Menu
 

Pieminot animācijas režisoru un producentu Bērziņu, portālā "filmas.lv" izveidota septiņu filmu izlase

  • Autors:  LETA
Ilustrācija - publicitātes Ilustrācija - publicitātes

Pieminot mūžībā aizgājušo animācijas režisoru un producentu Ansi Bērziņu, Nacionālā Kino centra (NKC) portālā "filmas.lv" sadarbībā ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidota septiņu filmu izlase - neliela daļa no režisora ieguldījuma Latvijas zīmētās animācijas vēsturē un arī atgādinājums par viņa darbību televīzijas filmu laukā - 1978.gada muzikāla filma "Skumjš stāsts par Keriju".

Kā informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa, režisors, scenārists un producents Bērziņš darbību kinomākslā sāka kā televīzijas filmu operators un režisors, 1961.gadā sākot strādāt Latvijas Televīzijā. Šo periodu portāla "filmas.lv" kolekcijā atgādina viens no spilgtākajiem Bērziņa televīzijas formāta darbiem - kopā ar muzikoloģi Ligitu Viduleju veidotā kinokompozīcija "Skumjš stāsts par Keriju", kas balstīta Raimonda Paula mūziklā ar Jāņa Petera dziesmu tekstiem.

Matīsa atzīmēja, ka šī koncertfilma, kuru ievada Paula komentārs, ir savam laikam novatorisks un vizuāli iespaidīgs darbs - Dailes teātra jaunie aktieri Teodora Dreizera romāna motīvus izspēlē mākslinieka Jura Toropina lakoniskajā scenogrāfijā ar baltu apli melnā telpā, straumes un pretstraumes partitūru kustību horeogrāfijā izstrādājis Uldis Veispāls, pie klavierēm skatuves centrā - Pauls, galvenās lomas atveido Maija Ķirse, Andris Bērziņš un Varis Vētra.

Kā atzīmēja NKC pārstāve, tomēr ar muzikālo un dokumentālo kino Bērziņam nepietika, jau 1969.gadā viņš bija kļuvis par vienīgo, kurš atsaucās jaunās animācijas entuziastes Rozes Stiebras izaicinājumam - neviens cits televīzijas operators neņēmās pielāgot parastu kameru animācijas filmēšanas vajadzībām, bet viņš to izdarīja un uz visiem laikiem kļuva par Stiebras līdzgaitnieku un vienu no Latvijas divdimensiju animācijas pamatlicējiem.

Sākumā filmas tika veidotas aplikācijas tehnikā, drīz Bērziņš sāka arī pats režisēt. Viens no pamatprincipiem, kuru abi režisori apzināti izkopa, ir augstvērtīgas, bērniem rakstītas oriģinālliteratūras tulkošana animācijas valodā. Par šo principu liecina jau agrīnie kolekcijā iekļautie darbi - ar Bērziņa scenāriju veidotā Stiebras 1973.gada filma "Ringlas ceļojums" pēc Erika Ādamsona dzejā rakstītās pasakas "Čigānmeitēns Ringla" un paša Bērziņa režisētā "Skudriņa Tipa".

Pagājušā gadsimta 80.gados Bērziņš ar savu režisora rokrakstu un tēmu izvēli paplašināja teritoriju, kurā darbojās zīmētā animācija, - viņš, piemēram, nolēma apzināti izveidot filmu, kas patiktu 13 gadus veciem puikām, tāpēc izgudroja fantāzijas tēlu - kosmisko kaķi-robotu Indriķi Trīspadsmito -, un tā 1984.gadā piedzima animācijas seriāls "Fantadroms", kas turpinājās veselus desmit gadus -  no 1984 līdz 1995.gadam - un ierakstīja Latvijas animācijas vēsturē arī mākslinieka Aivara Rušmaņa vārdu.

Pēc Matīsas paustā, ļoti tuvas Bērziņam bija filozofiskas tēmas, tāpēc viņš pats vienmēr savu darbu retrospektīvās izcēla 1987.gada filmu "Bruņurupuči", kuras emocionāli un koloristiski piesātināto vizuālo tēlu veidojusi gleznotāja Sandra Krastiņa.

NKC pārstāve atzīmēja, ka otra svarīga tēma Bērziņa darbos vienmēr ir nacionāli patriotiskā stīga, kas īpašu piesātinājumu ieguva Atmodas laikā, tāpēc kolekcijā iekļauta Rūdolfa Blaumaņa dzejolī balstītā 1988.gada filma "Tālavas taurētājs", kurā skan vārdi "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods". Kā abu šo tēmu apvienojums izskan Stiebras 2007.gada filma "Spēlēju, dancoju", kurai Bērziņš ir scenārija autors, risinot uzdevumu, kā pusstundas formātā pilnvērtīgi atspoguļot Raiņa lugas dziļo filozofiju un grupas "Iļģi" mūziku.

Piecas no septiņām šīs kolekcijas filmām līdz šim nav bijušas pieejamas portālā "filmas.lv". Matīsa uzsvēra, ka paldies par palīdzību kolekcijas izveidošanā Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva direktorei Dacei Bušantei un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC).

Bērziņa filmu kolekciju portālā "filmas.lv" no 23.septembra var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.