Latgales vēstniecības "Gors" direktore Diāna Zirniņa ir absolūts naktsputns Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - publicitātes
Latgales vēstniecību “Gors”, ko pazīstam arī kā Rēzeknes koncertzāli, kopš 2013. gada vada Diāna Zirniņa. “Gors” ir viena no izcilākajām Latvijas akustiskajām koncertzālēm, un to atzinuši daudzi latviešu un ārvalstu mūziķi. Turklāt šeit notiek ne tikai koncerti, bet tiek rīkotas arī mākslas izstādes, izrādītas filmas, un uz Rēzekni cilvēki brauc ne tikai no tuvākās apkaimes, bet arī citiem Latvijas novadiem. Arī rīdzinieki šeit ir bieži viesi.
“Šī ir vienīgā man zināmā vieta Latvijā, kur garīgums staro pāri visam. Arī naudai – lielākai vai mazākai. Lai gan ceļš no mājām līdz “Goram” ir tāls, tā jau kādu laika strēķi vairs nav braukšana ciemos, bet atgriešanās. Citviet Latvijā tādas izjūtas diemžēl nav,” teicis kāds “Gora” apmeklētājs.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Kādam ekstrēmākā lieta ir lēkt ar izpletni, citam – kāpt kalnos... Tāds īss un īpašs adrenalīna mirklis. Mana ekstrēmākā atļaušanās ļāva vaļu adrenalīnam daudz ilgākā laika posmā, un tas bija saistīts ar Latgales vēstniecības “Gors” darbības uzsākšanu. 2013. gadā tā bija ne tikai unikāla, bet arī pirmā reģionālā daudzfunkcionālā kultūrbūve Latvijā.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Pilnīgi noteikti meitas piedzimšana. Pirmais satikšanās brīdis – tas ir neatkārtojams!
Kas jūs iedvesmo darbam?
Joprojām cilvēki. Arī gandarījums par paveikto.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Joprojām to varētu būt daudz vairāk. Šobrīd vienīgais pastāvīgais veselīgais ieradums – izdzert divas glāzes ūdens uzreiz pēc pamošanās.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
To būs noteikti vairāk, bet minēšu galveno – pārāk maz miega. Saprotu, ka jāmēģina sevi piespiest doties pie miega daudz agrāk nekā līdz šim. Esmu absolūts naktsputns.
Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu?
Šādi jautājumi ir vieni no grūtākajiem. No pēdējā laika koncertiem jāmin “Sinfonietta Rīga” un Ingas Kalnas satikšanās koncertprogrammā “Mūžīgais Mocarts”, arī Entonija Stronga un Latvijas Radio bigbenda kopdarbs pagājušā gada nogalē.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Ingas Ābeles “Klūgu mūks” ir viena no tām grāmatām, kuras, ja tā var teikt, nelaiž vaļā. Noteikti ieteiktu visiem satikt arī Annu Rancāni viņas “Prīca i klusiešona” lappusēs.
Kādu mūziku klausāties?
Patiesībā ļoti dažādu – no klasikas līdz vieglajam žanram. Katram noskaņojumam savs. Tiesa, šlāgermūzika paliek tikai zaļumballēm.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Ceru, ka drīzumā tā būs jaunā “Gora” kafejnīca Rēzeknē. Bet, ja būtu iespējams, katru dienu būtu gatava pusdienot Romā. Itālija mani kaut kā apbur.
Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt?
Pasaule tagad ir plaši vaļā, tik daudz iespēju! Pagājušajā gadā atklāju, cik foršas ir purvu takas Latvijā. Taču negribas tās minēt, jo to šarms ir tieši tajā, ka nesastapsi daudz cilvēku. Tāpēc šoreiz teikšu, ka jāapmeklē Krāslava. Neparasta vieta! Šķietami Latvijas nostūrī, bet ar savu raksturu, stāju un vaibstiem.