Izdota grāmata "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913"

Grāmata “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913” glabā personisku stāstu par zēnu, kurš piedzima 19.gadsimta beigās vācbaltu aristokrātu ģimenē un bērnību vadīja Klingenbergas (Akenstakas) muižā Rīgas apriņķī, informē projektu cikla vadītāja, Akenstakas muižas vēstures pētniece Marika Celma.

Herberta fon Blankenhagena (1892–1985) atmiņu manuskriptu 69 gadus glabāja viņa vecākās māsas dēls Arnolds fon Hiršheids (1929–2020). Tikai pēc tam, kad 2018.gadā tika izdota Herberta fon Blankenhagena 1966.gadā Vācijā iznākušās grāmatas “Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland, 1913–1923” tulkotā versija – “Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913–1923”, tika saņemta atļauja publiskot viņa bērnības un skolas laika atmiņas. Tas kļuva iespējams, pateicoties tulkotājas un Blankenhagenu dzimtas pētnieces Indras Čeksteres ciešajām saiknēm ar Blankenhagenu dzimtas pēctečiem, kā arī projekta atbalstītājiem un darba grupai, norāda M.Celma.

Brieduma gados rakstītās atmiņas atklāj dzīvi sen zudušajā autora bērnības zemē – Rīgas apriņķī, Klingenbergas muižā (latviski Akenstaka), – un vēsta par autora saknēm – Blankenhagenu dzimtu, kas, cita starpā, nesusi pasaulē Allažu vārdu. Ar lielisku humora dzirksti autors ironizē par sevi. Atklāj skolas laika nerātnības un vācbaltiešu aristokrātu jaunietim svarīgo. Viņa detalizētie apraksti aizved ceļojumā uz strauji augošo Rīgu, stāsta par notikumiem, kas satrauca tā laika sabiedrību: par vācbaltiešu mēģinājumiem noturēt ietekmi Baltijas provincēs, par sabiedrības rusifikācijas centieniem, arvien spēcīgāko latvietību – atšķirīgo pasauli kaut kur viņam blakus – un par 1905.gada liesmojošajiem notikumiem, kas daudzām vācbaltiešu ģimenēm bija beigu sākums, stāsta pētniece.