Menu
 

Izcilības balvu kultūrā piešķir LNMM, kinorežisoram Kalniņam un rakstniecei Ikstenai Apriņķis.lv

Rakstniece Nora Ikstena. Rakstniece Nora Ikstena. Foto: twitter.com/lv_literature; Ansis Starks, www.lnmm.lv; Elvīra Žvarte, lfk.lv

Šī gada Izcilības balva kultūrā piešķirta Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM), kinorežisoram Rolandam Kalniņam un rakstniecei Norai Ikstenai, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Laureātiem tika piešķirti apbalvojumi, kuros ietilpst arī naudas balva – 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Balvas piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.

LNMM ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī, kas ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā, popularizēšanā Latvijā un ārvalstīs. Muzejs savā krājumā glabā vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbus.


Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Orsē muzejā Parīzē 2018. gadā.

Kā uzsver balvas piešķīrēji, valsts simtgadē LNMM kopā ar Igaunijas un Lietuvas muzejiem realizēja trīs Baltijas valstu izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" Orsē muzejā Parīzē, kas bija skatāma no 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam. Izstādi atklāja Francijas prezidents Emanuēls Makrons, klātesot visiem Baltijas valstu prezidentiem. Tās ekspozīcija veidota ar mērķi iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kas tapusi 19. un 20. gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā.

Izstādes laikā apmeklētājiem tika piedāvāta arī plaša kultūras programma, kas rosināja iepazīt ne tikai vizuālo mākslu, bet arī citas Baltijas valstu nacionālās identitātes izpausmes. To apmeklējuši vairāk nekā 236 000 apmeklētāju no visas pasaules, un tā ir uzskatāma par vērienīgāko Baltijas valstu simtgades kopprojektu un par vienu no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.

Kinorežisors Kalniņš filmu nozarē darbojas kopš 1947. gada. Aptuveni 50 darba gadu laikā viņš ir uzņēmis 14 pilnmetrāžas spēlfilmas un ir vienīgais kinorežisors, kuru Latvijas kultūras kanonā pārstāv divas filmas – "Četri balti krekli" (1967) un "Ceplis" (1972). Kalniņš 1998. gadā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, bet 2005. gadā saņēma nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.


Kinorežisors Rolands Kalniņš.

Ikstena ir pazīstamākā mūsdienu Latvijas rakstniece pasaulē. Rakstniece aktīvi veidojusi un virzījusi literāros procesus, viņa bijusi viena no Latvijas Literatūras centra dibinātājiem, Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas idejas iniciatore, kā arī kopā ar rakstnieku Paulu Bankovski un tulkotāju Maimu Grīnbergu izveidojusi literatūras festivālu "Prozas lasījumi".

Tāpat Ikstena bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja un, reprezentējot latviešu literatūru, piedalījusies daudzos starptautiskos literatūras festivālos un lasījumos Eiropā, ASV, Kanādā un Japānā. Par grāmatu "Nenoteiktā bija" (2006) sadarbībā ar Imantu Ziedoni Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā. Par savu sabiedrisko darbību rakstniece 2008. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

Šogad rakstnieces romāns "Mātes piens" (2015) guvis plašu rezonansi un veicinājis viņas izvirzīšanu par Dienas autori Londonas grāmatu tirgū. Romāns "Mātes piens", kas literāras autobiogrāfiskas prozas žanrā vēsta par vienas dzimtas trīs paaudžu sieviešu likteņiem padomju okupācijas režīma apstākļos, atkārtoti tiražēts un kļuvis par pieprasītāko darbu bibliotēkās un grāmatnīcās pēdējo trīs gadu periodā.

Romāna tulkošanas un izdošanas tiesības pašlaik pārdotas Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas, Gruzijas, Itālijas, Maķedonijas, Sīrijas, Horvātijas un Ungārijas uzņēmumiem. Darbs izdots arī krievu valodā, kā arī ir sāktas sarunas par iespējamo šā darba tulkojumu Spānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā.

KM šogad balvai saņēma 24 pieteikumus no vizuālās mākslas, dizaina, arhitektūras, kino, kultūras mantojuma, mūzikas, literatūras un grāmatniecības jomām. Kandidātu pieteikumus iesūtīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas, kā arī saņemti pašvaldību pieteikumi. Iesniegtos pieteikumus atbilstoši apbalvojuma nolikumam vērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome.

Izcilības balva kultūrā dibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši Alvis Hermanis, Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs "H2E", Gidons Krēmers un kamerorķestris "Kremerata Baltica".

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.