Menu
 

Diriģente ar lielo burtu – Laura Leontjeva Saulkrastos Apriņķis.lv

  • Autors:  Baiba Stjade, “Saulkrastu Novada Ziņas”
Cikla “Krastā saviļņots” pirmā videosingla “Viļņi” laikā kopā ar Kristapu Krievkalnu un Kārli Kazāku. Foto – Edijs Andersons Cikla “Krastā saviļņots” pirmā videosingla “Viļņi” laikā kopā ar Kristapu Krievkalnu un Kārli Kazāku. Foto – Edijs Andersons

Tā ir viņa, kas spilgto starmešu gaismā, paceļot rokas, uz mirkli liks pasaulei apstāties... jo tūliņ, tūliņ Lauras Leontjevas vadītais Saulkrastu koris “Anima” sāks dziedāt. Un skatītājs tikai ar apbrīnu var vērot, cik daudz enerģijas un spēka izstaro tā mākslinieciskais strāvojums. Mūzika, vārdi, skatuves tērpi un sajūtas... “Krastā saviļņots”.

Saulkrastu koris “Anima” šovasar pārsteidza skatītājus ar unikālu koncertuzvedumu “Krastā saviļņots” 9. jūlijā Zvejniekciema pludmalē, un šo fantastisko uzvedumu ikviens var izdzīvot vēlreiz, jo no 10. novembra kora mūzikas piedzīvojums ir pieejams lietotnē “LMT Straume” un LMT viedtelevīzijā.

– Saulkrastu pilsētai un korim “Anima” koncertuzvedums “Krastā saviļņots” bijis ļoti liels darbs, kas gan no tevis, diriģentes, gan koristiem prasījis ļoti lielu drosmi uzdrīkstēties, nepadoties un darīt. Šis projekts ir sācies un vēl turpinās. Ko tev pašai tas nozīmē?

– Koncertu “Krastā saviļņots” pat nevar nosaukt par projektu. Es gribētu teikt, ka tā ir laika liecība, vesels posms, kurā visi iesaistītie pilnveidojušies. Daudzas cīņas kopā izcīnītas. “Krastā saviļņots” pandēmijas laikā bija milzīgs iedvesmas avots ne tikai man, bet visiem iesaistītajiem – komponistam un dzejas autoram Kristapam Krievkalnam, mūziķim Kārlim Kazākam, arī māksliniekam Marekam Gureckim, horeogrāfam Ingum Krasovskim un, protams, visiem maniem dziedātājiem, kuri visam gāja līdzi un ticēja, ka izdosies. Šajā laikā bija arī grūti ceļa posmi, kas mums bija jāuzvar, lai kopā svinētu “Krastā saviļņots”. Tās nav beigas, jo 10. novembrī ir pirmizrāde koncertfilmai “Krastā saviļņots” – strādājam, lai šis viss būtu kā dzīva šūniņa, dzīva vienība, dzīva koncertprogramma, ar ko mēs turpināsim koncertēt gan Latvijā, gan ārpus tās.

– Par “Krastā saviļņots” koncertvietu tika izvēlēta Zvejniekciema pludmale. Kā tas notika?

– Vieta pati mūs atrada – pie akmeņiem, Zvejniekciemā. Mēs tikai gājām uz turieni un sapratām: jā, šeit ir tā vieta, kur tam būs būt! No sākuma bijām domājuši solīdi atskaņot šo programmu gan kultūras namā, gan koncertzālēs, bet tad apjautām, ka, visticamāk, iekštelpās mēs to darīt nedrīkstēsim. Sapratām, ka šim koncertam ir jānotiek ārā, un kur tad citur, ja ne pie jūras! Apbraukājām dažādas vietas un apstājāmies Zvejniekciemā: akmeņainā pludmale, mols, fantastiskā koka “scenogrāfija” aiz žoga un visa vide – skatītājs atnāk uz koncertu caur mežu, pa koka laipiņām.

Tas viss pārvērta iecerēto pasākumu nevis vienkāršā koncertā, bet piedzīvojumā ikvienam – gan mums, gan skatītājiem. Patīkami, ka pēc koncerta mēs saņēmām ļoti daudz pozitīvu atsauksmju gan no klausītājiem, gan profesionāļiem, draugiem, paziņām, kuri atbalstīja koncerta ideju, ka esam ļāvušies šādam piedzīvojumam un spējuši piedāvāt kaut ko neparastu arī klausītājam, jo pie standarta ir pieraduši visi. Šis ir laiks meklēt jauno, laiks atļauties būt radošam huligānam un paplašināt robežas.

Interesanti – pirms radās ideja par koncerta rīkošanu uz mola, es uz to Zvejniekciema pludmales daļu tik bieži negāju, bet, kopš šī vieta pie sevis pieradināja, mēs tur esam ļoti bieži – dziedam, mēģinām, atpūšamies, filozofiski runājam. Šī vieta ir kļuvusi par iedvesmas avotu, kaut ko ļoti spēcīgu un īpašu.

– Es atceros, Laura, tevi, kad 2020. gada vasarā tu nāci uz domi: zālē bija aicināti deputāti, un tu ar Kristapu Krievkalnu stāstīji par saviem plāniem. Bija nepieciešams pašvaldības atbalsts. Prasīt arī ir jāmāk.

– Ļoti spilgti atceros konkrēto tikšanos domē, kur stāstīju šo ideju. Vadot vairākas meistarklases diriģentiem, ansambļu vadītājiem šo tikšanos stāstu kā piemēru, cik svarīgi ir prasīt. Bet, lai to darītu, jābūt drošam, ka neprasi sev, – tev ir ideja, kas tevi vada uz priekšu! Māksliniekiem ir jāstāsta par savām iecerēm tiem, kas var palīdzēt šīs idejas īstenot.

Ir pilnīgi skaidrs: ja mums no sākuma nebūtu Saulkrastu novada domes uzticības, to nebūtu tik viegli realizēt. Domes priekšsēdētājam Normundam Līcim patīk viss neierastais, arī trakās idejas, un viņš mums uzticas. Pašvaldības atbalsts sākumā bija ļoti, ļoti vajadzīgs, lai mēs uzsāktu darboties.

Pēc tam mēs uzrunājām daudzus vietējos Saulkrastu uzņēmējus, kuri mūs atbalstīja. Tie bija uzņēmīgi cilvēki, kas darbojas Saulkrastos un Zvejniekciemā, vairāk gan Zvejniekciemā, daži pat no Rīgas, kas mums ticēja. Priecājamies par “Latvijas Mobilo Telefonu”, kas jau gadu ir mūsu atbalstītājs. Ar Valsts kultūrkapitāla fondu mums gāja ļoti interesanti: iesniedzām piecus projektus – visi tika noraidīti, bet sesto apstiprināja! Tieši tad, kad tas bija visvairāk vajadzīgs – finansējumam pēcapstrādei, lai visu safilmēto koncertmateriālu samontētu. Neatlaidība atmaksājas, pat pēc pieciem noraidītiem projektiem!

Šis nav laiks darboties vienatnē. Svarīgākais ir spēt runāt, iet, meklēt domubiedrus. Pārējais pie tevis atnāk pats. Es zināju, ka mums ir mākslinieks – mūsu koristes vīrs Mareks Gureckis. Kādā saietā pirmo reizi pie Mareka un Elīnas, kura dzied mūsu korī, viņa uzaicināja mani ciemos, un tā mēs satikāmies. Vārds pa vārdam, un, sēžot Mareka darbnīcā, es sapratu: te kaut kas ir! Un naktī nosapņoju, kādi izskatīsies mūsu “Krastā saviļņots” tērpi. To nevar iepriekš paredzēt – tā vienkārši notiek. Pats no sevis.

Esam saņēmuši daudzus komplimentus par savu vizuālo identitāti, noformējumu: tik ļoti skaisti, un radīts Saulkrastos! Tas arī parāda, ka, lai kaut kas būtu, tu nevari būt viens darītājs. Man ir stingrais mūris tepat blakus – visi cilvēki, ar kuriem kopā darbojos.

– Jaunā koncertfilma nupat ir iznākusi. Kāds būtu tavs vēstījums skatītājiem, pirms viņi to baudīs?

– Es tiešām aicinu piedzīvot “Krastā saviļņots” pirmizrādi ar labu vīnu vai siltu tēju. Pavisam mierpilni sagaidīt šo pirmizrādi svētku gaisotnē. Tā būs dāvana valsts svētkos bez maksas un pieejama jebkuram. “Krastā saviļņots” ir stāsts par mums pašiem. Ikviens noteikti atradīs kaut ko tādu, kas uzrunās tieši viņu. Koncertfilmas forma ir neierasta, jo līdztekus dzīvajam priekšnesumam, kas ir skaisti iemūžināts un samontēts, būs visas trīspadsmit Kristapa Krievkalna un Kārļa Kazāka muzikālās daļas, cikls “Krastā saviļņots”, bet katru paspilgtinās īsfilmiņas, kas radītas kopā ar režisoru Valteru Mirkšu.

Šajās filmiņās tiek uzdoti jautājumi, kas ir realitāte, kas ir sapnis. Ko mēs paši jūtam, ko esam izdomājuši un ko mēs izvēlamies. Mani interesēs visas sajūtas, ko piedzīvos skatītāji. Sajūtas atšķiras, jo mēs, kas esam iesaistīti šajā procesā, jau esam savā stāstā dziļi dziļi iekšā, tāpēc gribas zināt šīs pirmreizīguma sajūtas. Par tām varēs rakstīt mums, Saulkrastu korim “Anima”, “Facebook”, forumos un arī vēstulēs, kas mūs ļoti interesēs.

Koncertfilmā ir minētie uzplaiksnījumi īsfilmiņās, dzirdama aktiera Andra Keiša balss visos starptekstos, kas saistīti ar sarunu pašam ar sevi, – viņš ir šī stāsta stāstītājs. Es pat nevaru izstāstīt, kā lepojos ar saviem dziedātājiem, un nespēju noticēt, ka mēs to varējām izdarīt. It īpaši laikā, kad koris nevarēja sanākt kopā. Iedomājieties, to visu mēs paveicām platformā “Zoom”, mācoties jaunās notis, un tikai maija otrajā pusē, kad drīkstēja sanākt kopā daži cilvēki mēģinājumos, pamazām mums tas izdevās.

– Koris “Anima” ar savu ceļa gājumu un to, ko darāt, ir kļuvis par Saulkrastu vizītkarti.

– Saulkrasti ir mūsu mājas – mēs katrs to ļoti izjūtam. Man liekas skaisti, ka vairāki dziedātāji, kas pievienojās mums no Rīgas, ir iegādājušies īpašumu Saulkrastos un tagad dzīvo mūsu pilsētā. Saulkrastu koris “Anima” – jā, tieši tā mēs jūtamies, nebaidoties eksperimentēt ar savas piederības un identitātes sajūtām un mazliet arī, iespējams, paplašinot neierastās robežas, ko drīkst vai nedrīkst darīt.

Arī vieta, kam esam piederīgi, mums daudz ko dod. Kad kaut kur pazaudējos vai kaut ko nesaprotu, es aizeju pie jūras. Atbildes atnāk, un tad es varu doties uz priekšu. Ja man nav spēka pašai, es arī nespēju būt derīga tiem, kas ir man apkārt, – saviem animiešiem. Un Saulkrastu vārda popularizēšana mums ir liels gods. Priecājos, ka gan man, gan koristiem izdevās piedzīvot šo dzīvo koncertu. Tā bija liela veiksme.

Un man ļoti patīk citēt Kasparu Bārbali, mūsu “Krastā saviļņots” albuma skaņu režisoru, jo viņš ar sievu Dagmāru Bārbali, horeogrāfi, bija teicis, ka tovakar mums bijušas visādas veiksmes: labi laikapstākļi, fantastiskākais vakars pie jūras u.c. Vēl nedēļu pirms koncerta bija šaubas, vai tas vispār varēs notikt ierobežojumu dēļ. Kopā ar Saulkrastu Kultūras centru domājām par cilvēku drošību pasākumā un noteikumu ievērošanu. Ļoti daudzi bija iegādājušies biļetes uz mūsu koncertu un būtu vēl vairāk, bet mēs jau trīs dienas pirms pasākuma pārtraucām biļešu tirdzniecību, jo sapratām, ka nespēsim sniegt drošību visiem. Tādēļ visi netika, bet bija arī radošāki skatītāji, kas ieradās laivās, ar SUP dēļiem, un tik daudzi, kas ārpus norobežotās teritorijas sēdēja smiltīs un vienkārši baudīja koncertu! To mīlestību, ka esam vajadzīgi kā mākslinieki, varēja sajust.

– Ja tev būtu jāraksturo savi koristi... kādi ir animieši?

– ”Animā” ir personības. Vienlaikus man ļoti patīk, ka mūsu korī ikviens dziedātājs ir spilgts, ar saviem individuālajiem mērķiem un talantiem. Paldies dievam, “Animas” dziedātāji ir dulli, traki, ļoti tiecas uz jaunām, neierastām formām. Šad tad, protams, es dzirdu: vai mums kaut kad būs normāli mēģinājumi? “Animas” dziedātājiem apkārt ir gaišumiņš – kā saulītes. Šobrīd dziedātāji ir mazliet noguruši – mums visiem vajadzēs spēt uzņemt jaunu enerģiju. Ir svarīgi ļauties kolektīvajai paguruma sajūtai, lai pēc tam ar jaunu sparu atkal mestos pretī visam nezināmajam, kas mūs sagaida.

Un vēl “Animas” dziedātājs ir ļoti mīlošs, ar milzīgām spējām citam citu aprūpēt un apčubināt. Koristi ir jūtīgi – viņi redz, ja kādam ir bēdīgi vai vajadzīgs uzmundrinājums. Tad saslēdzas kolektīvā enerģija, un mēs esam ļoti atbalstoši, palīdzoši gan kolektīvi, gan individuāli.

Koristi ir talantīgi dziedoņi, ar vēlmi darīt. Tie ir mani draugi, mana otrā ģimene. Un mana mīlestība. Es citreiz domāju: vai es pārāk bieži nesaku, cik viņi man ir mīļi? Jo pati dažkārt prātoju, vai viņi to neuztvers par pašsaprotamu. Es gribu ticēt, ka šo mēs neuztversim pašsaprotami. Mīlestība, mīļums, garīga tuvība ir liela dāvana visos laikos. Tā nekad nedrīkst kļūt par rutīnu. To es jums novēlu!

– Laura, tu aicināji skatītājus ar svētku sajūtu gatavoties skatīties koncertfilmu, bet es gribu tev jautāt: kā gatavosies koristi?

– Mums ir doma rīkot pasākumu “Zoom” pirms un pēc filmas, kad mēs satieksimies katrs no savām mājām. Noteikti saposīsimies, jo man patīk horeogrāfa Jāņa Purviņa teiktais: “Ja traki strādā, tad arī ir jāspēj pamatīgi atpūsties.” Tas man vēl jāmācās – svinēt svētkus. Es ceru, ka visi pastāstīs par savām sajūtām, jo es pat nezinu, ko apkārtējie domā – dziedātāji nezina pat ne desmito daļu no visa, kā tas izskatās. Es ceru, tas būs īpašs mirklis arī katram, kurš bija klāt, bet tajā pašā laikā vēlreiz to visu piedzīvot, skatoties no malas.

Es no sirds aicinu pēc filmas noskatīšanās “Spotify” atrast mūsu kontu “ANIMA Saulkrasti mixed choir” (angļu valodā tāpēc, lai mēs sasniegtu lielāku auditoriju) un paklausīties albumu “Krastā saviļņots”, kas ir tapis pusotra gada laikā. Tagad šo albumu var klausīties, jo skatoties sajūtas atšķiras, pēc tam klausoties maņas atkal atveras citādi. Es aicinu ikvienu lepoties ar to, ko dara mūsu līdzcilvēki, kaimiņi un mēs paši.

Vairosim gaišo! To es saku, jūtu un ļoti ceru, ka man pietiks spēka manai dzīvei un spējas ļauties šo gaismu turēt un kļūt par gaismu arvien vairāk un vairāk, kā arī iedvesmot citus tvert dzīvi caur šo prizmu. Un mūsu sarunu es gribētu noslēgt ar Kārļa Kazāka zīmīgo frāzi, ko viņš sarakstīja vēl ilgi pirms pandēmijas: “Stājies, uz mirkli stājies, bet nesastingsti!” Tas man šķiet svarīgs vadmotīvs visam šim laikam.

Kopā ar Saulkrastu kora “Anima” otro diriģentu Matīsu Tuču un kora vokālo pedagoģi Elīnu Osi jeb, kā Laura saka, kora galveno ofisu.
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.