Menu
 

Foto: Carnikavā atver Leona Kuzminska atmiņu krājumu par izsūtījumu Sibīrijā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto: Carnikavas novada pašvaldība Foto: Carnikavas novada pašvaldība
Carnikavas novada politiski represēto kluba biedri 25. martā pulcējās, lai satiktos ar likteņa biedriem un klusuma brīdī godinātu tos, kuru dzīves aprāvās izsūtījumā. Šogad piemiņas pasākumu papildināja īpašs notikums – nu jau mūžībā aizgājušā novadnieka Leona Kuzminska grāmatas “Atmiņas par izsūtījumu Sibīrijā” atvēršana, klātesot arī autora ģimenei, informē Carnikavas novada pašvaldībā.

Autora dzīvesbiedre Elza Kuzminska pastāstīja, ka L. Kuzminskis atmiņas sācis rakstīt, iedvesmojoties no likteņa biedra, ukraiņu tautības izsūtītā, kurš rakstījis dzeju. 1952. gadā L. Kuzminskis sācis rakstīt atmiņas prozā, diemžēl izsūtījumā pierakstītās divas burtnīcas gājušas zudībā šahtā, no kuras viņu pārcēla darbā uz citu šahtu. Kad bija iespēja atgriezties šahtā, kur bija noglabātas piezīmes, tā jau bijusi aizbērta. Atmiņas tapušas arī vēlākos gados. “Mums ģimenē tiešām laimējies, ka palikušas šīs atmiņas,” saka E. Kuzminska.

Divos biezos sējumos apkopotās atmiņas, kas papildinātas ar attēliem, šogad ar Carnikavas novada domes atbalstu ir izdotas grāmatā. Pasākumā klātesošais Latvijas Okupācijas muzeja kurators Ivars Dimdiņš atzina, ka “jebkurš atmiņu krājums, kas dokumentē šo smago periodu mūsu nācijas vēsturē, ir kā atrakts dārgums tautas nemateriālā mantojuma krātuvei”. Laikam ejot, šādi personiski stāsti, kas tiek publiskoti, kļūstot aizvien nozīmīgāki, jo nepierakstīti tie aiziet mūžībā līdz ar notikumu aculieciniekiem. Taču tie ir nepieciešami nākamajām paaudzēm, lai saprastu, ko cilvēkiem un nācijai vajadzēja pārdzīvot, pauž I. Dimdiņš.

Carnikavas novada domes priekšsēdētājas vietniece Genovefa Kozlovska klātesošajiem atklāja, kā divos biezos sējumos mašīnrakstā apkopotais Leona Kuzminska vēstījums ar novada domes atbalstu izdots grāmatā un aicināja novada politiski represētos cilvēkus iesaistīt palīgos jaunāko paaudzi – bērnus, mazbērnus un citus, lai pierakstītu viņu atmiņas, jo tad varbūt jau pēc gada vai diviem, atkal sapulcējoties šajā piemiņas dienā marta beigās, varēs atvērt jaunu atmiņu krājumu.

“Par traģiskajiem gadiem autors atmiņās stāsta tā, ka lasot var gan raudāt, gan smieties,” atzina Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Elita Terentjeva un pasākumā nolasīja fragmentu no L. Kuzminska grāmatas: “Aizmirst, protams, nedrīkst. Ar katru no mums tas varēja atgadīties. Bet arī lepoties nav par ko – arī bijušajiem uzdots viens un tas pats jautājums – kāds esi šodien, kāda ir tava rīcība. Mans viedoklis – ka visu to izbaudījušajiem jābūt divkārt aktīvākiem, lai šausmas nekad vairs neatkārtotos.”

Carnikavas novada politiski represēto biedrības vadītāja Aina Sakne iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm Latvijas Politiski represēto apvienībā, pastāstīja par jaunajām komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietām, kas pagājušogad atklātas dažādās vietās Latvijā, un kā allaž atmiņās pāršķīra izsūtījuma gadu lappuses. Ar emocionāliem priekšnesumiem klātesošos iepriecināja folkloras kopa "Cēlāji" un dziedātāja Ira Krauja, vēsta pašvaldībā.

Leona Kuzminska grāmatu “Atmiņas par izsūtījumu Sibīrijā”, sākot no aprīļa, varēs iegādāties Carnikavas novada Tūrisma informācijas centrā Stacijas ielā 5, Carnikavā.



Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.