Menu
 

Turpinās pelēko kāpu atjaunošanas darbi Carnikavas novadā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Tipisku pelēko kāpu klāj dažādi lakstaugi, sūnas un ķērpji, vietām ir atklātas smilts laukumi. Attēla priekšplānā ir vēlamais rezultāts veiktajiem darbiem, bet fonā esošās priedes būtu nepieciešams izretināt. Foto: dabasparkspiejura.lv Tipisku pelēko kāpu klāj dažādi lakstaugi, sūnas un ķērpji, vietām ir atklātas smilts laukumi. Attēla priekšplānā ir vēlamais rezultāts veiktajiem darbiem, bet fonā esošās priedes būtu nepieciešams izretināt. Foto: dabasparkspiejura.lv
2019. gada otrajā pusē Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” ietvaros dabas parka piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai tiek veikta pelēko kāpu biotopa atjaunošana ārpus meža zemes. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.
 
Atjaunošanas darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš jau veikta Mangaļsalā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Užavas un Ovīšu piekrastē, informē Carnikavas novada pašvaldībā.

Pelēko kāpu atjaunošanas darbi ir saskaņoti ar Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi, pamatojoties uz sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumiem Carnikavā un Lilastē, kā arī tie plānoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pelēko kāpu atjaunošanas procesā izzāģē priedītes, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, līdz ar to nav nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža zemes. Tomēr no pelēko kāpu atjaunošanas viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicošais kritērijs. Nacionāla līmeņa ieteikumi šī biotopa apsaimniekošanai pieļauj, ka mērķteritorijā var tikt izzāģēti gandrīz visi koki, atstājot tikai dažus, piemēram, 5–8 kokus uz hektāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks, skaidro pašvaldības pārstāvji.
 
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas Eiropas Savienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlīgāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.


Atklāta pelēkā kāpa Gaujas grīvas liedagā. Vasarā te bagātīgi zied dažādi kāpu lakstaugi. Latvijā šādi biotopi ir reti sastopami un daudzviet aizaug ar priedēm.
  
Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd, norāda pašvaldībā.
 
Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekškāpu stiprināšanā, veidojot no tām zaru klājumus un zaru žodziņus. Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās priekškāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju augu un dzīvnieku sugām.
 
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” iepirkuma procesā izraudzītais apsaimniekošanas darbu veicējs SIA “Tehniskais dienests” darba procesā pārkāpis Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”. Pašvaldības aģentūras “Carnikavas komunālserviss” komisija, apsekojot Baltijas jūras pludmales kāpu zonā Gaujā, Carnikavas novadā, un veicot mērījumus, secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņas priedes, kuru diametrs no sakņu kakla 1,3 m augstumā pārsniedz 20 cm, un darbu izpildītājs ir pārkāpis minētos noteikumus, vēsta pašvaldības pārstāvji.

Ticis pārkāpts arī Carnikavas novada pašvaldības un darbu veicēju pakalpojuma līguma “Par piekrastes atklāto kāpu biotopu atjaunošanu un kāpu preterozijas pasākumu īstenošanu Carnikavas novadā” tehniskajā specifikācijā minētais – atstāt kokus, kuru celma caurmērs ir lielāks par 20 cm. “Carnikavas komunālserviss” ir sastādījis aktu par nocirstiem kokiem Baltijas jūras pludmales kāpu zonā. Ir aprēķināti zaudējumi un darbu veicējam būs jāsamaksā sods 188,95 eiro apmērā. Darbu veicējs skaidro, ka notikusi kļūda un pie tā vainojama neprecīza koku uzmērīšana. Darbu veicējs savu vainu atzīst un ir gatavs kompensēt nodarītos zaudējumus.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.