Pieminot deportāciju upurus, grupa "Pērkons" laiž klajā kantātes "Sarkanais vilciens" videoierakstu

Kantāte pirmizrādi piedzīvoja 2005.gadā, bet video skatāmā koncerta ieraksts veikts 2011.gada 14.jūnijā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, pavēstīja grupas "Pērkons" mūziķis Juris Sējāns. Kantāti atskaņo solisti Ieva Akuratere un Ivars Cinkuss kopā ar Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori “Tiara”, sieviešu koriem “Dzintars” (Rīga) un “Rasa” (Ogre), rokgrupu “Pērkons” un kamerorķestri. Koncertu režisēja Uģis Brikmanis, bet tā diriģente un iestudējuma mākslinieciskā vadītāja ir Aira Birziņa.

Komponēt latviešu rekviēmu deportāciju upuriem komponistu Juri Kulakovu rosināja trimdas latviešu dzejnieka Pētera Aigara dēls Pēteris Tērmanis. Pēteris Aigars, kristītajā vārdā Herberts Tērmanis, pirms kara bija viens no redzamākajiem dzejniekiem Latvijā, laikraksta “Jaunākās Ziņas” literārais redaktors. Viņš ir desmit dzejas grāmatu, astoņu stāstu un romānu, bērnu grāmatu, Latvijas un trimdas periodikā publicētu rakstu autors.

Imants Auziņš grāmatas “Sarkanais vilciens” pēcvārdā raksta: “Poēma “Sarkanais vilciens” (1941- 1947) ir “latviešu rekviēms” deportāciju upuriem. Tā ir gadsimta, laikmeta antitēze Raiņa poēmai “Ave sol”. Pētera Aigara veikums pieder pie nozīmīgākajiem latviešu dzejas sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.”

Komponists Juris Kulakovs atzinis, ka “Sarkanais vilciens” ir viens no grūtākajiem un emocionāli sāpīgākajiem darbiem, ko viņš radījis: “Bija grūti atrast atslēgu tam visam. Tāpēc, ka tēma ir ārkārtīgi skarba un sāpīga, viena no vistraģiskākajām lappusēm latviešu tautas vēsturē. Un arī poēma rakstīta vienādā pantmērā, dialogu praktiski nav, tikai kādi divi monologi, un viss tādā stāstošā formā. Vajadzēja atrast veidu, kā to šausmu stāstu izstāstīt. Savā ziņā tas ir rekviēms deportāciju upuriem, un kaut kādā ziņā šis darbs sasaucas ar Lūcijas Garūtas “Dievs, Tava zeme deg!”.”