Menu
 

Vai paši pūšam un paši degam? Apriņķis.lv

  • Autors:  Jānis Dimants
Publicitātes foto Publicitātes foto

Pieļauju, ka lasītāji nevar izsekot līdzi visam, kas notiek, kas darās mūsu informatīvajā telpā un tai visapkārt. Pats ar modru aci un dzirdīgu ausi tveru, cik vien iespējams notvert no neaptveramā. Tāpēc atkal steidzu dalīties ar dziļas pārdomas raisošiem fiksējumiem un savām versijām, lai ko līdzētu mediju labad. Turklāt nule izstrādātajā un Saeimā apstiprinātajā valsts drošības stiprināšanas programmā mediju loma taču noteikta kā viena no septiņām pašām svarīgākajām, lai mēs visi justos pasargāti no iespējamajiem ārējiem un iekšējiem naidniekiem.

Žurnālistu ētikas uzpasēšana

Tikmēr kā pērkons no rudenīgajām debesīm nodārd vēstījums internetā: diemžēl mediju telpā eksistē arī "žurnālistiski izstrādājumi", kuri kalpo nevis sabiedrības interesēm, bet šaurākas grupas savtīgai vajadzībai! To dārdina pazīstamā žurnāliste Rita Ruduša, kura par attiecīgo tēmu nu rakstot arī grāmatu. Ja atļauts atcerēties, tad Ruduša kā toreizējā Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore bijusi ievēlēta par Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšnieci, tālab var pajautāt: ko pati esat darījusi, lai kolēģi tos kauna pilnos "žurnālistiskos izstrādājums" neveidotu un pašu cunftei kaunu nedarītu? Labi, kas tolaik bijis – izbijis. Tagad taču mums ir Latvijas Mediju ētikas padome un šad tad TV ekrānos pavīd tās vadītājs Jānis Lielpēteris. Bet nu nav manīta jel kāda sakustēšanās savtīgo vajadzību paudēju apkarošanai! Atliek minēt – vai nu Lielpētera vadītā ētikas uzraudzītāju komanda, ja kaut ko dara, tad pārākajā slepenībā, un, ja neko nedara, neuzskata par aktuāli nepieciešamu.

Kaušanās ar pašcenzūru... aizsietām acīm

Par aktualitāti Nr. 1 mediju lauciņā būtu uzskatāms tas, ko licis pats Valsts prezidents Egils Levits, turklāt licis darīt profesionāli. Un – kāds pārsteigums! Pateicoties tam, ka pašieceltais mediju eksperts lasa reģionālos laikrakstus, viena izdevuma vesela atvēruma rubrikā viņš pārsteigts ierauga drukājumu "Mediju kritika" – tieši tas, ko no aktualizētās vajadzības nu jau pāris mēnešu garumā nekur nav nācies ieraudzīt vai izdzirdēt. Beidzot to dara un pasniedz "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", bet darītāja ir Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne – tā pati, kura uzskatāma par valstī vienīgo, kas atļaujas darboties kā profesionāla mediju apskatniece. Vienreizējs izklāsts 5000 eksemplāru avīzītē saucas tik daudz ko atklājoši – "Pašcenzūra medijos – klusa, neredzama, tāpēc bīstama". Izrādās, 2018. un 2019. gadā visā valstī veikti pamatīgi pētījumi par faktiem, kas veicina pašcenzūru – šo nez no kurienes ieperināto ļaunumu – un padara medijus tādus, kādi tie šodien mums ir. Taču momentā uzpeld būtiskais – kālab visai kliedzošie atzinumi pasniegti gluži vai anonīmi, bez jel viena konkretizējoša piemēra, no kura reklāmdevēja, no kura izdevēja vai redaktora pašcenzētie žurnālisti tā raustās? Korektums? Kāds cits iemesls? Bet varbūt arī pati profesore vai "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore piekopj to pašu pašcenzūru?

Izrādās, vārds vārdā A. Rožukalnes rakstu ar autores skaistu bildi pašā viducī nodrukājis arī Aizkraukles reģiona laikraksts "Staburags"; tad nu retoriskais jautājums par apzināti vai neapzināti sanākušo pašu pašcenzūru arī Sēlijas puses galvenajai redaktorei. Sanāk gluži kā ar nesenos laikos piesaukto vispārinājumu un kādas lugas virsrakstā likto "Paši pūta, paši dega". Kaut kas līdzīgs ļurinājumam sanācis nupat TV kanālā "Rīga TV24" Nacionālo interešu kluba diskusijā ar trīs mediju jomu laikam jau vistiešāk pārzinošajām dāmām. Lai arī cik titulētas, kādus jaunus atklājumus mediju tālākajā virzībā izdabūt no viņām bijis pagrūti. Prātā vien palicis, ka sabiedriskajos medijos mēs visi lielās pārmaiņas baudīsim, sākot ar 2021. gada 1. janvāri. Nu tik būs! Būs, ja vien jau 2020. gada budžetā tiks iedalīta nauda tā lielā pavērsiena iestrādei. Tikai jautājums, vai politiķi par to izšķirsies.

Budžeta uzmanīšanas dažādās formas

Jā, tagad karstais temats ilgstoši būs jaunā valsts budžeta veidošanas peripetijas. No daudzajiem zināmā mērā pat apnicīgajiem izklāstiem kā ievērības vai pašu cienījamāko uzskatīju… provinciālīšu pārstāves sarakstījumu, un tā ir Liena Trēde šeit jau piesaukto "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redakcijas slejā ar saveidoto "Skrējiens pēc miljoniem" ar mīļumpilnu novēlējumu: "Ja kādai sfērai pie saviem miljoniem izdosies aizsniegties – lai tie krīt auglīgā augsnē." Bet jestrā tukumniece pagaidām atkritusi uz godpilno trešo vietu.

Gandrīz vienlaikus katrs savā stilā ar saviem pasniegumiem un tikai viena budžeta punkta sakarā izcilību meklētāja skatījumā pirmo un otro vietu dala Elita Veidemane "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" un Egils Līcītis "Latvijas Avīzē". Abi burtiski skaudību raisošā manierē atklāj, kā mūsu deputāti paredzējuši no budžeta desmitkāršot finansējumu politiskajām partijām. Ne vairāk un ne mazāk kā no Valsts kases izsists čeks par pieciem miljoniem eiro, ironiski rezumē Egils Līcītis. Jā, starp citu, pazīstamais feļetonists, tāpat kā Valsts prezidents, ir Egils ar īso "i". It kā jau tīras nejaušības dēļ še esmu savilcis līdzības vārdu pareizrakstībā, tomēr nākas pasacīt, ka pirmējais ierosinājums apdāļāt partijas ar nodokļu maksātāju naudu nācis tieši no tā viena Egila, par kuru otra Egila dižizklāstā nekas nav pateikts. Pilnīgas taisnības labad – arī Elitas Veidemanes rakstā par ierosmes avotu nekas nav minēts. Protams, var iebilst: ko piekasies par to, kas nav? Lasi, vērtē to, kas ir pateikts! Tā jau nu gan. Bet – ja apzināti noklusēts? Vai arī tādiem mūsu žurnālistikas dūžiem kā Līcītis un Veidemane varētu piemist kas no pašcenzūras? A velns viņu zina! Toties jestru izteikumu hronists zina un ar statistisku precizitāti gatavs apliecināt, ka "Rīgas Apriņķa Avīze" kļuvusi par vis-, vis- (nu labi, piezemētāk – par vienu no) Valsts prezidentu kritizējošākiem izdevumiem, arī par daudzkārtējo gudru pamuldēšanu attiecībā uz mediju lomas stiprināšanu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.