir dzīva

Kopš 2015. gada izcilā latviešu dzejnieka Imanta Ziedoņa pagājušā gadsimta 60. gados celto vasaras rezidenci “Dzirnakmeņi” Murjāņos apsaimnieko fonds “Viegli”, kurš te izveidojis muzeju (tas darbojas vasarā – no 1. jūnija līdz 29. septembrim un apmeklētājiem ir pieejams no trešdienas līdz svētdienai; muzeja darba laiks ir no plkst. 11 līdz 19).

Interesanti, ka “Dzirnakmeņu” ēkas veidolu radījis pats dzejnieks, lai gan viņa laikabiedri apgalvojuši, ka “nekas tāds nav iespējams”, bet pēc tam māju dēvējuši par “Imanta epifāniju ar niedru jumtu”. Pirms vairākiem gadiem tapa dokumentālā filma “Imants Ziedonis. Dzirnakmeņi”, kurā atainots gan neparastais mājas celtniecības stāsts, gan pasākumi “Dzirnakmeņos”, ko Ziedonis rīkoja kopā ar laikabiedriem. “Arhitekti teica, ka šāda māja nav iespējama, ka tā ir diletantiska un sabruks, taču, kā redzam, tā arvien ir savā vietā,” filmas tapšanas laikā uzsvēra scenārija autore, rakstniece Nora Ikstena. 

Muzeja vadītāja Dace Zariņa stāsta: “Muzeja darbības pamatprincips ir Ziedoņa vēlēšanās: “Es gribu muzeju kā mūzu māju, kurā cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot.” Muzeja misija, balstoties Ziedoņa idejās, daiļradē paustajā un viņam tuvajās vērtībās, ir: veicināt jaunradi Latvijā, iedvesmot sabiedrību latviskuma stiprināšanā, kā arī sniegt iespēju interesentiem radoši izzināt sevi un pasauli, bet muzeja moto skan: “Ziedoņa muzejs ir ceļš.”“

Viņa arī uzsver, ka Ziedoņa muzeja vasarnīca Murjāņos ir saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri – Dailes teātra aktrisi Ausmu Ziedoni-Kantāni. Muzeja ikdienas programmā ir ietverts īpaši sagatavots muzeja ceļvedis “Muzeja ceļa piezīmes”, ko apmeklētāji saņem kopā ar ieejas biļeti, kas maksā 5 eiro.

Imanta Ziedoņa muzeja vasarnīca Murjāņos ir saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri – Dailes teātra aktrisi Ausmu Ziedoni-Kantāni.

Turklāt muzeja darbinieki norāda – “Dzirnakmeņu” apmeklējumam nepieciešams ieplānot vismaz stundu, lai nesteidzoties varētu aplūkot gan muzeja ekspozīciju, gan objektus brīvā dabā – dzejnieka paša rakto aku un viņa savāktos dzirnu akmeņus, uz kuriem ir iespēja apsēsties un baudīt šejienes burvīgo gaisotni vai sarīkot nelielu pikniku pēc muzeja apskates, tādēļ ikviens droši drīkst ņemt līdzi piknika groziņu.

Visas iepriekšējās vasaras muzejs ir piedāvājis interesentiem gan brīvdabas mūzikas un kino vakarus, kas bijuši ļoti apmeklēti, gan citas aktivitātes, piemēram, pārgājienus kopā ar fondu “1836”, taču muzeja mājaslapā www.ziedonamuzejs.lv pašreiz ir divi pasākumi, kas šomēnes notiks Ziedoņa bibliotēkā Rīgā, Sporta ielā 2, kur būs topošā Ziedoņa bibliotēka, un Kuldīgā, Pārventas parkā (koncerts “Kartupeļu ziedonis”), bet tradicionālo vasaras Ģimeņu dienu un kino vakaru programmu plānots darīt zināmu šīs nedēļas noslēgumā, un tā, kā allaž, būs pieejama muzeja mājaslapā.

Savas dzīves laikā dzejnieks Imants Ziedonis savāca lielu dzirnakmeņu kolekciju no visas Latvijas. Tie ir gan interesanti vides objekti, gan noder par piknika galdiem.


Kristiāna Dimitere: Manas dzīves laikā vecāku mājās muzeja nebūs!

Leģendārās aktrises Vijas Artmanes (1929–2008) vasaras mājā “Dārziņi” kopš 90. gadu beigām dzīvo viņas un aktiera Artūra Dimitera meita – māksliniece Kristiāna Dimitere un viņas ģimene. Kristiāna sarunā ar “RAA” pastāstīja, ka māju pagājušā gadsimta 50. gadu beigās no ciema padomes iegādājušies viņas vecāki, un ir zināms, ka 1903. gadā celtajā mājā pirms tam dzīvojusi komponista Emīla Dārziņa atraitne ar dēlu Volfgangu un meitu Laimu Tatjanu, bet pēc kara te kādu laiku mitinājušies divi krievu armijas militāristi.

“Taču šis nekādā gadījumā nav memoriālais muzejs; tā ir un paliek privātmāja, kurā es dzīvoju kopā ar ģimeni, un es nedomāju, ka manas dzīves laikā kaut kas varētu mainīties,” saka māksliniece, kura, godinot vecāku piemiņu, otrā stāva gaitenī pie sienas izveidojusi fotogaleriju: vienā pusē – Vijas Artmanes, otrā – Artūra Dimitera bildes no dažādām izrādēm un kinofilmām; Kristiāna saglabājusi arī mammas veidoto leļļu kolekciju.

“Pirms dažām dienām tikos ar Kino muzeja darbinieci, jo spriedām, kuras mammas piemiņas lietas es varētu atdot muzejam,” atklāj māksliniece. Taujāta, vai cilvēki, kuri iegriežas Murjāņos, vēlas apskatīt arī viņas leģendārās mammas māju un dārzu, māksliniece saka: jā, šad un tad mēdzot gadīties, taču lielākoties tie esot tūristi no Krievijas, kuri atceras Viju Artmani no filmām “Dzimtas asinis”, “Garā stiprie”, “Robina Huda bultas” u.c.

Aktieru Vijas Artmanes un Artūra Dimitera māju “Dārziņi” tagad apdzīvo viņu meita – māksliniece Kristiāna Dimitere. Mājā viņa saglabājusi vecāku piemiņu, taču publiskai apskatei māja gan nav pieejama.


Anšlava Eglīša īpašums tiek atjaunots; īpašnieki turpmākos plānus neatklāj

Krimuldas novads var lepoties, ka Inciemā, “Kauperu” mājās, dzīvojis slavenais rakstnieks Anšlavs Eglītis (1906–1993), un tieši par šo vietu, kad viņš jau dzīvoja Amerikā, tapa viņa romāns “Pansija pilī”. Tiesa, pagājušā gada pavasarī, apceļojot Krimuldas novadu, pārliecinājos, ka no Eglīšu dzimtas īpašumiem šajā apkaimē ir palikušas tikai dažas ēkas, jo 16 hektāru plašais zemes īpašums savulaik ticis izpārdots, un tagad šī zeme apbūvēta ar daudzdzīvokļu mājām.

Inciemā joprojām ir iespējams apskatīt Eglīšu ģimenei piederējušo smēdi, kurā iekārtots veikals, bet māju, kur līdz 2003. gadam dzīvoja Anšlava brālis Vidvuds, iegādājušies vietējie uzņēmēji, kam jau pieder kafejnīca “Pansija” un konkrētais veikals. Savus plānus “Pansijas” pārstāvis Artūrs Berdinskis gan diemžēl “RAA” neatklāja, taču zināms, ka Eglīšu ģimenes bijušā īpašuma atjaunošanas darbi notiekot diezgan strauji.

Tikmēr ikvienam interesentam Inciemā ir iespēja uzmeklēt Anšlava Eglīša piemiņas glabātāju Māru Ozolu, pie kuras var paklausīties stāstus par Eglīšu dzimtu un aplūkot 2006. gadā uzstādīto Anšlava Eglīša piemiņas akmeni (tā autore ir tēlniece Gaida Grundberga), brāļu stādīto ozolu un Eglīšu dzimtas kultūras centru, kas iekārtots bijušajā ūdenstornī.

Inciems var lepoties, ka šeit dzimis un dzīvojis slavenais latviešu rakstnieks Anšlavs Eglītis. Kādreizējā Eglīšu dzimtai piederējušajā smēdē iekārtots veikals, bet rakstnieka brāļa Vidvuda māju tagadējie īpašnieki atjauno, lai gan neatklāj, kas tur būs.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.