"Eco Baltia grupa" iecerē par atkritumu vērtības nodokli saskata risku panākt pretēju efektu
- Autors: LETA
Foto: www.facebook.com/EcoBaltia
"Lielās talkas" organizētājas Vitas Jaunzemes piedāvājums ieviest atkritumu vērtības nodokli, lai izskaustu iedzīvotāju vēlmi izmest atkritumus dabā, reālajā dzīvē varētu panākt pretēju efektu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda atkritumu apsaimniekošanas kompānijas SIA "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Uzņēmējs pauda nostāju, ka, ieviešot šādu "bezatbildības nodokli", tas darbotos pēc principa - samaksā par preces iepakojumu un mēslo, kur vēlies, sabiedrībā tiktu nostiprināti videi nedraudzīgi paradumi.
"Jau pašlaik var prognozēt, ka tādējādi bojāejai tiktu lemta dalītās atkritumu šķirošanas sistēma, kas ļauj daļu atkārtoti pārstrādājamo materiālu nogādāt pārstrādes rūpnīcās un atkārtoti izmantot, tādējādi samazinot savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Šāda veida nodokļa ieviešana būtu pilnīgā pretrunā ar valsts izvirzītajiem atkritumu šķirošanas un pārstrādes mērķiem, kā arī nekādā ziņā netuvinātu Eiropas Savienības uzliktajam mērķim – atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai," uzskata Simanovičs.
"Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka Latvijā jau darbojas sistēma, kas uzliek par pienākumu piesārņotājam apmaksāt paša radīto atkritumu savākšanu un atkārtotu pārstrādi.
LETA jau ziņoja, kustības "Lielā talka" organizētāja Jaunzeme piedāvā Latvijā ieviest atkritumu vērtības nodokli, kas varētu kalpot kā "risinājums dabas piesārņojumam". Jaunzeme stāstīja, ka viņa savu priekšlikumu jau ir nosūtījusi vairākām institūcijām: Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai un citiem.
Viņa norādīja, ka šo iniciatīvu tulkos angļu valodā un nosūtīs iniciatīvu platformai "Let's Do It", kurā tiek apkopotas idejas atkritumu apjoma samazināšanai visā pasaulē. Jaunzeme savu priekšlikumu vērtē kā unikālu, kas varētu būt aktuāls piedāvājums visai pasaulei.
"Ar savu priekšlikumu vēlos rosināt diskusiju par to, kā mainīt cilvēku paradumus un pilnveidot infrastruktūru, lai atkritumi nenonāktu dabā. Es nenoliedzu paplašinātās depozītu sistēmas ieviešanu. Manuprāt, ja cilvēks, jau būs samaksājis par iepakojumu, iegādājoties preci, viņš to nemetīs dabā, bet centīsies atgūt savu ieguldījumu. Protams, ir ļoti svarīgi nodrošināt infrastruktūru, lai atkritumus varētu sašķirot un atkritumu apsaimniekotāji varētu attīstīt biznesu," sacīja Jaunzeme.
Viņa uzskata, ka ar šādu pieeju pilnīgi visi iesaistītos atkritumu savākšanā, kamēr tagad viņa novērojusi, ka cilvēki mānās, maksājot par mazāku atkritumu konteineru, bet daļu atkritumu aizved un izgāž dabā, sadedzina.
Pēc Jaunzemes vārdiem, 11 gadus katru pavasari sarīkotās vides uzkopšanas talkas, kurā tiek savāktas vairākas tonnas atkritumu, nav risinājums, kā cīnīties ar šo problēmu, un arī citi piedāvātie risinājumi – atkritumu šķirošana vai depozītsistēmas ieviešana – šo problēmu risinot tikai nelielā mērā, jo tiek nodoti tikai "vērtīgie atkritumi", bet visam pārējam esot potenciāls nonākt dabā.