Menu
 

Aktierim Jurim Kalniņam nekas cilvēcīgs nav bijis svešs Apriņķis.lv

  • Autors:  "Kodols"
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

25.septembrī VEF Kultūras pilī aktieri Mirdza Martinsone un Juris Kalniņš satiksies izrādē “Mīlestības vēstules”, ko iestudējis režisors Pēteris Gaudiņš. Savulaik tā negaidīti tika izņemta no repertuāra, un māksliniekiem palikusi sajūta, ka viss vēl nav pateikts. “Tagad abi esam dzīves gudrāki, tāpēc mīlestības vēstules būs vēl skaistākas,” saka aktieri.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Neapšaubāmi – iestāšanās Teātra fakultātē. Ieskaitot totālu attiecību sabojāšanu gan ar Fiziskās kultūras institūtu, kurā biju gandrīz pabeidzis otro kursu, gan ar visu fiksējošo un visur sekojošo padomju armijas modro aci, kuru apmānīt man izdevās tikai daļēji. Mana dzīvesbiedre Katrīne, kad izdzirdēja šo jautājumu, paziņoja, ka ekstrēmākais manā dzīvē ir laulības ar viņu.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Šie brīži sekojuši diezgan regulāri, ar dažādiem intervāliem. Tie ir mūsu bērni un nu jau arī mazbērni.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Ja runājam par pamatprofesiju, droši vien nebūšu oriģināls, jo jebkura radošā profesija vilina ar jaunu nesasniegtu virsotni vai virsotnīti. Un, kad esi pakāpies, nagi tā vien niez uzkāpt vēl vienā pauguriņā ceļā kaut vai uz Gaiziņu.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Neveselīgāku profesiju kā aktierim vai režisoram atrast ļoti grūti. Un mēģināšana uzsākt kaut ko veselīgu ir tik kampaņveidīga, ka padara visu to procesu vēl neveselīgāku. Nu jau 19 gadus nesmēķēju. Nometu vienā dienā un par šo varoņdarbu vēl aizvien klapēju sev pa plecu.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Nemēģināšu iejaukties jūsu fantāzijās. Nekas cilvēcīgs man nav un nav bijis svešs. Tā ka – uz priekšu!

Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu?
Vēl aizvien atceros nu jau pirms vairākiem gadiem redzēto “Faustu” Latvijas Nacionālajā operā. Šobrīd viss klājas biezā slānī un rada pārdomas, vērtējumus un pārējās muļķības, kuras galu galā traucē dzīvot.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Ar to jābūt ļoti uzmanīgam. Es tomēr ieteiktu lauzties katram pašam tajos džungļos iekšā. Skatīties un meklēt pieturas punktus, kas aizrauj, saista. Ar filmām, iespējams, ir vienkāršāk. Varbūt vajag piespiest sevi skatīties dažādus žanrus, klasiku un ne tikai Holivudu. Pamēģiniet angļu kino...

Kādu mūziku klausāties?
Beidzot esmu pāri tam periodam, kad eksistēja tikai roks un popmūzika, lai gan mūsu paaudze uzauga ar tādiem izcilniekiem, kuri muzicēja 70.–80. gados. Tāpēc pāreja uz klasiku nenotika lēcienveidīgi, bet gan dabiski un plūstoši. Šodien klausos gan, gan. Patīk melodiska, iespējams, mazliet sentimentāla, mūzika.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Mājās, Katrīnes gatavotas. Tas nu ir skaidrs kā diena, ka pie visām labajām īpašībām viņa ir arī izcila gatavotāja, un es to nesaku publiski tikai tādēļ, lai rīt dabūtu vispār kaut ko. Jau daudzus gadus apgalvoju, ka restorānu bizness attiecībā uz mani ir zaudējis diezgan daudz ienākumu, pateicoties Katei.

Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt?
Iesaku kaut pāris reižu gadā, kaut neizkāpjot no mašīnas, pabraukāt pa Latviju gan pavasarī, gan rudenī... Nu, un, ja ir iespēja, tad, protams, Londonu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.