Toms Skujiņš: Carnikavu vēl joprojām saucu par savām mājām Apriņķis.lv
- Autors: Ilze Ručevska
Foto – no Toma Skujiņa privātā un “Trek-Segafredo” komandas arhīva
Carnikavas novads ir mājas daudziem talantīgiem un Latvijā pazīstamiem cilvēkiem – dziedātājiem, režisoriem un sportistiem. Stāstu sērija “Ievērojami cilvēki Pierīgas pilsētās” šoreiz devās pašā Carnikavas sirdī, jo tieši šeit dzīvo Latvijas čempions šosejas riteņbraukšanā – Toms Skujiņš. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar sportistu, lai dzirdētu viņa stāstu par Carnikavas pilsētu.
Nelabojams lasītājs un karija cienītājs
Dzimis Siguldā, bet dzīvi pavada Carnikavā. Brīvajā laikā mēdz lasīt, satikties ar draugiem uz kādu galda spēli vai arī vienkārši nodoties pārdomām pie jūras, vērojot viļņus. Tāpat šim jaunajam vīrietim ļoti patīk klausīties radio podkāstus un viņa mīļākā garšviela ir karijs. Kā pats saka – “Brīvo laiku lietām, kas svarīgas, vienmēr var atrast, tādēļ nevar sūdzēties, ka kaut kas par daudz jādara.” Tā par savu ikdienu un dzīvi Carnikavā stāsta Latvijas čempions šosejas riteņbraukšanā Toms Skujiņš.
Savu bērnību puisis aizvadījis, skriedams pa Carnikavas mežiem un braukdams ar riteņiem pa pludmali, kopā ar abām vecākajām māsām. Tieši dzimtajās mājās puisis tika iepazīstināts ar kalnu riteņbraukšanu, kas vēlāk jau pārvērtās nopietnā kaislībā un profesionālā sportā. Bet kādas tad tieši ir jaunā vīrieša izjūtas par savām mājām, par vietējiem iedzīvotājiem, to visu un vēl vairāk Toms mums ir gatavs pastāstīt.
Pilsētas attīstība un ciešā saikne ar vietējiem iedzīvotājiem
Toms stāsta, ka kopš laika, kad bijis pavisam mazs zēns, dzimtā pilsēta esot ļoti mainījusies un agrāko vietu, kuras bijušas tik iecienītas un mīļas, diemžēl vairs nav. “Viena no iecienītākajām vietām bija BMX trase, kur tika pavadītas vairākas dienas, bet šobrīd tās vairs nav. Protams, Carnikavas meži, jūra un parks ir tās klasiskās vietas, kas vēl joprojām ir iecienītas ne tikai man, bet noteikti daudziem iedzīvotājiem.” Tomēr, kaut arī bērnības vietas jau zudušas, jauno sportistu iepriecina tie uzlabojumi, kuri pilsētā ir parādījušies, liekot smaidīt nevien jaunietim pašam, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas apmeklētājiem.
“Pamazām Carnikava sāk izplesties un parādās arī uz pašas robežas arvien vairāk dzīvojamo māju. Par laimi, dome ir gan saglabājusi zaļās vietas, kur cilvēkiem atpūsties, gan arī pievienojusi un uzlabojusi citas. Gan dambis sakārtots, gan Gaujas mala, arī jaunais gājēju tilts vēl joprojām mani sajūsmina,” – tā par pilsētas attīstību stāsta Toms.
Tāpat puisis lepojas arī ar Carnikavas iedzīvotājiem, novērtējot ciešās attiecības un izpalīdzīgās rokas, kuri nekad neatteiks palīdzēt grūtā brīdī. “Lepojos ar Carnikavas iedzīvotājiem. Visi vietējie caur gan jau divu paziņu loku cits citu zina, līdz ar to cits citam izpalīdz, kā var. Teiksim, ziemā vienmēr varēs atrast labu kompāniju, ar kuru uzspēlēt hokeju un arī iegūt jaunas paziņas.”
Ciešo saikni ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri kļūst par labiem un tuviem draugiem, Toms novērtē kā lielu plusu, kurš piemīt tieši mazām pilsētām. “Noteikti viens no lielākajiem plusiem ir savējo sajūta. Tā sajūta, ka tik tiešām visi ir gatavi cits citam izpalīdzēt, kā var. Kā arī noteikti ir patīkami iziet no kaut paša pilsētas centra un jau piecās, desmit minūtēs atrasties mežā.”
Šobrīd gan sportistam sanāk daudz ceļot un atrasties sacensībās ārpus Latvijas, kas diemžēl liedz iespēju pavadīt dzimtajās mājās tik daudz laika, cik vēlētos. Tomēr, kā pats saka, ”Carnikavu vēl joprojām nereti saucu par mājām. Noteikti nepavadu tik daudz laika Carnikavā, kā gribētos, jo šobrīd dzīve ir tādās sliedēs, ka īsti to nevaru atļauties.”
Runājot par savām mājām, apspriežam arī reģionālo novadu reformu un to, kā uz to skatās pats Toms. “Es saprotu valdības domu ietaupīt līdzekļus un arī saprotu cilvēku gribu saglabāt lietas tā, kādas tās ir. Grūti visiem izpatikt, un vienmēr būs cilvēki, kas būs neapmierināti. Vai šajā gadījumā izmaiņas būs labas? Neviens jau to šobrīd paredzēt nevar, tādēļ būs jācenšas no situācijas iegūt to labāko un strādāt uz priekšu ar jaunajām izmaiņām.”
Mainīgais skats uz dzīvi
Šis gads viennozīmīgi ir nācis ar dažādām pārmaiņām un lietām, kuras drastiski ir ietekmējušas mūsu ikdienas dzīvi. Covid-19 vīruss mūsu dzīvēs ienāca negaidīti un, visticamāk, no tām nepazudīs tik ātri, cik mēs to vēlētos. Arī Toms uzsver, ka šajā laikā viņa skatījums uz dzīvi ir mainījies.
“Domāju, ka esmu kļuvis nedaudz pacietīgāks. Lai arī iepriekš nebija problēmu piebremzēt un apkārt paskatīties, tad tagad to daru biežāk. Mans ieteikums būtu censties būt iecietīgākiem vienam pret otru, izpalīdzīgākiem un arī atcerēties pašiem par sevi, un parūpēties par ģimeni. Mēs visi varam sevi kaut kā nedaudz uzlabot un, sākot ar sevi, arī spēsim mainīt uz labo pusi pasauli sev apkārt. Protams, tas nav viegli un nenotiks ne dienas, ne mēneša laikā, tad tomēr soli pa solim mēs spēsim izveidot sabiedrību, kur visi jutīsimies piederīgi, vajadzīgi un novērtēti,” cerot uz ātrākām izmaiņām, Toms novēl būt iecietīgākiem un vairāk palūkoties, kas notiek mums apkārt.
