Menu
 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā eksponēta leģendārā Latvijas valsts pasludināšanas fotogrāfija

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - www.rigamuz.lv Foto - www.rigamuz.lv

No 17.novembra līdz 28.novembrim leģendārā Latvijas valsts dibināšanas relikvija - Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija "Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī" - eksponēta Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fiksētais kadrs ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts vēsturiskais Latvijas valsts tapšanas brīdis - Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī). Arī 18.novembrī muzejs būs atvērts.

Kā informē Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Lukašēviča, ikdienā lielformāta fotogrāfija un tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāti speciālos saudzēšanas režīmos muzeja krājumā. Tikai reizi gadā - Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā - unikālā fotogrāfija, kas kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu, tiek eksponēta apskatei, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam.

No fotogrāfijas, kura sniedz gluži vai klātesamības sajūtu, pāri notikumiem un laikiem, uz mums raugās cilvēki, kas izloloja un izveidoja Latvijas valsti. Latvijas neatkarību pasludināja jaunizveidotā Latvijas Tautas padome, kuru veidoja astoņu partiju - Latviešu zemnieku savienības, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Latvijas Demokrātiskās partijas, Latviešu nacionāldemokrātu partijas, Latvijas Radikāldemokrātu partijas, Latviešu republikāņu partijas, Latvijas Neatkarības partijas, Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas un Latgales Zemes padomes pārstāvji. Tautas padomē tobrīd bija 38 delegāti no partijām un organizācijām, norāda muzeja pārstāve.

Leģendāro lielformāta kolorēto fotoattēlu (119x158 cm) Vilis Rīdzenieks izgatavoja no fotonegatīva 1920.gadu sākumā. Meistars ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību. Fotogrāfija vairākus gadus ir greznojusi fotomeistara darbnīcas "KLIO" skatlogu Vaļņu ielā. Okupācijas periodā to, aizlīmētu ar papīru, slēpa Viļa Rīdzenieka ģimene. Un tikai pēc 49 gadiem, 1989.gadā, latviešu tautas Trešās atmodas laikā, fotogrāfija atkal ieraudzīja dienas gaismu izstādē "Latvijas laiks". Fotogrāfa Gunāra Janaiša uzdrīkstēšanās un rīcība šo notikumu secībā bija izšķirīga, lai nenovērtējami vērtīgā Latvijas valsts vēstures liecība atkal taptu apskatāma, tiktu saudzēta un glabāta, nonākot visas tautas dārgumu krātuvē - muzejā. Fotogrāfa V.Rīdzenieka dzīvesbiedre Olga Rīdzeniece unikālo fotogrāfiju un tās negatīvu uzticēja glabāt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, stāsta I.Lukašēviča.

Aizgājušais laiks ir paturējis noslēpumā, kādēļ Vilis Rīdzenieks (1884-1962) bija vienīgais fotogrāfs, kas piedalījās Latvijas valsts pašnoteikšanās pasludināšanas pasākumā Rīgas pilsētas II teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī to, kādu apstākļu sakritības dēļ pasākumā viņš veica tikai vienu fotofiksāciju, tādējādi radot šo vienīgo vizuālo liecību, atzīmē muzeja pārstāve.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.