Menu
 

Olainietis Mazens Zibara – risinājumu radītājs Apriņķis.lv

  • Autors:  “Olaines Domes Vēstis”
Foto - “Olaines Domes Vēstis” Foto - “Olaines Domes Vēstis”

Olainietis Mazens Zibara ir viens no Latvijas programmētāju komandas, kas radīja mobilo lietotni “Apturi Covid”. Paralēli savam sapņu darbam tehnoloģiju pasaulē viņš ir aktīvs Eiropas Jauniešu parlamenta dalībnieks un šobrīd organizē starptautisku jauniešu samitu, kas 2022. gadā notiks Latvijā.

Ar olainieti, uzņēmuma “MAK IT” programmētāju Mazenu Zibaru (24) sastopamies jaunajā tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu kvartālā “Jaunā Teika” Rīgā. Šī ir ļoti zīmīga tikšanās vieta, jo pēdējo gadu laikā te mājvietu raduši daudzi vietējie un ārvalstu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi – 43% no visa Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksporta rodas tieši šeit. Pēdējā laika starptautiski skanīgākais Latvijas IT nozares veikums ir mobilā lietotne Covid-19 izplatības ierobežošanai, ko lieto jau vairāk nekā 100 000 cilvēku. Viens no lietotnes veidotājiem ir arī Mazens Zibara. Viņa vārds saistībā ar dažādām sociālām aktivitātēm Latvijas medijos ir izskanējis jau kopš Mazena vidusskolas gadiem. Jaunākais viņa veikums ir īpaša mobilā lietotne tieši olainiešiem.

– 2014.gadā, mācoties Olaines 2. vidusskolas 12. klasē, kļuvi par konkursa “Gada jaunietis” uzvarētāju un plašsaziņas līdzekļos tiki raksturots kā “supervaronis” – daudzveidīgo aktivitāšu dēļ, kurās biji iesaistījies un kuras biji arī iniciējis. Saki, kā sākās tavs sociāli aktīvais dzīves posms?

– Tas aizsākās vēl pamatskolas beigās, un iedvesmas avoti būt aktīvam man bija ģimene, skola un Olaines pilsēta. Jāsaka, tā vide pilsētā ir labvēlīga dažādām jauniešu aktivitātēm, ievelkoša. Viss sākās ar jauniešu projektiem – pašvaldība finansiāli atbalsta jauniešu idejas, kas rada kādu sabiedrisku labumu. Viens no mūsu pirmajiem darbiem bija grafiti tīrīšana no namu sienām, ko paveicām kopā ar vairākiem domubiedriem. Tā ir lieliska iniciatīva, kā iesaistīt jauniešus pilsētas dzīvē un vienlaikus radīt kādu konkrētu labumu. Savukārt jaunietim tas dod gan jaunas prasmes, lai iedzīvinātu konkrēto ideju, gan arī prasmes rakstīt un aizstāvēt savu projektu. Tas vēlāk dzīvē lieti noder, turklāt pamazām pieradina pie domas, ka tava sociālā dzīve un atbildība nebeidzas līdz ar darba dienas beigām. Viss turpinās. Iespējams, tieši šie pirmie soļi lika pamatu tālākajam – teiksim, manai iesaistei Eiropas Jaunatnes parlamenta dzīvē. Un tas jau man ir devis nākamās prasmes – debatēt, aizstāvēt savu viedokli, domāt kritiski.

– Pirms vidusskolas biji kluss mājās sēdētājs?

– Nē, vēlme būt aktīvam, iesaistīties, kaut ko jaunu iepazīt manī bija jau agrāk.

– Bet šāda domāšana – iet uz mērķi, pilnveidot sevi, plānot savu nākotni – nav pārāk izplatīta. No kurienes tev tas?

– Varētu būt, ka pirmkustinātāji ir mani vecāki. Audzināts tiku tā, ka par savu nākotni ir jādomā, jāapzinās, kas interesē, patīk un padodas. Arī saprašana – lai ko sasniegtu, ir smagi jāstrādā. Bet dalība dažādos projektos un iniciatīvās – tas kaut kā dabiski notika, jo bija interesanti, forši. Man ir paveicies arī ar draugiem. Bet, jā, atskatoties varu teikt, ka viss, kas ar mani noticis, ir mani veidojis tādu, kāds esmu tagad.

– Saki, kāda ir tava vārda izcelsme?

– Mans tēvs ir no Libānas, tāpēc vārda izcelsme jāmeklē arābu pasaulē. Rīgā viņš mācījās un institūtā iepazinās ar manu mammu.

– Vai tēva dzimtenē bieži viesojaties?

– Agrāk braucām katru gadu, pēdējos gados retāk, jo politiskā situācija tur nav stabila un droša. Bet šī zeme ir ļoti skaista.

– 2014.gadā tu piedalījies valdības izsludinātajā eseju konkursā jauniešiem “Mana valsts un es” un ieguvi veicināšanas balvu. Par ko bija tava eseja?

 

– Rakstīju par to, kā katrs pats būvē savu valsti, ko katrs pats var paveikt, lai mēs virzītos uz tādu valsti, kurā ir patīkami dzīvot. Nevis paužot neapmierinātību, bet radot risinājumus. Tad arī pašam būs labāka sajūta.

– Kā izšķīries par labu datorzinātnes studijām?

– Man bija divi potenciālie studiju virzieni – medicīna un datorzinātne. Paralēli arī stājos divās universitātēs, bet izšķīros par labu datorzinātnes studijām Dāremas Universitātē (Durham University) Anglijā. Interese par datoriem bija sen, bet tā nopietni programmēt sāku paralēli studijām pirmajā kursā. Savukārt par medicīnu interesējos tāpēc, ka zināju – tas būs darbs ar cilvēkiem. Tomēr izrādījās, ka priekšstats par programmētājiem, kas, noslēpušies no visas pasaules, tikai kodē un nevienu nesatiek, ir pavisam greizs. Tas ir izteikti sociāls darbs, jo jāstrādā ir komandā. Viens pats neko nepaveiksi. Tāpēc man ir izdevies apvienot interesi par tehnoloģijām ar tādu iekšēju nepieciešamību strādāt kolektīvā.

– Kādi ir būtiskākie ieguvumi, studējot ārzemēs?

– Pirmkārt, tā ir lieliska dzīves skola, jo šāds studiju režīms liek būt pilnībā patstāvīgam, domāt par sadzīviskām lietām. Otrkārt, veidojas milzīgs jaunu draugu un paziņu loks, kas ir milzīga vērtība, lai kāda būtu profesija un nodarbošanās vēlāk. Manā gadījumā tie ir pieci seši lieliski draugi – kopā gājām cauri studijām un esam saglabājuši kontaktu arī tagad. Treškārt, tā ir iespēja izbaudīt studiju laiku pilnībā, un Dāremas Universitāte kā ļoti sena mācību iestāde ļāva pieredzēt visas tās tradīcijas, ko piedāvā šāda veida augstskolas. Tu jūti, ka esi daļa no kaut kā sena, nozīmīga un pamatīga. Tas motivē, jo negribas pievilt šo izcilo, tradīcijām bagāto vietu. Bija arī izaicinājums mācīties svešvalodā, un kopumā – tā ir ļoti vērtīga iziešana no komforta zonas. Brīnišķīgi četri gadi izteikti multikulturālā vidē, turklāt man paveicās, jo universitātē negaidīti sastapu četrus paziņas no Latvijas, ar kuriem biju strādājis Eiropas Jauniešu parlamentā. Viss minētais kopumā, kā arī, protams, kvalitatīva izglītība veido to studiju pieredzi, ko varētu dēvēt par sava veida etalonu.

– Kā veidojās tava darba pieredze?

– Jau pirmajā kursā es nonācu praksē Latvijas uzņēmumā “MAK IT”. Tas ļāva jau praktiski izmēģināt to, ko mācījos teorētiski. Pēc studijām 2019. gadā es paliku strādāt “MAK IT”, un mans darba virziens ir saistīts ar mobilo lietotņu programmēšanu. Interesanti, ka viens no pirmajiem produktiem, ko sāku būvēt, ir mobilā lietotne “Mana pilsēta”. Tā paredzēta pilsētu iedzīvotājiem, vispusīgai viņu informēšanai par visu, kas notiek pilsētā, kas pilsētas iedzīvotājiem ir svarīgi un noderīgi. Tuvākajā laikā šāda lietotne būs pieejama arī Olaines iedzīvotājiem, par ko es esmu īpaši lepns, jo tas ir manis radīts risinājums manai dzimtajai pilsētai. Šī lietotne jau ir ieviesta Siguldā un Valmierā.

– Kā tu nonāci līdz lietotnes “Apturi Covid” programmēšanai?

– Kad gada sākumā aizsākās situācija ar vīrusa izplatību, lielie tehnoloģiju giganti “Apple” un “Google” sāka plānot risinājumu cilvēku informēšanai. Latvijā izveidojās iniciatīvas grupa, kurā apvienojās valsts sektors un vairāki uzņēmumi, un arī mēs sākām domāt par to, kā šo tehnoloģiju varētu izmantot vīrusa ierobežošanai. “LMT”, “MAK IT” un vēl vairāki uzņēmumi ķērās pie darba, un vairākas nedēļas mēs faktiski dzīvojām birojā, jo programmēšana un testēšana nereti ievilkās līdz četriem no rīta, tad dažas stundas miegam, un viss sākās no gala. Vienā kabinetā sēdēja programmētāju komanda, blakus testētāji, tālāk vēl citi komandas cilvēki. Neaizmirstams piedzīvojums mums visiem. Produkts tapa nepilna mēneša laikā, un maija beigās tas kļuva pieejams. Tā mēs kļuvām par pirmo valsti pasaulē, kas šo risinājumu oficiāli publicēja nacionālā līmenī. Mana atbildība bija izveidot risinājumu “Apple” produktiem, un šobrīd mēs aktīvi komunicējam ar lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, dalāmies pieredzē. Paralēli arī strādājam pie nākamā soļa, lai šī lietotne strādātu citās valstīs, cilvēkiem ceļojot pāri robežām. Latvijā lietotāju skaits jau pārsniedz 100 000 cilvēku.

– Pirms dažiem gadiem tev izdevās Olainē sapulcināt aptuveni 100 jauniešu uz Eiropas Jauniešu parlamenta reģionālo sesiju. Vai šobrīd ir kāda aktuāla šīs organizācijas aktivitāte, kurā esi iesaistīts?

– Jā, 2022. gadā Latvijā notiks starptautisks pasākums, uz kuru atbrauks aptuveni 250 jauniešu no daudzām valstīm. To organizējam kopā ar manu labu draugu. Esam iecerējuši runāt par digitālajām prasmēm, par to, kā jaunās prasmes sadzīvo un iet kopā ar tradicionālajām, klasiskajām cilvēka prasmēm. Jo visa mūsdienu pasaule ir digitalizēta, bet paliek taču arī kaut kādi pamati un vērtības, kas cauri laikiem ir pastāvējušas vienmēr. Lūk, tas ir interesanti – aplūkot, kā šīs abas lietas sadzīvo.

– Kas ir tavas autoritātes – politikā, tehnoloģiju pasaulē, citās sfērās?

– Man nav tādu atsevišķu cilvēku, kas būtu mani paraugi, kuriem es sekotu, gribētu līdzināties. Mani vairāk iedvesmo līdzīgi domājoši, aktīvi, radoši un atvērti cilvēki, ar kuriem kopā es strādāju vai kaut ko organizēju. No viņiem es iedvesmojos, uzlādējos un gūstu prieku.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.