Kārtējā lietā nekonstatē personas sadarbību ar Valsts drošības komiteju

Jau 2004.gadā prokuratūrā, pamatojoties uz konkrētās personas pieteikumu, ierosināja pārbaudes lietu par iespējamo sadarbību ar VDK. Gadu vēlāk persona iesniegumu atsauca un prokuratūra pārbaudi izbeidza.

Šogad jūnijā virsprokurore lēmumu par pirmstiesas pārbaudes izbeigšanu atcēla kā nepamatotu. Pārbaude tika turpināta, taču tās laikā nav gūti pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka persona būtu bijis VDK informators.

Tiesa pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies pārbaudāmās personas liecības un prokurora atzinumu un secinājusi, ka personas apzināta sadarbība ar VDK nav pierādīta, kā arī nav pierādīts, ka viņa ir bijusi VDK informators.

No lietas materiālos esošās Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) sniegtās informācijas un alfabētiskās un statistiskās uzskaites kartītes redzams, ka persona aģenta kategorijā, iespējams, savervēta 1987.gada 6.oktobrī.

Pārbaudāmā persona liecībās apgalvojusi, ka nekad nav bijusi VDK aģents vai informators, viņam nekad neesot piedāvāts sadarboties ar VDK, viņš neesot rakstījis nekādus ziņojumus VDK darbiniekiem vai kaut kādā citā veidā apzināti sniedzis informāciju bijušās VDK darbiniekiem. Persona liecināja, ka reģistrācijas kartītē norādītais pseidonīms viņam neko neizsakot.

Lietā ir arī bijušā VDK operatīvā darbinieka liecība. No tās izriet, ka reģistrācijas kartīti aizpildīja viņš personīgi un pats izdomājis pseidonīmu. Bijušais darbinieks nav izslēdzis iespēju, ka kādreiz bija ticies ar konkrēto personu, taču rakstiskus ziņojumus un parakstu par sadarbošanos ar VDK no minētās personas neesot saņēmis, kā arī neesot piedāvājis sadarboties ar VDK. Tāpat viņš liecinājis, ka konkrētā persona nav bijis VDK aģents.

Tiesa spriedumā atzinusi, ka uzskaites kartītes esamība pati par sevi nav pierādījums, lai konstatētu, ka konkrētā persona slepeni apzināti sadarbojusies ar VDK.

Jau ziņots, ka kopš VDK dokumentu publiskošanas pērn decembrī prokuratūra saņēma vairākus iesniegumus no personām, kuras vēlējušās pierādīt nesadarbošanos ar VDK. Vairākas lietas jau izskatītas tiesā un sadarbības fakts nav konstatēts.

Tā, piemēram, 8.aprīlī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nekonstatēja kinorežisora Ivara Selecka sadarbību ar VDK. Tāpat Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa maija beigās nav konstatējusi režisores un rakstnieces Vijas Beinertes sadarbību ar VDK.

Pērn 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. No 1.maija publiski pieejami arī citi VDK dokumenti.