Menu
 

Trīs paaudzes mūzikā. Elīna Gruzniņa un Sarmīte Skrastiņa Siguldā Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare
Vokālās studijas “Siguldiņa” vecākās grupas meitenes un skolotājas Sarmīte Skrastiņa (no kreisās) un Elīna Gruzniņa. Foto - no Elīnas Gruzniņas privātā arhīva Vokālās studijas “Siguldiņa” vecākās grupas meitenes un skolotājas Sarmīte Skrastiņa (no kreisās) un Elīna Gruzniņa. Foto - no Elīnas Gruzniņas privātā arhīva

Siguldietes Elīna Gruzniņa un viņas mamma Sarmīte Skrastiņa lielu daļu mūža veltījušas darbam ar bērniem. Sarmīte joprojām strādā Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”, savulaik vadījusi bērnu deju kolektīvu, bet Elīnas darbavieta jau kopš 18 gadu vecuma ir Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”. Ilgu laiku nostrādājusi par klavierspēles pedagoģi, tagad Elīna izvēlējusies būt par koncertmeistari un projektu vadītāju.

Bez visa iepriekš minētā kopā ar mammu vada vokālo studiju “Siguldiņa”, organizē Siguldas novada pirmsskolas vecuma bērnu vokālo ansambļu festivālu “Mēs dziedam Siguldai”, un vēl Elīna piedalās mazo vokālistu konkursa “Siguldas novada Cālis” organizēšanā.

Sarunāt tikšanos ar Elīnu un Sarmīti nav viegli. Kā pašas saka, diena paiet vienā skrējienā. Beigās mums tomēr izdodas vienoties par laiku sarunai, un mēs tiekamies Siguldas pagasta kultūras namā un runājam par mūziku, pedagoģiju, ģimeni un Siguldu. Sarmīte jūtas mazliet neērti, ka jārunā ar presi, un pēc sarunas piebilst: “Tikai nevajag mūs pārāk slavēt!” Kad Sarmīte aizgājusi, Elīna saka: “Mamma ir ļoti talantīga! Prieks, ka viņas darbs tiek novērtēts.”

– Elīna, jūsu ģimene nonāca mediju redzeslokā saistībā ar saindēšanos Siguldas bērnudārzos. Jūsu meitiņa bija viena no bērniem, kas vissmagāk cieta no E. coli izraisītām komplikācijām. Kā viņa šobrīd jūtas, un kādas atziņas guvāt no šī gadījuma?

Elīna: Protams, tas bija šoks, jo sākumā nelikās, ka viss aizies tik tālu, līdz reanimācijai. Bet tādos brīžos mums, mammām, ir vienkārši jāsaņemas, jo nav jau variantu. Ir jābūt stiprai gan bērna, gan sevis, gan ģimenes dēļ. Cīņa bija smaga. Paldies visiem mediķiem, ka Lauriņa ir salīdzinoši sveikā tikusi cauri! Viņa lēnām atlabst, turpinām apmeklēt rehabilitāciju, peldēšanas nodarbības. Šī situācija lika pārvērtēt prioritātes, padomāt, ka varbūt ir laiks piebremzēt ikdienas ritmu un vairāk laika veltīt ģimenei.

– Jūs esat trīs paaudzes mūzikā – abas meitas Laura un Estere dzied vokālajā studijā “Siguldiņa”, Estere apmeklē Mākslu skolu. Vai tas, ka mamma un ome ir skolotājas, palīdz vai traucē?

Elīna: Mamma, protams, ir mamma, bet kopumā meitenes respektē, ka esam viņu skolotājas vokālajā studijā. Nav viegli būt skolotāju bērniem.

Elīna Gruzniņa ar meitām Lauru un Esteri Siguldas zelta rudenī.


– Cik sen esat siguldietes?

Elīna: Esmu dzimusi, augusi un mācījusies Siguldā, uzskatu sevi par Siguldas patrioti. Pēc Siguldas 1. pamatskolas 8. klases beigšanas, skolotājas Ineses Zagorskas mudināta, iestājos Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Pēc tam studēju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pabeidzu maģistrantūru kā profesionāla pianiste. Drīz vien pedagoģiskais darbs ņēma virsroku. Pēc 17 klavierspēles pedagoga darbā pavadītiem gadiem šobrīd esmu koncertmeistare un projektu vadītāja. Diezgan daudz sanāk ar audzēkņiem piedalīties konkursos, kā arī koncertēt. Skolā organizējam dažādus pasākumus, kursus, izstādes, konkursus, festivālus. Darbs ir ļoti interesants un dinamisks. Man ir brīnišķīgi kolēģi, esam spēcīga komanda.

Desmit gadus ar ģimeni dzīvojām Inčukalnā, jo mans vīrs ir inčukalnietis. Vīrs nedarbojas mūzikas jomā, viņa aizraušanās ir sports un darbs meža nozarē. Tā kā vecākajai meitiņai tuvojās skola, nolēmām savus bērnus skolot Siguldā, un nu jau trīs gadus esmu ar ģimeni atgriezusies dzīvot dzimtajā Siguldā. 

Sarmīte: Es esmu no Straupes. Pēc Rīgas Pedagoģiskās skolas beigšanas atnācu strādāt uz Siguldu, te arī paliku, jo apprecējos ar siguldieti. Visus šos gadus strādāju PII “Saulīte”. Vēlāk absolvēju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu. Paralēli pedagoģiskajam darbam vairāk nekā 20 gadus biju dejošanas skolotāja. Vienmēr esmu bijusi lepna par saviem dejotājiem, kuri liela daļa dejo kolektīvos “Vizbulīte” un “Purenīte”.

Elīna: Mana mamma ir ļoti talantīga. Lai gan viņai nav profesionālas mūziķa vai horeogrāfa izglītības, pamatus klavierspēlē viņa ir apguvusi Rīgas Pedagoģiskajā skolā un pašmācības ceļā ir iemācījusies spēlēt akordeonu. Viņai piemīt lieliskas aktiermeistarības prasmes. Mamma piedalās dažādos uzvedumos kopā ar bērniem un raksta scenārijus.

Sarmīte: Man vienmēr ļoti patikusi mūzika. Šis noteikti nav stāsts par vecāku nepiepildītajiem sapņiem un kaut kā uzspiešanu bērniem. Elīna bija muzikāla, jau piecos gados pēc dzirdes spēlēja klavieres. Arī abi mani dēli ir mācījušies mūzikas skolā.

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” koncertmeistare Elīna Gruzniņa kopā ar saviem audzēkņiem – absolventiem.


– Pastāstiet par savu kopdarbu – vokālo studiju “Siguldiņa”! Kādi bija tās pirmsākumi?

Elīna: Paralēli darbam Siguldas Mākslu skolā desmit gadus strādāju PII “Saulīte” par mūzikas skolotāju. Nejauši nāca piedāvājums no “Baltā flīģeļa” direktora vadīt interešu izglītības pulciņu pirmsskolas vecuma bērniem, un nu jau septīto sezonu tas ir pārtapis par vokālo studiju “Siguldiņa”.

– Kā sadalāt pienākumus studijā? Vai radniecība palīdz vai traucē?

Sarmīte: Kopā rakstām scenārijus koncertiem, svētkiem. Labi palīdz darba pieredze bērnudārzā, jo tādas lietas galvenokārt iemācās nevis teorijā, bet gan praksē. Man vienmēr ir paticis iejusties pasaku tēlu lomās. Vismaz gadus 15 bērnudārza izlaidumos biju Karlsons, Ziemassvētkos biju arī Rūķis. “Siguldiņas” lielās dziedātājas jau ir skolnieces, viņas pašas kā aktrises prot izspēlēt dažādas lomas, un es viņām palīdzu.

Elīna: Mums ar mammu dažreiz ir tā, ka viedokļi kaut kur nesaskan, un tas ir normāli. Mātei ar meitu, tāpat kā draudzenei ar draudzeni, ne vienmēr sakrīt viedokļi visos jautājumos. Manuprāt, mēs esam veiksmīgi sadalījušas lomas kā pedagogi. Mamma vairāk atbild par aktierisko, teatrālo pusi, par kustībām. Manā pārziņā vairāk ir darbs pie vokāla, artikulācijas, intonācijas, kā arī repertuāra izvēle un pavadījumu, fonogrammu meklēšana.

Decembrī vokālā studija “Siguldiņa” ar koncertuzvedumu “Meklējam egli” uzstājās Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” un Vangažu Kultūras namā. Foto – Marta Dzintare


– Ko vokālā studija piedāvā bērniem?

Elīna: Nodarbības notiek divas reizes nedēļā vairākās grupās. Kopumā studijā ir aptuveni 50 bērnu. Mēs abas savu darbu darām ar prieku, lai bērni iemīlētu mūziku caur rotaļu, dziesmu, instrumentu spēli. Varētu teikt, ka tas mums ir nevis darbs, bet jau dzīvesveids, kas dod lielu gandarījumu.

Sarmīte: Ļoti priecē tas, ka daudzi bērni pēc vokālās studijas iestājas Mākslu skolā. Pie mums var nākt dziedāt visi, kas vēlas. Bērni mācās arī skatuves mākslu. Sākumā audzēkņi ir nedroši, kautrīgi.

Elīna: Tas viss nāk ļoti lēnām, pakāpeniski. Uzstāšanās koncertos nav pašmērķis, bet bērniem tomēr ir gandarījums, ka viņi var kāpt uz skatuves un parādīt vecākiem, ko prot. Tas ir liels gods koncertēt uz “Baltā flīģeļa” skatuves, uz kuras ir uzstājies Egils Siliņš, Raimonds Pauls, Gidons Krēmers un daudzi citi ievērojami mākslinieki. Runājot par koncertiem, mēs ar mammu organizējam pirmsskolas bērnu vokālo ansambļu festivālu “Mēs dziedam Siguldai”, kurā piedalās ansambļi no Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestādēm. Tā ir iespēja bērniem un skolotājiem satikties, apmainīties ar pieredzi un uzstāties uz “Baltā flīģeļa” skatuves. Vienmēr ir arī kāds viesmākslinieks, piemēram, festivālā ir viesojusies Olga Rajecka, komponiste Dace Robule, “Knīpas un Knauķi”, grupa “Nando”, Čučumuižas rūķi. Piedalos arī konkursa “Siguldas novada Cālis” organizēšanā.

Sarmīte: Arī Elīnas meitas ir ar panākumiem piedalījušās šajos konkursos. Laura ir “Siguldas novada Cālis 2019” uzvarētāja, lielā meita Estere ir “Inčukalna novada Cālis 2016” uzvarētāja.

Albuma “Es esmu Sigulda” prezentācijas pasākums pie Siguldas gaisa trošu vagoniņa.


– Ne katra vokālā studija var lepoties ar videoklipu un ierakstītu disku. Kā jums tas izdevās?

Elīna: Sapnis par savu albumu droši vien ir katram ansamblim. Mums ir brīnišķīga sadarbība ar koncertzāli “Baltais flīģelis”. Vokālā studija ir piedalījusies jau divos koncertuzvedumos – “Es esmu Sigulda” un “Kropotkina stāstiņi”. Koncertuzvedums “Es esmu Sigulda” tapa sadarbībā ar Siguldas koncertzāli, producenti Jolantu Bimberi, režisori Ilzi Jakubovsku, komponistiem Juri Kaukuli, Kārli Kazāku, Juri Lisenko, Zandu Krastiņu un citiem talantīgiem siguldiešiem. Tika radīts stāsts un dziesmas par Siguldu – par gaisa vagoniņu, ievziediem, Siguldas spieķi, Gaujas tiltu un citas. 2017. gada koncertuzvedums bija ļoti skaists, un žēl bija šīs dziesmas vienkārši palikt zem spilvena. Vēlējos, lai tās tiktu iemūžinātas kompaktdiskā, kas būtu kā dāvana Siguldai un ko varētu dzirdēt arī ārpus novada robežām. Prieks, ka sadarbībā ar mūziķiem, komponistiem, fotogrāfi Gintu Zīverti, mākslinieci Madaru Rasiņu, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” atbalsta biedrību, Siguldas skaņu studiju un sponsoriem mana ideja ir realizējusies.

Sarmīte: Taču vēl pirms CD albuma tapa videoklips Jura Lisenko dziesmai “Gaisa vagoniņš”. Paldies idejas autoram un atbalstītājam Ivaram Beitānam un “Sigulda Adventures” komandai! Tā patiešām bija fantastiska pieredze gan mums, gan audzēkņiem.

– Sarmīte, jums ir liela pieredze darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Kas ir mainījies šo gadu laikā, un kā vērtējat jauno kompetencēs balstīto izglītības saturu un pieeju?

Sarmīte: Mūsdienu bērni ir atvērti, viņi vairāk uzdrošinās, nebaidās uzdot jautājumus, un tas ir labi. Bieži vien mums, pedagogiem, ir jāmācās no bērniem, jāmeklē atbildes uz viņu jautājumiem. Tagad daudz kas mainās, ir jaunas tehnoloģijas, bērniem ir plašas iespējas, daudz informācijas. Bērniem ļoti patīk praktiska darbošanās. Bet lasīt un rakstīt ir jāiemācās! Ja darbs notiek centriņos, ir labi tas, ka bērni iemācās gaidīt, iemācās dalīties un saprasties cits ar citu.

Runājot par kompetenču izglītību – gluži jaunums tas nav. Jau pirms 20 gadiem mēs strādājām pa centriņiem – valodas centriņš, matemātikas centriņš un tamlīdzīgi. Tagad bērniem tiek dota iespēja vairāk izzināt, pētīt, radīt pašiem. Mācību centriņi disciplinē. Pašlaik bērniem ir ļoti liela visatļautība. Tā rada viņos haosu, pārgalvību, nespēju kontrolēt savas emocijas. Ir jābūt noteikumiem un pozitīvam pieaugušā paraugam. Bērni mācās no mūsu darbiem pacietību, darot lietas kopā. Kas attiecas uz dziedāšanu, tā palīdz izpaust emocijas, palīdz socializēties, attīsta dzirdi, palīdz diferencēt skaņas, gūt pieredzi. Dziedot bērniņiem atbrīvojas mutes muskulatūra, un tas trenē pareizu skaņu izrunu.

Vokālā studija “Siguldiņa” muzikālajās brokastīs Siguldas pils kompleksā


– Elīna, 2017. gadā tikāt ievēlēta par pašvaldības deputāti. Ko devusi šī pieredze?

Elīna: Politika, protams, ir sarežģīts process, kurā līdz šim aktīvi darbojusies nebiju, taču uzskatu, ka tieši viedokļu un pieredžu dažādībā varam pieņemt labākos lēmumus. Savu pienesumu izjūtu kultūras, izglītības un sociālās jomas jautājumos, jo tie ir lauciņi, kuros esmu darbojusies un paralēli deputātes pienākumiem darbojos joprojām, un labprāt iesaistos ar savu viedokli. Ļoti novērtēju novadnieku atbalstu un iespēju būt par deputāti savā dzimtajā pilsētā, ar kuru lepojos, uztveru ar lielu atbildību. Sigulda attīstās ļoti strauji, un ir aizraujoši būt daļai no tās!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.