Menu

Diriģents Andris Nelsons atsācis spēlēt savu pirmo mūzikas instrumentu Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
  • Komentāri
Diriģents Andris Nelsons, pat esot prom no Latvijas, interesējas, kas notiek viņa dzimtenē. "Manuprāt, rīdzinieki jau sen ir pelnījuši akustisko koncertzāli, kur varētu pulcēties cilvēki no visas pasaules," uzskata diriģents. Diriģents Andris Nelsons, pat esot prom no Latvijas, interesējas, kas notiek viņa dzimtenē. "Manuprāt, rīdzinieki jau sen ir pelnījuši akustisko koncertzāli, kur varētu pulcēties cilvēki no visas pasaules," uzskata diriģents. Foto: Gert Mothes; Andra Dzenīša arhīvs

Izcilais latviešu diriģents Andris Nelsons pēc sešu gadu pārtraukuma atkal viesosies Latvijā, šoreiz trijos koncertos – 13. un 14. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā un 16. oktobrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – uzstājoties kopā ar Leipcigas "Gewandhaus" orķestri, operdziedātāju Kristīni Opolais un trompetistu Hokanu Hardenbergeru. Turklāt, lai gan darbs un karjera divkārtējo "Grammy" balvas laureātu aizvedusi tālu pasaulē, dodot iespēju viņam strādāt ar pasaules labākajiem orķestriem, Andrim aizvien rūp tas, kas notiek Latvijā. Par to arī mūsu sarunā.   

– Kad savulaik 24 gadu vecumā izvēlējāties diriģenta ceļu, vai varējāt iedomāties, ka reiz stāvēsiet pasaules lielāko orķestru priekšā? Vai atceraties brīdi, kad sapratāt, ka jūs savaldzinājis gan diriģenta zizlis, gan trompete?

– Es nekad to nevarēju iedomāties, taču diriģēšana man vienmēr bija liels sapnis. (Smaida.) Kad man bija pieci gadi, Latvijas Nacionālajā operā redzēju Vāgnera "Tanheizera" iestudējumu. Atceros, ka mani ļoti fascinēja diriģents – cilvēks, kurš stāvēja orķestra priekšā un kuram mūziķi klausīja, izspēlējot katru muzikālo frāzi. Runājot par trompeti... Šo instrumentu, ko mīlu vēl līdz pat šai dienai, sāku apgūt zēna gados, un varu atzīties, ka sākotnēji mans mērķis bija kļūt par profesionālu trompetistu. Kad ieguvu trompetista vietu Latvijas Nacionālās operas orķestrī, turpināju diriģēšanas studijas Sanktpēterburgā, jo es nekad netiku atmetis sapni par diriģēšanu. Esmu ļoti pateicīgs par tām iespējām, kas man tika dotas, un zināšanām, ko esmu saņēmis, lai tagad varētu diriģēt lielos pasaulslavenos orķestrus, bet, protams, ambīcijas un mērķis darīt to pēc iespējas labāk nekad nezudīs. Ceļš, ko esmu nogājis šīs desmitgades laikā, atskatoties pašam šķiet pārsteidzošs.


"Šo instrumentu, ko mīlu vēl līdz pat šai dienai, sāku apgūt zēna gados, un varu atzīties, ka sākotnēji mans mērķis bija kļūt par profesionālu trompetistu," atzīst Andris Nelsons.

– Beidzamajos gados Latvijā viesojaties samērā reti, bet allaž tās ir interesantas un košas muzikālās programmas. Kā izvēlējāties skaņdarbus, kas skanēs šīs nedēļas trijos koncertos Rīgā un Liepājā? 

 Koncertprogrammu veidošana vienmēr ir radošas diskusijas starp orķestri, menedžmentu un mani. Latvijas koncertos atskaņosim Gustava Mālera 1. un 5. simfoniju, un nekad neesmu slēpis, ka Mālers, kurš bija gan komponists, gan diriģents, man ir īpaši tuvs. Viņa skaņdarbi piepilda gan klausītājus, gan mūziķus ar emocijām un lieliski parāda arī orķestra iespējas. "Gewandhaus" orķestra skaņas skaistais caurspīdīgums Mālera simfonijās parādīs orķestra īpašo kvalitāti, tāpēc es tiešām no sirds ceru, ka klausītāji sajutīs tikpat daudz prieka cik es pats, diriģējot šos skaņdarbus. Latvijas koncertos Latvijas Nacionālajā operā skanēs arī Čaikovska dvēseliskā mūzika un ārijas, ko izpildīs operdziedātāja Kristīne Opolais, kā arī Cimmermana slavenais koncerts trompetei, kuru atskaņos trompetists Hokans Hardenbergers. Šis skaņdarbs ir pārpilns ar dažādām tēmām, ar cīņu un tieksmi pēc garīguma. Programmā iekļauts arī latviešu komponista Andra Dzenīša opuss "Māra", kas oktobra sākumā jau izskanēja Leipcigā. Esmu patiesi gandarīts, ka šis darbs, kas, manuprāt, raksturo latvieša dvēseli, skanēs arī Rīgā un Liepājā. Mēs gribējām piedāvāt mūsu klausītājiem bagātīgas un skaistas programmas, kas atspoguļotu "Gewandhaus" orķestra mūziķiem raksturīgo plašo krāsu spektru, skaistumu un emocijas.

– 14. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā muzicēsiet kopā ar izcilo trompetistu Hokanu Hardenbergeru. Ņemot vērā to, ka pats reiz sākāt savu mūziķa karjeru kā trompetists, vai joprojām mēdzat uzspēlēt koncertos šo instrumentu? 

– Pirms dažiem gadiem Hokans man uzdāvināja trompeti, un es sāku atkal apgūt šā instrumenta spēli, taču šobrīd man tas ir vairāk kā hobijs vai pat gandrīz kā joga un iespēja meditēt, lai es varētu atrast savu iekšējo līdzsvaru. Laiku pa laikam es spēlēju kaut ko mazu un jautru, bet publiski trompeti nesen spēlēju pasākumā "Klassik Underground" Leipcigā, kur mēs – Hokans, "Gewandhaus" mūziķi un es – piedāvājām dažādu repertuāru. Oktobrī, kad beigsim koncertceļojumu, atkal visi kopā uzstāsimies Dortmundē.

Pilnu interviju lasiet 9. oktobra "Rīgas Apriņķa Avīzes" pielikumā "Kodols".


Kopš slavenais trompetists Hokans Hardenbergers (no kreisās) uzdāvināja Andrim Nelsonam (centrā) trompeti, viņš atkal ir atsācis spēlēt savu pirmo mūzikas instrumentu. "Man trompetes spēle ir kā joga un meditācija," atzīst Andris Nelsons.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.