Līdz gada beigām Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūrā būs ieguldīti 20,7 miljoni eiro

Kopumā diviem gadiem papildu piešķirti 32 miljoni eiro kultūras nozares stabilizācijai un izaugsmei pandēmijas apstākļos. Atbalsta mehānismi sasnieguši kultūras sektoru plaši, jo atbalstu saņēmušas gan valsts, gan nevalstiskā un privātā sektora institūcijas, tajās un individuāli strādājošas personas, norāda ministrijā.

"Jau pavasarī Kultūras ministrija, rūpējoties par atbalsta mehānismiem, bija nospraudusi mērķus - pārlikt akcentu no darbības rādīt uz darbību radīt. No krīzes mums visiem kopīgi jāiznāk stiprākiem, un krīze jāpārvar ciešā sadarbībā ar nozari, jo tikai paši nozarē strādājošie var pilnībā izvērtēt atbalsta mehānismus," atgādina kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norāda, ka liela daļa atbalsta mehānismu veidoti ciešā sadarbībā ar nozari, ņemot vērā specifiskos rādītājus. Sagatavotās programmas nav ideālas, bet iespēju robežās KM bijusi elastīga, un laika gaitā atbalsta mehānismi tikuši pilnveidoti, atzīst ministrs.

Ministrija ir pārliecināta, ka Covid-19 ietekmes mazināšanai piešķirtais finansējums ļauj radīt paliekošas vērtības kultūrā un stimulē nozarē strādājošo nodarbinātību. Kā piemēri minami atbalsts Nacionālajam kino centram 15 apjomīgu filmu projektu papildu izmaksu segšanai un divām mazbudžeta filmu projektu izstrādei, kā arī divu kvalitatīvu daudzsēriju filmu izveidei.

Tāpat, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums tiks papildināts, iegādājoties muzeja kolekcijai vairāk nekā 100 mākslas darbus, ko radījuši Latvijas mākslinieki pēdējo 30 gadu laikā. Latvijas Laikmetīgās mākslas centram piešķirts finansējums desmit vizuāli telpiskās mākslas darbu izveidei pilsētvidē, kas tika izvēlēti konkursa kārtībā un jau šobrīd kā vērienīgs pilsētvides objektu projekts ar nosaukumu "KOPĀ" skatāms Rīgā, Madonā, Valmierā un Daugavpilī.

Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno augstvērtīgu grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām - ir iegādātas 32 615 jaunas 33 Latvijas izdevniecību grāmatas.

Atbalsts kultūras nozares spēlētājiem sniegts gan uzņēmumu atbalstam paredzēto finanšu instrumentu, gan Valsts ieņēmumu dienesta administrēto dīkstāves pabalstu, gan Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammās.

Puntulis aicina visus iedzīvotājus ievērot ārkārtējās situācijas drošības nosacījumus, lai ne tikai sabiedrība, bet arī kultūras joma varētu atgriezties aktīvā ikdienā. Jo tieši aktīvās ikdienas atgriešanās ir vislabākais atbalsta mehānisms kultūras nozarei, kas Covid-19 dēļ ir tik smagi skarta.

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits uzsver, ka Covid-19 seku mazināšanai kultūras darbinieki atbalstu saņem septiņās mērķprogrammās.

"Radošo personu nodarbinātības programmai" noslēgušies divi konkursi, kuros saņemti 839 pieteikumi, kuros pieprasītais finansējums ir 1 354 146 eiro. Šajā programmā noslēgti 646 finansēšanas līgumi par kopējo summu 1 036 726 eiro. Trešajā konkursā noslēgusies pieteikumu pieņemšana. Patlaban tiek vērtēti 685 pieteikumi, kuru rezultāti būs zināmi decembra sākumā, pauž Ernštreits.

Viņš stāsta, ka šajā programma atbalstu guvuši 234 mūzikas nozares projekti, 141 vizuālās mākslas projekts, 56 filmu mākslas projekti, 69 teātra mākslas projekti, 32 literatūras projekti, 44 dizaina projekti 33 dejas projekti un 37 starpdisciplināri projekti. Kopējais programmai sadalītais finansējums bija 1 036 726 eiro.

Mērķprogrammā "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" atbalstīti 26 projekti 200 000 eiro vērtībā. Saņemtais atbalsts palīdzēs radīt vai attīstīt inovatīvus digitālus kultūras pakalpojumus, kas sabiedrībai būs pieejami bez maksas. Šajā mērķprogrammā atbalstu guvušas gan jau eksistējošu digitālo platformu attīstības ieceres, piemēram, Latvijas mūzikas datu bāze, "garamantas.lv", "literatura.lv", "letonika.lv", gan projekti, kas paredz attīstīt jaunas digitālās platformas - piemēram, mākslas galerija "Kim?", "Low" un "427" kopīgi veidota virtuāla mākslas galerija un Latvijas etnogrāfisko cimdu digitālā karte.

Ernštreits uzsver, ka atbalstu guvušie projekti būtiski papildinās arī digitāli pieejamā kultūras satura apjomu - izrādes un koncertus digitāli fiksēs Latvijas Leļļu teātris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālā opera un balets, savukārt Latvijas Dailes teātris veiks teātra vēsturisko skaņu ierakstu digitalizāciju.

Atbalstu guvuši arī projekti, kas paredz attīstīt inovatīvas digitālās mākslas formas, piemēram, jauno mediju kultūras centra "RIX-C" veidotās imersīvās ekskursijas. Savukārt teātra apmeklējuma pieredzi, it īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, noteikti uzlabos jaunveidotā digitālās titrēšanas platforma, kuru varēs izmantot visi Latvijas teātri.

Mērķprogrammā "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" atbalstīti 300 projekti, kuru īstenošanai tiks ieguldīti 1 815 000 eiro. Lielākais atbalstīto projektu skaits ir mūzikas un dejas mākslas, kultūras mantojuma un literatūras nozarēs, tām seko vizuālā māksla, teātra un filmu nozares, tradicionālā kultūra un dizains, arhitektūra.

Mērķprogrammas "Kultūras nozares dokumentēšana" konkursā atbalstu guvuši 13 projekti 100 000 eiro vērtībā, kas pārstāv dažādu kultūras jomu - literatūru, teātri, filmu, vizuālās mākslas un citus - specializētos medijus. Šajā programmā saņemtais atbalsts palīdzēs kultūras medijiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, kļūt stiprākiem nākotnē un arī dot savu artavu, lai dokumentētu, analizētu un atspoguļotu šī kultūrai izaicinājumu pilnā laikā liecības, norises un arī pandēmijas dāvātās jaunās iespējas dažādās kultūras jomās.

Par mērķprogrammas "Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana" finansējumu 133 021 eiro apmērā 71 amatiermākslas kolektīvs līdz šā gada beigām šūdinās sev jaunus apģērbus vai tā elementus, iegādāsies Latvijas meistaru gatavotus tradicionālos mūzikas instrumentus, veiks mūzikas instrumentu remontu un tehnisko apkopi, kā arī pilnveidos materiāli tehnisko bāzi tautas lietišķās mākslas studijās.

Šajā mērķprogrammā uz atbalstu varēja pretendēt amatiermākslas kolektīvi, kuri ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku skašu un konkursu laureāti, starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2018" skates dalībnieki, kas saņēmuši augstāko novērtējumu, "Gada izrāde" skates laureāti un amatniecības studijas, kas piedalījušās vismaz piecos "Satiec savu meistaru" pasākumos un pēdējo trīs gadu laikā īstenojušas reģionāla vai valsts mēroga izstādes.

Mērķprogrammā "Muzeju nozares pakalpojumu attīstības programma" atbalstīti desmit projekti 100 000 eiro vērtībā. Ar šīs programmas starpniecību sekmēta muzeju nozares attīstība, lai veicinātu nozares konkurētspēju, paplašinot Nacionālā muzeja krājuma bagātināšanas, izpētes un izmantošanas iespējas atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Finansējums piešķirts, piemēram, Žaņa Lipkes memoriāla pamatekspozīcijas atjaunošanai, Latvijas Naivās mākslas muzeja glabātavas izveidei, inovatīvas drošības sistēmas izveidei Ziedoņa muzeja ekspozīcijā un citi.

"Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja" mērķprogrammā, kuras otrajā konkursā tikai 15.novembrī noslēdzās pieteikumu pieņemšana, tiks finansēti 189 projekti 1 303 409 eiro vērtībā. Atbalstu saņems komersanti, biedrības un nodibinājumi, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ, daļēji kompensējot komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušos kārtējos izdevumus, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību.