Menu
 

LNSO Vecgada koncertos valdzinās itāļu karstasinīgums un franču šarms

  • Autors:  Apriņķis.lv
  • Komentāri
Itāļu diriģents Sesto Kvatrīni. Itāļu diriģents Sesto Kvatrīni. Publicitātes foto

Svinot gada nogali, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 28., 29., un 30. decembrī Lielajā ģildē sniegs jau par tradīciju kļuvušos Vecgada koncertus, kuros būs dzirdami gan franču klasiķu Hektora Berlioza, Kamila Sensānsa un Morisa Ravela spožākie un atpazīstamākie skaņdarbi, gan saules un dzīvesprieka pilnās tradicionālās neapoliešu dziesmas.

LNSO Vecgada koncerti ik gadu pulcē klasiskās mūzikas gardēžus no dažādām pasaules vietām. Šogad orķestrim pievienosies temperamentīgais itāļu diriģents Sesto Kvatrīni, jaunā latviešu vijolniece Paula Šūmane un daudzsološais amerikāņu opertenors Djego Silva, lai kopīgi atskaņotu publikas iemīļotus skaņdarbus – Hektora Berlioza uvertīru “Romas karnevāls”, Kamila Sensānsa virtuozo “Introdukciju un kaprīzo rondo” vijolei un orķestrim, Morisa Ravela ikonisko “Bolero”, “Intermeco” no Rudžēro Leonkavallo operas “Pajači”, slavenās intermēdijas no Pjetro Maskanji operām “Draugs Fricis” un “Zemnieka gods”, kā arī tradicionālās neapoliešu dziesmas, informē LNSO komunikācijas konsultante Anna Babre.

Pie LNSO diriģenta pults stāsies pasaulē atzinību guvušais, jaunais un talantīgais itāļu diriģents Sesto Kvatrīni, kuru Latvijas publika pirmo reizi iepazina 2016. gadā kā īpaši smalkjūtīgu un interesantu maestro Kristīnes Opolais solokoncertos. Opolais satikās ar Kvatrīni Ņujorkas Metropoles operā. Viens no dziedātājas 2016. gada solokoncertiem notika Lietuvas Nacionālajā operā, un uzreiz pēc tā Kvatrīni tika izteikts piedāvājums kļūt par šīs operas māksliniecisko vadītāju. Patlaban Kvatrīni strādā arī par Ņujorkas Bare Opera galveno diriģentu. Viņš ieguvis trīs maģistra grādus – diriģēšanā, kompozīcijā un trompetes spēlē. Viņš ir arī mākslinieciskais vadītājs muzikālā teātra apvienībā “Les Voix Concertantes de Paris”.


Sesto Kvatrīni.

LNSO Vecgada koncerta sākumā varēs dzirdēt Hektora Berlioza uvertīru “Romas karnevāls”, kas sacerēta 19. gadsimta vidū, un tajā Berliozs izmantojis divas tēmas no savas operas “Benvenuto Čellīni”. Uvertīra “Romas karnevāls” ir viens no dzīvespriecīgākajiem Berlioza opusiem. Zināms, ka viņš ir mūsdienīga orķestra skanējuma garīgais tēvs – 1844. gadā klajā nāca viņa apjomīgais rakstu darbs “Modernas orķestrācijas un instrumentācijas lielais traktāts”, un tajā pašā gadā komponēto uvertīru “Romas karnevāls” var uzskatīt par šī traktāta praktisko pielikumu visiem, kuri vēlas apgūt romantiska orķestra labskaņas noslēpumus, norāda LNSO pārstāve.

Koncerta turpinājumā skanēs Kamila Sensānsa “Introdukcija un kaprīzais rondo” – viens no vijoļspēles virtuozu repertuāra pamatakmeņiem. Sensānss savulaik kvēli apbrīnojis spāņu vijolnieka Pablo Sarasates talantu. Sarasate 15 gadu vecumā palūdzis Sensānsam komponēt vijoļkoncertu, savukārt vēl pēc dažiem gadiem Sensānss velta jaunietim vēl vienu skaņdarbu, ko caurvij spāniskas noskaņas, – “Introdukcija un rondo kapričozo”. Tulkojumā tas nozīmē – ‘Ievads un kaprīza melodija, kas palaikam atkārtojas’.

Koncerta pirmo daļu orķestris noslēgs ar franču ģēnija Morisa Ravela simfonisko opusu “Bolero”. Ravels “Bolero” radīja 1928. gadā un pats diez ko augstu nevērtēja, uzskatīdams to par tādu kā fabrikas mūziku. Par spīti komponista skepsei “Bolero” kļuva par vienu no slavenākajiem 20. gadsimta simfoniskajiem opusiem, kas iemantojis popularitāti arī dejas izrādēs. Skaņdarbs sākas ar flautas solo un mazās bungas izspēlēto ritmu, pēc tam tā pati tēma izskan klarnetes, fagota, obojas, trompetes, tenorsaksofona un citu instrumentu solo, un noslēgumā viss rezultējas ar apdullinošu orķestra kopskaņu jeb tutti, atstājot maģisku iespaidu uz klausītāju, stāsta A. Babre.

Koncerta otrajā daļā LNSO kopā ar spožas karjeras sākumā esošo tenoru Djego Silvu atskaņos tradicionālās neapoliešu dziesmas. Tās ir mīlas dziesmas un serenādes neapoliešu valodā, un tās parasti dzied vīrieši. Spilgtākie piemēri ir pasaulē labi zināmās melodijas “O sole mio” un “Santa Lucia”. Šīs dziesmas ieguva slavu, pateicoties emigrantiem, kas pameta dzīvesvietu Itālijas dienvidos laikā no 1880. līdz 1920. gadam, lai dotos uz ASV. Viens no pirmajiem itāļu emigrantiem, kurš padarīja neapoliešu dziesmas populāras, bija Enriko Karūzo, kurš 20. gadsimta sākumā dziedāja tās citstarp Ņujorkas Metropoles operā.

Biļetes uz koncertu LNSO Vecgada koncertiem var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un mājaslapā bilesuparadize.lv.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.