Saulkrastos atjaunota Reiņa Kaudzītes dārza mājiņa un izveidota ekspozīcija

Projekta "Reiņa Kaudzītes dārza mājiņas atjaunošana un ekspozīcijas izveide" kopējās izmaksas ir 13 491 eiro, no tām Eiropas Savienības (ES) publiskais finansējums ir 12 142 eiro. Projektu līdzfinansē ES Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ar Lauku atbalsta dienesta un biedrības "Jūras zeme" atbalstu.

Dārza mājiņa ir ieguvusi jaunu trīskārtīgu apses lubiņu jumtu turpmākajiem 30 gadiem. Restaurētas visu logu aplodas un vērtnes, arī četras lielās sīkrūšu vērtnes, pa kurām agrāk saulriets meta starus namiņa verandā, bet tagad - nelielajā pastāvīgās ekspozīcijas telpā.

Dienvidu fasādes erkera lielākajam logam, notīrot krāsas slāņus gan no iekšējām, gan ārējām loga vērtnēm, atklājušās senatnīgas espanjoletes - tieši tādas pašas kā vecajai Neibādes vasarnīcai Ainažu ielā 38 pie estrādes, kas iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā.

Rūpējoties par muzejisko priekšmetu krājumu un namiņu, jaunā stenda dizainu izlolojusi Ilva Erkmane. Pastāvīgi izgaismojamā stiklotā stenda daļa aprīkota ar īpaši muzeja priekšmetiem paredzētu, turklāt ekonomisku apgaismojumu. Arī četrās atvilktnēs, tās atverot, ieslēdzas apgaismojums, tur zem stikla tiks izvietoti dokumenti un rokraksti.

Vienā no stenda atvilktnēm līdzās divu laika posmu liecinieki - Kaudzītes abonētā avīze no cariskās Krievijas laikiem un viņa novadnieces vecmātes Karlīnes Damrozes "Bērnu saņēmējas dienasgrāmata", kas stāsta par pirmajos Latvijas brīvvalsts gados saņemtajiem jaundzimušajiem.

Jau drīz tumšajā diennakts daļā pastaigas laikā varēs ielūkoties pa atjaunoto logu rūtīm, aiz kurām vēsturiskos priekšmetus izgaismos Saulkrastu novada kultūras centra iegādātie rasas pilienam līdzīgie, elektrību taupošie gaismas ķermeņi.

Zili balto tējas servīzi uz galda pie verandas loga izgaismos senatnīgu eļļas lampu atveidojošs, siltu gaismu izstarojošs stikla kupols, stāstot par sauli un nākamo vasaru, kad Kaudzītes dārza mājiņa atkal vērs durvis apmeklētājiem.

Kaudzīte 1913.gadā Neibādē, kā agrāk sauca Saulkrastus, iegādājās nelielas mājas un mūža pēdējos gadus nodzīvoja kopā ar savu mājas pārvaldnieci Damrozi. 1920.gadā Kaudzīte atgriezās pie brāļa Matīsa "Kalna Kaibēnos", kur nomira tā paša gada 21.augustā. Viņš apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos.