"Kremerata Baltica" festivālu Jūrmalā atklās ar izciliem māksliniekiem un pasaules pirmatskaņojumu

”Kremerata Baltica” festivāla atklāšanas koncertā, kam dots apakšnosaukums “Ungāru vējš”, klausītāji tiksies ar starptautiski atzīto pianisti, 2010. gada Šopēna konkursa uzvarētāju Juliannu Avdejevu (Yulianna Avdeeva). Spilgtā trīsdesmitgadnieku paaudzes pianiste šovasar debitēja Zalcburgas festivālā un uzstājas ar tādiem ievērojamiem pasaules orķestriem kā Londonas filharmoniskai orķestris, Zviedrijas Karaliskais filharmonijas orķestris un citiem. Viņas izpildījumā būs iespēja baudīt ungāru dižākā klaviermūzikas virtuoza Franča Lista (Franz Liszt) poētiski majestātisko Pirmo klavierkoncertu mibemolmažorā, informē Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību vadītājs Mārtiņš Pučka.


Pianiste Julianna Avdejeva.

Tibora Vargas starptautiskā junioru vijolnieku konkursa 2018. gada laureāts Arturs Trēlness (Arthur Traelnes) un ”Kremerata Baltica” atskaņos ”Ziemu” no Antonio Vivaldi pasaulslavenā cikla ”Gadalaiki”, kā arī Adama Skoumala ”Variācijas par čigānu melodijas tēmu”. Adams Skoumals ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem čehu pianistiem un komponistiem. Pirmo atzinību kā komponists viņš ieguva 1998. gadā festivālā ”Prāgas pavasaris”, kur Skoumala kompozīcija tika apbalvota ar pirmo vietu kā labākais laikmetīgais skaņdarbs. Skaņdarbs ”Variācijas par čigānu melodijas tēmu vijolei un orķestrim” bija izvēlēts kā obligātais laikmetīgās mūzikas skaņdarbs starptautiskajos vijolnieku konkursos Sionā, Šveicē (2009), un Buenosairesā (2010).

”Kremerata Baltica” kamerorķestra virtuozais sniegums uzmirdzēs Bēla Bartoka (Béla Bartók) “Otrā stīgu kvarteta” orķestra versijas pārlikumā. Bēls Bartoks ģeniāli prata sakausēt ungāru mūziku ar modernajām kompozīcijas tehnikām, piešķirot arhaiskajam tautas mantojumam tādu vitalitāti un izteiksmības vārdnīcu, kas izdevies vien retajam komponistam. Bartoka ”Otrais stīgu kvartets” ir viņa kamermūzikas šedevrs ar rokmūzikas cienīgu ritmiku un apollonisku garu. Skaņdarbs rakstīts Pirmā pasaules kara laikā, kad Bartoks bija spiests emigrēt no Budapeštas. Atšķirībā no iepriekš rakstītajiem opusiem Bartoks šeit ir klasiski ”atturīgāks”, lēnajās daļās it kā nojaušot tā brīža dzīves izolētību, skaidro M. Pučka.

Savukārt latviešu komponists Kristaps Pētersons īpaši šim festivālam ir radījis jaundarbu “Bartokālā etīde”, kas tapis, iedvesmojoties no Bēla Bartoka intervijas Ņujorkas Radio. Šķiet, ka Kristapa Pētersona partitūrās mirguļo un kņud mistika, nedaudz pagāniskas burvestības, intriģējoša noslēpumainība. Skaņas telpiskuma grafisko skaistumu Pētersons savos skaņdarbos atklāj ar zinātnisku mākslinieciskumu.

Izceļot gan Latvijas, gan citu Austrumeiropas valstu vēsturiskos centienus pēc neatkarības, ”Kremerata Baltica” festivāla motīvs šogad ir Austrumeiropas vējš – mūzikas gaiss ar latviešu, ungāru, čehu, ukraiņu un poļu komponistu skaņdarbiem, vēsta Dzintaru koncertzāles pārstāvis.

15. ”Kremerata Baltica” festivāls notiek ar AS “Latvenergo” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un vietnē www.bilesuparadize.lv.