Ekonomikas ministrija un Latvijas Institūts izstrādā vienota valsts tēla koncepciju
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome ceturtdien tika iepazīstināta ar Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Institūta izstrādāto vienota valsts tēla koncepciju, informēja Ārlietu ministrijā.
Ceturtdien Ārlietu ministrijā norisinājās 16.Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes sēde, kuru vadīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Sēdē tika skatīts EM un Latvijas Institūta ziņojums par valsts tēlu, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ziņojums par Latvijas valstij vēlamo ārvalstu investora profilu.
EM un Latvijas Institūts vienotā valsts tēla koncepcijā akcentētas trīs savstarpēji saistītās nozares - ārlietas, ekonomika un kultūra, jo EM kompetencē ir tūrisma, eksporta un investīciju nozaru tiešais mārketings, savukārt Latvijas Institūts darbojas netiešā mārketinga jomā.
Sanāksmē atbalstīta EM un Latvijas Institūta piedāvātā valsts tēla veidošanas stratēģija, kas noteic darba grupas izveidi līdz šā gada septembra beigām, rezultātu apkopošanu līdz 2020.gada februārim, vērtības piedāvājuma un tēla koncepcijas izveidi līdz 2020.gada maijam, stratēģiskās komunikācijas piedāvājumu sagatavošana līdz 2020.gada jūlijam un ieviešanas plāna izstrādi.
Tāpat sanāksmes dalībnieki pieņēma zināšanai LIAA ziņojumu par Latvijas valstij vēlamo ārvalstu investora profilu, kas aplūko Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes, LIAA stratēģiskos mērķus 2017.-2019.gadā, LIAA klientu profilu prioritārajās investīciju piesaistes nozarēs, kā arī prioritātes un izaicinājumus investīciju piesaistē.
Ministrijā norādīja, ka sēdē LIAA pārstāvji vērsa uzmanību uz nepieciešamību definēt potenciālo investīciju kvalitātes novērtēšanas kritērijus, lai novērtētu investoru dzīvotspēju un atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm, attīstības plānošanas dokumentiem un likumdošanas prasībām.
Sanāksmē LIAA pārstāvji piedāvāja investīciju projektu vērtēšanas formu, kas ietver tādus kritērijus kā ieguldījumu nozare, uzņēmuma finanšu stāvoklis un īpašnieka, reputācija, saistība ar Eiropas Savienības (ES) investīciju izvērtēšanas mehānismā un Nacionālās drošības likumā minētajiem sektoriem, ietekme uz vidi, veselību un sabiedrību, kā arī valsts atbalsta nepieciešamības projekta īstenošanā.
LETA jau vēstīja, ka šogad aprīlī Ministru kabineta komiteja skatīja jautājumu par Latvijas Institūta statusa maiņu, tomēr nekādu lēmumu nepieņēma, jo ministri vienojās, ka pirms tam ir jādiskutē par to, kā veidot vienotu valsts tēlu.
Sēdē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda pārliecību, ka ar valsts atpazīstamību ir jānodarbojas vienai ministrijai, sadarbojoties ar citām ministrijām, pašvaldībām u.c. institūcijām.
Toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ministriem ir maz informācijas par valsts tēla veidošanas stratēģiju, par tēla veidošanas mehānismu un dokumentiem, kuros būtu noformulēti valsts tēla pamatprincipi. "Man simpatizē ideja par Latvijas Institūta kā nevalstisku organizāciju, jo tas ļaus iestādei būt neatkarīgai. Tomēr patlaban jautājums nav par Latvijas Institūtu, bet gan par to, kādu redzam valsts tēla veidošanas procesu," uzsvēra Melbārde. Ekonomikas ministrs piekrita, ka diskusijas par vienotu valsts tēlu būtu ļoti nepieciešamas.
Savukārt Rinkēvičs atgādināja, ka pēdējo 20 gadu laikā ticis plaši diskutēts par valsts tēlu, turklāt pasūtīti pētījumi, rakstītas stratēģijas, uzklausīti ieteikumi utt. Ministrs arī piebilda, ka patlaban pat ir divi valsts pozicionējumi, kas viens otram runā pretī, proti, "Baudi nesteidzoties" un dinamiskā "Magnetic Latvia".