Der zināt. Kā Valsts kontrole piedzīs revīzijā atklātos budžeta zaudējumus ^{Apriņķis.lv}

Valsts kontrole nekļūs tikai par zaudējumu piedziņas iestādi

Informējot plašsaziņas līdzekļus par izmaiņām Valsts kontroles likumā, Valsts kontroles padomes loceklis E. Korčagins uzsvēra, ka Valsts kontrolei nav ambīciju masveidā strādāt par zaudējumu piedziņas iestādi: “Mēs ceram, ka šie grozījumi, dodot mums papildu pilnvaras noteiktos gadījumos iestāties valsts vai pašvaldību iestāžu vietā un veikt zaudējumu piedziņu, drīzāk kalpos kā preventīvs rīks, lai šādi zaudējumi vispār nerastos. Jo mērķis ir radīt situāciju, kurā cilvēki apzinās, ka par nelikumīgu rīcību var sekot atbildība, ka tā var būt personiska – nevis abstrakta – un attiekties uz katru konkrēto lēmuma pieņēmēju un rīcības veicēju. Šāds solis turpmāk cilvēkus atturēs no dažādām nelikumīgām rīcībām.”

Taču tajos gadījumos, kad likums tomēr neatturēs no pārkāpuma un kad Valsts kontrole savu darbu paveiks, tiks nodrošināta valsts un pašvaldību līdzekļu atgriešana budžetos.

Grozījumi neļaus ierēdņiem paļauties uz to, ka iestādes vadītājs varēs viņus piesegt, neuzsākot piedziņu pret viņiem, piebilst Valsts kontroles Sabiedriskās padomes loceklis Edgars Pastars. Šī savējo piesegšanas iespēja ir zudusi, un var nākties ar Valsts kontroli saskarties tieši.

Virsmērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību līdzekļi – nodokļos samaksātie līdzekļi – tiek izmantoti tiesiskā veidā un pēc labākās sirdsapziņas, uzsver E. Korčagins.

Par nelietderīgu rīcību piedziņas sankciju nebūs

Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone skaidro, ka zaudējumu piedziņa būs iespējama, ja tie radīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Tā ir būtiska atšķirība no citas situācijas, kad zaudējumi tiek saistīti ar nelietderīgu rīcību, jo Valsts kontrole zaudējumus nepiedzīs, ja revīzijā būs konstatējusi nelietderīgu rīcību ar publiskiem līdzekļiem vai mantu.

VK ir arī tikai lietderības revīzijas. Atbildot uz “LV portāla” jautājumu, vai šādas revīzijas un to rezultāti amatpersonām var ļaut justies mierīgām, E. Korčagins skaidro, ka ir revīzijas, kurās Valsts kontrole skatās tikai lietderības jautājumus – vai varēja ar līdzekļiem rīkoties lētāk, produktīvāk, mērķtiecīgāk. Taču arī šādās revīzijās revidenti var konstatēt kādus likumu pārkāpumus, kuru dēļ ir nodarīti zaudējumi. Līdz ar to, ja tā ir tikai lietderības revīzija, tas automātiski nebūt vēl nenozīmē, ka var gulēt mierīgi.

Papildināts arī Izšķērdēšanas novēršanas likums

Savulaik vienlaikus ar grozījumiem Valsts kontroles likumā 2015. gadā Saeimā tika iesniegti arī grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Arī to ceļš līdz pieņemšanai ir bijis tikpat ilgs, grozījumi pieņemti tikai šā gada 16. maijā (stājušies spēkā 13. jūnijā).

Tieši šajā likumā ir noteikts, ka zaudējumus no pārkāpēja varēs piedzīt ne vairāk kā viena gada mēnešalgas apmērā, kā arī tas, ka zaudējumus piedzen, ja no pārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk par četriem gadiem. Turklāt likums arī nosaka: dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nav pamats, lai zaudējumus nepiedzītu.

L.Karlsone skaidro, ka četru gadu noilguma termiņš attieksies ne tikai uz Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem, bet uz jebkuriem zaudējumiem, kas nodarīti ar lēmumiem un rīcību valsts pārvaldē, citās iestādēs un pašvaldības.

Savukārt, ja zaudējumi ir nodarīti ar tīšu nodomu un to var pierādīt, tad tas ir darbs prokuratūrai un to atlīdzināšanai limita nav.

Zaudējumu piedziņa – rupjas neuzmanības dēļ

Zaudējumus varēs piedzīt tikai tad, ja tie nodarīti rupjas neuzmanības dēļ. Neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums vai bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi (tāds ir definējums Civillikuma 1645. pantā).

Valsts kontroles likuma grozījumu apspriešanas laikā bijis arī iebildums, ka cilvēki turpmāk baidīsies pieņemt lēmumus. Kā skaidro E. Pastars, likumos ir skaidri noregulēts, ka zaudējumu piedziņa var tikt piemērota par nelikumīgiem lēmumiem. Un ir zināmi atbildības ierobežojumi – par rupjāku neuzmanību un par tīšu nodomu ir stingrāka atbildība. Līdzīga pieeja ir kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Lai amatpersonas nebaidītos pieņemt lēmumus, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ir arī noteikti pateikts, kādi apstākļi nav uzskatāmi par rupju neuzmanību, norāda L. Karlsone. Piemēram, zaudējuma piedziņa no atbildīgās amatpersonas nenotiks, ja ir bijuši iekšējie normatīvie akti un cilvēks rīkojies atbilstoši tiem, ja ir bijis kāds rīkojums no augstākstāvošas amatpersonas vai rīcības prettiesiskuma iemesls ir tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija un ja viedoklis, kas bijis amatpersonas rīcības pamatā, uzskatāms par juridiski adekvātu.

Kā skaidro L. Karlsone, klasiskākie rupjas neuzmanības gadījumi ir, piemēram, atlīdzības jautājumos – pārmaksātas summas (ja likums atļauj izmaksāt piemaksu 20% apmērā, samaksāti 25%). Tas ir pārkāpums. Ir bijuši gadījumi, kad ir samaksāts par nesaņemtiem pakalpojumiem vai iztērēta degviela personiskām vajadzībām.

L.Karlsone norāda uz vēl vienu būtisku principu, kas paredz, ka vispirms pašai personai tiks dota iespēja atlīdzināt šos zaudējumus vai arī to darīs revidējamā vienība vai augstākā iestāde. Un tikai tad, ja nekāda rīcība nesekos, iejauksies Valsts kontrole – izmantos savas likumā noteiktās tiesības un piedzīs zaudējumus.

Savukārt amatpersona, darbinieks katrā ziņā var vērsties arī neatkarīgajās iestādēs – tiesā. Amatpersonai ir tiesības ne tikai piedalīties Valsts kontroles padomes sēdēs, sniegt paskaidrojumus un iesniegt visus dokumentus, bet arī pārsūdzēt Valsts kontroles padomes lēmumu tiesā visās trijās instancēs.

Valsts kontroles jaunās tiesības – revīzijām no 2019. gada 1. augusta

Valsts kontroles likuma grozījumi noteic, ka jaunie noteikumi attieksies tikai uz tām revīzijām, kuras būs uzsāktas no 1. augusta (tie neattieksies uz revīzijām, kuras veiktas līdz šim).

Taču tie zaudējumi, kas nodarīti līdz šim, būs pakļauti piedziņai, bet tikai tad, ja tie tiks atklāti kādā no revīzijām, kas notiks pēc 1. augusta. Tātad piedziņu par zaudējumiem varēs vērst arī tad, ja pārkāpumi izdarīti, piemēram, 2018. vai 2017. gadā un tos atklās kādā revīzijā tagad.

Ja zaudējumi netiks atlīdzināti, vainīgos publiskos

Pēc revīzijas Valsts kontrole publisko ziņojumu, kopsavilkumu, lēmumu un ieteikumus. Uz “LV portāla” vaicāto, kad sabiedrība uzzinās par amatpersonām, kuras vainojamas nelikumīgā rīcībā ar valsts vai pašvaldību līdzekļiem, L. Karlsone atbild, ka sākotnējos dokumentos konkrēto personu vārdi netiks minēti, jo tas ir administratīvais process un tas aizsargā privātpersonu. Cilvēks varēs sniegt paskaidrojumus.

Tikai tajos gadījumos, ja persona neatlīdzinās zaudējumus labprātīgi, tā tiks publiskota sarakstā Valsts kontroles mājaslapā. Tiks norādīts personas vārds uzvārds un pārkāpuma būtība. Bet tas notiks tikai tādā gadījumā, ja Valsts kontroles padomes lēmums būs neapstrīdams.

Ar materiāla pilnu tekstu var iepazīties portālā lvportals.lv.