Menu
 

Psihoterapeits: Cīņai ar pusaudžu depresiju Latvijā speciālistu netrūkst, bet jāuzlabo pakalpojumu pieejamība

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu, kas var profesionāli palīdzēt pusaudžiem tikt galā ar depresiju un domām par pašnāvību, taču trūkst apzināti veidotu pakalpojumu, lai šie speciālisti jauniešiem būtu pieejami, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina bērnu psihoterapeits un Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.

Viņš pastāstīja, ka šogad neatliekamās palīdzības mediķi ir saņēmuši ap 111 izsaukumus, kas saistīti ar līdz 20 gadu vecu jauniešu pašnāvības mēģinājumiem. "Protams, tie pārsvarā ir nepabeigti mēģinājumi. Līdz ar to tas skaits ir diezgan liels," vērtēja speciālists, piebilstot, ka domas par pašnāvību un depresija patlaban starp pusaudžiem Latvijā un citviet Eiropā "ir ļoti izplatīta problēma".

Konstantinovs atzīmēja, ka teju visos gadījumos, kad jaunietis izdarījis pašnāvību, viņš jau ilgu laiku pirms tam ir signalizējis par savu emocionālo stāvokli un problēmām, taču apkārtējie, iespējams, nav to pamanījuši vai arī nav mācējuši pareizi reaģēt. Speciālists norādīja, ka pirmie, kas pamana jauniešu psihoemocionālās problēmas, parasti ir ģimenes locekļi un skolotāji, tomēr pēdējā laikā arvien pieaug tādu gadījumu skaits, kad pusaudži paši konstatē problēmas un vēršas pie atbildīgajiem speciālistiem.

Vaicāts, kas ir tas, kas līdz šim trūcis, lai sekmīgi palīdzētu pusaudžiem tikt galā ar depresiju un domām par pašnāvību, Konstantinovs atbildēja, ka, pirmkārt, ir nepieciešams veidot pilnvērtīgu pusaudžu resursu centru reģionālo pārklājumu, lai veicinātu pakalpojuma pieejamību, bet, otrkārt, pastāvīgi jāinvestē speciālistu izglītošanā un viņu redzesloka paplašināšanā. "Vismaz šobrīd mēs redzam, ka Veselības ministrija šajā ziņā ir ļoti atsaucīga, un mēs varam ieviest diezgan jaunu metožu, kuras gan izmaksu, gan efektivitātes ziņā ir sevi jau pierādījušas citur," sacīja Pusaudžu resursu centra vadītājs.

Viņa skatījumā, Latvijā drīzāk trūkst nevis speciālistu, kas varētu profesionāli palīdzēt pusaudžiem tikt galā ar depresiju un domām par pašnāvību, bet gan "apzināti veidoti pakalpojumi". "Trūkst gan pieejamības, gan metodoloģijas, gan konkrēti veidotu pakalpojumu, jo grūtības, ar kurām saskaras pusaudži, ir ļoti sarežģītas un daudzslāņainas, tāpēc viens speciālists nekad nevarēs palīdzēt. To mēs redzam gan no Latvijas, gan pasaules prakses, ka reālais veids, kā palīdzēt, ir strādājot komandās - pietiekami daudz speciālistiem vienuviet," norādīja Konstantinovs.

Kā ziņots, šodien plkst.12 Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 83/85, tiks atklātas Bērnu slimnīcas fonda izveidotā Pusaudžu resursu centra jaunās telpas, aģentūru LETA informēja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Pasākumā arī informēs par tikko sākto atbalsta programmu jauniešiem depresijas un pašnāvību riska mazināšanai. Tāpat pasākuma laikā Pusaudžu resursu centra jaunieši demonstrēs vēlamo pašnāvības riska situācijas vadību, ko var veikt ikviens cilvēks, kurš vēlas palīdzēt līdzcilvēkam, ja pastāv pašnāvības risks.

Pateicoties Veselības ministrijas finansējumam un sadarbībai ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, Pusaudžu resursu centrā pieejamais atbalsts kļūst plašāks, un jau no šī gada 1.oktobra pusaudži bez maksas var saņemt profesionālu, pierādījumos balstītu palīdzību Garastāvokļa traucējumu programmas ietvaros, teica Dambiņa.

Centra atklāšanā piedalīsies un vairāk par jauno pakalpojumu pusaudžiem pastāstīs Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs Konstantinovs, kā arī Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.