Sanfrancisko Jaunā teātra režisorēm veselīgais ieradums ir joga "Zoomā" trīsreiz nedēļā Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - no privātā arhīva
Sanfrancisko Kalifornijā jau kopš 2010. gada darbojas Sanfrancisko Jaunais teātris, kas ir palicis vienīgais aktīvais latviešu teātris ASV. Jūnija beigās, īsi pirms Dziesmu un deju svētku atklāšanas, publikai Latvijā būs iespēja apmeklēt divas izrādes, kas veidotas pēc trimdas autoru darbiem un tapušas sadarbībā ar pazīstamiem teātra nozares profesionāļiem.
Izrādē “Anšlavs un Veronika” pēc Raimonda Staprāna lugas motīviem (30. jūnijā plkst. 15.00 un 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons”) vienā no titullomām ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš, bet izrāde “Ķēves dēls Kurbads” pēc Jāņa Turbada (Valdis Zeps) grāmatas motīviem (29. jūnijā plkst. 19.00 radošajā kvartālā “Zeit”) veidota sadarbībā ar režisoru Viesturu Meikšānu. Sanfrancisko Jaunā teātra vadītāja un režisore ir Māra Lūisa, bet Karīna Vasiļevska-Das ir ilggadēja teātra aktrise un izrādes “Anšlavs un Veronika” otrā režisore.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījušas?
Māra: Deviņdesmito gadu sākumā saskrējos ar mašīnu, kurā, izrādās, brauca četri bandīši. Policiju, protams, neļāva saukt, jo, kā pēc tam izrādījās, viņiem bagāžniekā bija ieroči. Man mašīnā piecgadīgā meita Elīna. Galvenais bandīts ķērās man pie rīkles, sakot, ka to suku (kuci) vajag nožņaugt. Bailes ārkārtējas. Ieslēdzās mātes instinkts – saķēru viņa zelta ķēdi ap kaklu un nelaidu vaļā. Viņš palaida pirmais. Beidzās viss labi. Viņi man pat mašīnu salaboja.
Karīna: Kad 2001. gadā uzraudzīju vēlēšanas Kosovā, regulāri staigāju gar mīnētiem laukiem. Vārdi no apmācībām: “Turies pa gabalu, neaiztiec mīnas!” man aizvien skan galvā, kad eju pa skaistām pļavām.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Māra: Jaunākā mazbērna piedzimšana, jo pirmo reizi biju klāt, kad mazmeita ieradās pasaulē.
Karīna: Kā dūla reiz bērnu noķēru plānotās mājdzemdībās, kas bija ļoti straujas. Tikko bērnu uzcēlu draudzenei uz krūtīm, dzirdēju, ka pa kāpnēm kāpj vecmāte.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Māra: Saraksts sev, ko un kā darīt.
Karīna: Tas, ka Māra sastādījusi sarakstu.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Māra un Karīna: Glāze silta ūdens no rīta. Joga “Zoomā” trīsreiz nedēļā kopā ar teātra meitenēm.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Māra: Vienā reizē varētu kilogramu konfekšu apēst.
Karīna: Uzsākt dienu ar skatīšanos telefonā.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvušas?
Māra: Kad 2020. gadā Kalifornijas mežu ugunsgrēkā nodega māja, sapratu, ka mantas nav svarīgas. Svarīga ir ģimene, draugi, atmiņas un kopīgi darītas lietas.
Karīna: Viss ir galvā. Jogas laikā šī atziņa tikai izkristalizējās.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Karīna: Ievas Strukas grāmata par Anšlavu Eglīti…
Māra: …bet, ja negribas lasīt, nāciet uz mūsu izrādi 30. jūnijā “Siguldas devonā”!
Kādu mūziku klausāties?
Māra: Man klusums ir vislabākā mūzika.
Karīna: Vismīļāka mūzika ir tā, ko es dziedu kopā ar folkloras kopu “Migla”.
Jūsu nepratiskākais spontānais pirkums?
Māra: Jura Zvirbuļa glezna “Zelta meitene”, 1993. gads.
Karīna: Vai suns var būt spontāns pirkums? Nekad nebiju domājusi, ka man būs suns, bet jau no sākuma mīlestība bija abpusēja.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Māra: Es gribētu vēlreiz nodzīvot dzīvi bez kļūdām. Bet vispār esmu laimīga tur, kur esmu.
Karīna: Savā ziņā es jau viesojos dažādos laikos kā sociālantropoloģe, bet dzīvot citā laikā negribētu. Man pasniedzēja ASV universitātē reiz pie referāta, kur es uzrakstīju, ka gribētu dzīvot Džeinas Eiras laikos, pierakstīja jautājumu, vai tiešām es gribētu dzīvot sievietei tik nedraudzīgā laikā. Tas man atvēra acis.