Menu
 

Konkursa par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 nosaukumu Latvijā nākamajā kārtā iekļūst arī Jūrmala

  • Autors:  Apriņķis.lv
Ilustrācija - Kultūras ministrija Ilustrācija - Kultūras ministrija

Ceturtdien noslēgusies konkursa par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 nosaukumu Latvijā pirmā kārta, pēc kuras tālāk tiek virzītas Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera, informēja Kultūras ministrijā.

Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienu laikā tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, ko veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.

Tiklīdz paziņotais žūrijas ieteikums tiks oficiāli apstiprināts, šīm četrām pilsētām līdz 2022.gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027.gadā, kad Latvijā otro reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta (pirmo reizi par Eiropas kultūras galvaspilsētu Latvijā kļuva Rīga 2014.gadā). Arī Portugālē 2027.gadā būs vēl viena Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020.gada novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022.gada sākumā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera, kas savus pieteikumus iesniedza laikā no 2020.gada augusta līdz 2021.gada 4.jūnijam. Jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu, norāda ministrijā.

Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu.

"Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā; šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Minēto apliecina arī mūsu galvaspilsētas pieredze 2014.gadā, jo aizvien vērojam, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un redzam, kā tas nesis nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu," akcentē Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Viņa uzsver, ka ikviena pilsēta un novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir ieguvēji, jo apzinājuši savus spēkus, resursus, arī ambīcijas un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas izstrādes: “Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs, kā Latvijas kultūras dzīves baudītāji, pieredzēsim, neskatoties uz konkursa rezultātiem."

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.