Ādažnieks Kristians Liberts. Dzīve ar pievienoto vērtību ^{Apriņķis.lv}

Aviācijas un kosmosa inženierija, matemātika un finanses ir tikai dažas no jomām, kas saista jauno izcilnieku. Erudītais, vispusīgais, nopietnais un inteliģentais Kristians ir ļoti mērķtiecīgs, taču viņu motivē nevis materiālās vērtības un lietas, bet gan vēlme panākt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Kristianu iedvesmo personības, kurām ietekme un vara ir tikai līdzeklis, lai vairotu labo, nevis gūtu labumu sev. Un arī savu nākotni Kristians vēlētos redzēt šādi, atstājot nozīmīgas pēdas šajā pasaulē.

Vispusīgums reizēm var kļūt apgrūtinošs, ja jāizdara izvēle, ar kuru no daudzām interesējošajām jomām saistīt savu dzīvi. Matemātika? Aviācijas un kosmosa inženierija? Tehnoloģijas? Literatūra? Psiholoģija? Finanses! Studijas finanšu jomā Kristians izvēlējies kā vidusceļu, kas dos laiku izprast, kurā no viņam tuvajām nozarēm tālāk ieguldīt savas zināšanas finansēs. Kristians uzsācis studijas Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā (Stockholm School of Economics in Riga), ko tautā sauc arī par zviedru augstskolu.

“Ar zināšanām par finansēm varu strādāt dažādos uzņēmumos jebkurā nozarē. Man ir sapnis nākotnē radīt savu uzņēmumu, kādu jaunievedumu, līdz ar to zināšanas, kas iegūtas šajā augstskolā, iespējams, varētu palīdzēt piepildīt sapni. Sapratu, ka nevēlos sevi ierobežot, izvēloties studēt ļoti šauru, konkrētu un specifisku zinātni. Gribu iegūt plašākas zināšanas un prasmes. Tāpat pieļauju, ka studēšu vairāk nekā vienā augstskolā, jo arī mana mamma (eksistenciālā psihoterapeite, pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē Laura Liberte, – aut.) visu mūžu turpina izglītoties,” stāsta Kristians.  

Starp mākslu un matemātiku

Kristiana mīļākais priekšmets ir matemātika. Viņaprāt, interese par eksaktajām zinātnēm mantota no vectētiņa, profesora Gundara Liberta, kurš bija Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāns un Autotransporta institūta direktors. Vectētiņš bija arī sporta meistars auto sacensībās un piedalījās pirmā kartinga būvēšanā Padomju Savienībā. 2004. gadā Kristians apmeklēja arī F1 pasaules čempionātu Ungārijā.

Mīlestību pret mūziku un mākslu radījusi mamma. Viņa jau no mazotnes Kristianu ņēma līdzi uz dažādiem klasiskās mūzikas koncertiem un mākslas izstādēm. Vēl pavisam nesen pēc koncerta Kristians spieda roku slavenajam pianistam Georgijam Osokinam un viņa brālim Andrejam Osokinam.  Kristians pats klavierspēli apguva pie mūziķa Jāņa Miltiņa: “Neviens mani nekad nespieda spēlēt klavieres, vecāki man deva lielu brīvību. Gribi – spēlē, negribi – nespēlē, bet man tik ļoti patika, kā mamma spēlē, ka es vēlējos iemācīties arī pats.”

Zinot, cik ļoti Kristianam patīk džezs, krustmāte pirms pāris gadiem uzdāvināja saksofonu, bet mācību dēļ to līdz šim nav sanācis uzspēlēt: “Saksofons, biezas putekļu kārtas pārklāts, pacietīgi turpina gaidīt plauktā.” Populārā mūzika Kristianu nesaista. “Ja brīvdienās apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus, tad ikdienā “Spotify” klausos džezu. Kad pie mums mājās nāca ciemiņi, parasti skanēja Mailza Deivisa mūzika,” atceras Kristians.

Obligātā literatūra mājās un skolā

Ar lasīšanu Kristians aizraujas kopš bērnības. Lasīšana ļoti palīdzēja arī tādos priekšmetos kā ģeogrāfija un vēsture, jo iejušanās grāmatu varoņu dzīvēs ļāva labāk izprast laikmetu un notikumus. “Man vienmēr bijis obligātās literatūras saraksts arī ģimenē, ne tikai skolā. Domāju, ka grāmatu lasīšana sniegusi arī loģisko domāšanu un izpratni. Jau no 1. klases man paticis mācīties, un man nav bijis tāds lūzuma punkts, kad šo motivāciju būtu zaudējis,” atzīst Kristians. Šobrīd viņu visvairāk iedvesmo Ernesta Hemingveja, Ēriha Marijas Remarka un Frānsisa Skota Ficdžeralda darbi. Pēdējā laikā, ņemot vērā studiju programmas izvēli, plauktos parādījušās arī radinieku dāvinātās grāmatas par ekonomiku un biznesu.

Brīvajā laikā Kristianu priecē ne tikai kultūras pasākumu apmeklēšana, bet arī videospēles. Pateicoties tām, izdevies iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem Kristianam ir līdzīgs interešu loks. Starp saviem vienaudžiem Kristians vienmēr juties vecāks, un arī apkārtējie daudzkārt norādījuši, ka Kristians šķiet krietni nobriedušāks par saviem gadiem, kaut patiesībā ir tikai nedaudz vecāks par saviem klasesbiedriem.

Teātra piedzīvojumi jeb Skrituļslidās un bez biksēm

Kristians jau bērnībā tika pie lomām divās režisores Ilzes Olingeres izrādēs Jaunajā Rīgas teātrī – Alekseja Ščerbaka mūsdienu pasakas “Puspietura” un Adama Rappa lugas “Cēlgāzes” iestudējumā. Jau toreiz Kristians sevi lieliski pierādīja lielā bērnu konkurencē, lasot tekstu un piedaloties intervijās, jo tieši viņam žūrijas komisija uzticēja spēlēt puikas Vaņas lomu izrādē “Puspietura” kopā ar aktieriem Vari Piņķi, Ingu Alsiņu un Mārci Lāci. Kopā ar aktieriem Kristians piedzīvoja daudz jauku un arī komisku brīžu, un arī tagad viņam saglabājušās labas attiecības gan ar aktieriem, gan režisori Ilzi Olingeri. “Pateicoties Ilzei, atkal bija iespēja būt uz skatuves izrādē “Cēlgāzes”, kur tēloju puisi bezsamaņā. Mani vienkārši uznesa un pēc laika nonesa no skatuves skrituļslidās un bez biksēm,” smejas Kristians.

Patiesums un godīgums

– Kas jūs saista matemātikā?
– Fakts, ka varu redzēt rezultātu un visu pamatot ar loģiskiem spriedumiem. Ir vai nu pareizi, vai nepareizi. Tā kā skolā viss padodas, manī rodas disonanse, saskaroties ar sarežģītākiem uzdevumiem. Ja vien zini pamatus, matemātikā loģiski vari nonākt pie tā, kas jāsaprot. Tas mani ļoti saista. Jau sākumskolā man iepatikās matemātika, kad to mācīja Danija Kundziņa, vēlāk, pamatskolā, Sarma Jēkabsone un vidusskolā Ināra Mičule. Interesi par eksaktajiem priekšmetiem veicinājis arī fizikas skolotājs un klases audzinātājs Raivis Pauls, kurš skolā bija ne tikai lielisks skolotājs, bet arī sarunu biedrs.

– Kādas rakstura iezīmes sevī un citos vērtējat visaugstāk?
– Citos laikam godīgumu un integritāti, uzticamību, patiesumu. Veidojot attiecības ar draugiem un paziņām, novērtēju, ja varu runāt ne tikai par ikdienišķām tēmām, bet brīvi diskutēt arī par personīgām tēmām, tāpēc svarīgi, lai varētu uzticēties. Dažreiz man ir grūti sevi piebremzēt. Parasti skolā mani izvirzīja par līderi, bet vienmēr novērtēju citu ieguldījumu. Radošums nav mana stiprā puse, tāpēc novērtēju cilvēkus, kuriem tas piemīt. Sevī novērtēju mērķtiecību. Jā, tā man daudzējādā ziņā dzīvē palīdzējusi. Ja man kaut kas nepadodas uzreiz, grūti pie tā palikt. Ja kaut kam pieķeros, cenšos to izdarīt ļoti labi neatkarīgi no tā, cik ļoti man kāds priekšmets patīk vai nepatīk. Ja jādara kas jauns, kur neesmu par sevi tik pārliecināts, mani biedē iespējamā neveiksme, bet tā savukārt motivē mācīties vēl vairāk un izdarīt labāk. Tagad mēģinu sev iemācīt, ka neveiksme ir galvenais solis ceļā uz izdošanos.

– Diez vai atrastu kādu cilvēku, kuram nebūtu bail no neveiksmes…
– Jā, tieši tā! Galvenais ir, ko ar šīm izjūtām dara – izaicina vai padodas tām. Es mēģinu tās izaicināt un pierādīt, ka varu. Reiz biju vīlies savā publiskajā runā, un tieši šī neveiksme mani motivēja pieteikties uzstāties 500 cilvēku lielai auditorijai Eiropas Parlamentā Strasbūrā, izklāstot jauniešu argumentus par dažādām tēmām angļu valodā un pēc tam atbildot uz jautājumiem.

– Kā vērtējat pasākumā “Ādažu izcilnieks” izskanējušo piedāvājumu rakstīt runas prezidentam?
– Godīgi sakot, esmu diezgan ambiciozs, man drīzāk gribētos teikt runas, nevis kādam tās rakstīt.

– Ir kādas autoritātes?
– No tuvākajiem cilvēkiem – vecāki, jo īpaši mamma. Viņa vienmēr turpinājusi mācīties, strādājusi un vēl audzinājusi mani. Arī krustmāte Vita, kura apvieno profesionālo darbību ar mecenātismu mākslā. No skolas – Raivis Pauls, globālā kontekstā – Īlons Masks* un Bils Geitss, jo viņi uzbūvējuši ko paliekošu, ko tādu, kas mainījis pasauli. Bils Geitss saista kā personība ar saviem filantropiskajiem projektiem. Es arī pasaulei gribētu atstāt savu mantojumu. Milzīgs prieks, ka Geitss bagātību un ietekmi, ko ieguva, uzbūvējot “Microsoft”, velta labdarībai.

Vide un izglītība

– Ja būtu liela vara un nauda, ko gribētu mainīt pasaulē?
– Apzinos, cik būtiska ikviena cilvēka dzīvē ir izglītība, tāpēc gribētu palīdzēt jaunajiem talantiem izglītoties, kā arī atrast jaunos talantus. Banāli, klišejiski, bet mani uztrauc arī vides jautājumi. Globālā sasilšana. Tā kā interesējos par zinātni, cenšos izprast arī šo procesu ietekmi globālā kontekstā.

– Esat ko mainījis savā ikdienā, domājot par vidi?
– Man nav nepieciešamas ekskluzīvas lietas. Nedzīvoju pārmērībās. Cenšos netērēt un neizmantoju resursus nevajadzīgi. Es uzskatu, ka šī problēma jārisina globālā līmenī, tāpēc tiecos dzīvē nonākt tādā pozīcijā, kad varu ietekmēt lielas auditorijas domāšanu. Bizness balstās uz to, cik lielā mērā var apmierināt patērētāju vajadzības. Ja iemācīšos un izpratīšu, kā to darīt dabai draudzīgā, paliekošā un uz ilgtermiņa domāšanu vērstā veidā, varēšu panākt pārmaiņas.

Pievienotā vērtība

– Minējāt, ka svarīgi atstāt savu mantojumu pasaulē. Kāpēc?
– Materiālās vērtības ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai, tādēļ, kad runāju par mantojumu, ar to domāju, ka vēlos radīt kaut ko paliekošu, kas padarītu pasauli un cilvēku dzīvi labāku. Vēl neesmu drošs, kas tas būs, bet tas ir veids, kādā vēlos piešķirt jēgu, pievienoto vērtību savai dzīvei, darbam, – tā es tiecos uz izcilību.

– Vai gribētu sevi par savu draugu?
– Labprāt laiku pavadu viens, jo tad ir daudz laika domāt, līdz ar to, ja es būtu sev draugs, nezinu, cik daudz sarunu mums varētu raisīties, jo mums katram pašam būtu daudz, ko pārdomāt. Vienīgi varbūt būtu interesanti kopā apspriest to, ko būtu izdomājuši.

– Esat pesimists vai optimists?
– Reālists. Kad uztraucos, mamma man vienmēr saka: “Kā būs, tā būs.” Un tā patiešām arī ir. Nav vērts uztraukties, jo patiešām vienmēr cenšos izdarīt visu tik labi, cik tas ir manos spēkos.

* Īlons Masks (Elon Musk) – “SpaceX” dibinātājs, “Tesla Motors” un “PayPal” līdzdibinātājs. “SpaceX” izpilddirektors un galvenais projektētājs, “Tesla Motors” valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors un produktu arhitekts.