Menu
 

Purvīša balvai nominēti "Skuja Braden", Valda Celma, Kaspara Groševa un Līgas Spundes darbi

  • Autors:  Apriņķis.lv
Publicitātes attēls Publicitātes attēls

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2020.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2021.gada aprīlī, ir nominējusi "Skuja Braden", Valda Celma, Kaspara Groševa un Līgas Spundes darbus, informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Preses centra vadītāja Nataļja Sujunšalijeva.

Balvai nominēta "Skuja Braden" izstāde "Samsāra", īpaši izceļot izstādes centrālo daļu "Ilgas altāris", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (14.03.-27.09.2020.). "Skuja Braden radošā darbība Latvijas mākslas ainā iezīmējās kā spilgta, savrupa un neparasta parādība, kas īpaši pamanāma kļuvusi pašreiz, sabalsojoties ar pasaulē aktuālajiem feminisma kustības naratīviem un keramikas kā radošās domas izpausmes veida renesansi. Izstādē "Samsāra" ar barokālu vērienu un jaudu grupējās un sablīvējās gan groteski viepļi un laikabiedru portreti, gan makabriskās noskaņās vibrējoši galvaskausi un moralizējošu tikumu un netikumu parāde, gan prostitūtas, geišas, suņi un politiķi. Kultūrvēsturiskas references mijās ar feminisma un kritiskās domas manifestācijām, nekautrējoties no triviālām banalitātēm, kas brīžiem, šķiet, jau pārsniedz labas gaumes robežas. Un, iespējams, vienā brīdī tā visa liekas par daudz. Bet pārsteidzoši, ka tieši šis eksplozīvi barokālais un manieriski piesātinātais izstādes musturs, kurā savijas visi neskaitāmie stāstu pavedieni un kas ir risināts ar visai arhaiskas tehnikas, nevis jauno tehnoloģiju, palīdzību, rada gandrīz detonējušu efektu, ļaujot ļoti precīzā un mūsdienīgā veidā ieraudzīt šī brīža pasaules grotesko seju, kā arī gandrīz pravietiskā intonācijā izgaismot ārkārtas situāciju, kurai pasaule pašreiz virzās cauri," nomināciju pamato kuratore, mākslas zinātniece un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese.

Starp nominantiem ir arī Kaspara Groševa multimediālā instalācija "Cita istaba", kas bija aplūkojama mākslas festivāla "Cēsis 2020" ietvaros (25.07.–28.08.2020.). "Kaspara Groševa radītajā multimediālajā instalācijā "Cita istaba" daudzslāņainā griezumā atklājās mākslinieka daudzpusīgās radošās darbības dažādie aspekti, savā ziņā veidojot parafrāzi par gesamtkunstwerk jeb totālā mākslas darba formātu laikmetīgās mākslas kontekstā. Glezniecība mijiedarbojās ar skaņu, ļaujot dažādiem analogajiem un digitālajiem skaņu radīšanas un atskaņošanas instrumentiem un aparātiem kļūt par neatņemamu instalācijas sastāvdaļu, par redīmeidiem, kuriem iedvesta jauna dzīvība. Piesātinātā un fragmentētā telpa kļūst par iegremdējošu vidi, kurā skatītājs var ļauties nepastarpinātam sajūtu piedzīvojumam. "Citu istabu" iespējams arī aplūkot dialogā ar feminisma kontekstā hrestomatisko Virdžīnijas Vulfas romānu "Sava istaba", pārjautājot maskulīnās pasaules uztveres stereotipus mūsdienu sabiedrībā," vērtē S.Krese.

Tāpat balvai nominēts Līgas Spundes darbs "Neviena svētība par ļaunu nenāks", ko varēja aplūkot festivāla "Survival Kit 11" ietvaros bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā (04.09.–04.10.2020.). "Līgas Spundes darbs "Neviena svētība par ļaunu nenāks" ir stāsts par pašas autores attiecībām ar garīgām praksēm, kā arī izmanto atsauces uz amerikāņa Deivida Vetera situāciju – dzīvi, kuru viņam kombinēta imūndeficīta sindroma dēļ mediķu un vecāku lēmuma rezultātā nācās pavadīt iekštelpās. Mākslas darbs skar vairākus jebkurā sabiedrībā būtiskus jautājumus, kas saistīti ar medicīnas sistēmu, kas bieži ignorē pacientu emocionālās un psiholoģiskās vajadzības, ar pārlieku lielu tieksmi pasargājot sev tuvos cilvēkus, ignorējot viņu pašu vēlmes un vajadzības un ieslogot tos savu gaidu egoistiskos "burbuļos", un ar pievēršanos pseidogarīgām un apšaubāmām praksēm kā vienīgajam iespējamajam glābiņam," stāsta LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule. 

"Līga Spunde no izstādes uz izstādi pārliecinoši rāda fenomenālu spēju realizēt savas idejas materiālā, kas tādējādi arī kļūst par vēstījuma sastāvdaļu. Šajā gadījumā darbā redzamie altāra eņģeļi, baltais žogs ar svēto medaljoniem un talismaniem, kā arī mirušās žurciņas, kuras radītas no mīkstām poliuretāna putām, kas ir bieži izmantots materiāls izolācijas procesā, kļūst par metaforu plašākam kontekstam. Videodarbā neitrālā vidē veidotais tēlu dialogs, brīžiem monologs tikai vēl vairāk paspilgtina distances un atsvešinātības sajūtu. Uzskatu, ka nomināciju pamato Līgas Spundes spēja radīt saturā un formā vienotu telpu, kurā konkrēts stāsts pārtop par metaforu šim vai citam krīzes laikam un tā atstātajiem nospiedumiem uz sabiedrības emocionālo veselību," pamato L.Birzaka-Priekule.

Balvai nominētās Valda Celma kinētiskās skulptūras "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" bija apskatāmas Otrās Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē "Viss reizē zied" (20.08.–13.09.2020.). "RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem. Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70.gadiem un materializējušies tikai šogad. Kinētiskās lielformāta skulptūras "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tai pašā laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik – dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus tālā pagātnē. Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma," vērtē kuratore Elīna Sproģe.

Kā atgādina N.Sujunšalijeva, kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, un to vidū bija: Aļņa Stakles izstāde "Ne zirgs, ne tīģeris" Latvijas Fotogrāfijas muzejā (27.08.–04.10.2020.); Lindas Boļšakovas darbs "Semina futuri: iedīgļi nākotnes līdzāspastāvēšanai" tapis sadarbībā ar Alvi Misjunu, Annu Ķirsi, Dr. biol. Daci Kļaviņu Tēlniecības kvadriennāles ietvaros Rīgas pilsētvidē (05.–31.10.2020.); Ata Jākobsona izstāde "Klātbūtne" Bauskas muzejā (11.09.–06.10.2020.); Ievas Iltneres izstāde "Diapozitīvu vakars" galerijā "Mākslas XO" (03.09.–10.10.2020.). Ar ekspertu nominācijām par 2020.gada pirmā pusgada notikumiem var iepazīties vietnē www.purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", savukārt piekto Purvīša balvu 2017.gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma". Sesto Purvīša balvu 2019.gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra", vēsta N.Sujunšalijeva. Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē LNMM sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor".

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.